Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. maijs, 2014
Drukāt

Jaunais ST vadītājs – tiesnesis, kurš nepamet draugus, hokeju un dejošanu
 (3)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Bija gandrīz simtprocentīga pārliecība, ka Sa­tversmes tiesu (ST) vadīs bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, pieredzējušais konstitucionālo tiesību speciālists Gunārs Kusiņš. Taču kā zibens spēriens no skaidrām debesīm šis amats tika Aldim Laviņam, kurš Satversmes tiesā bija nostrādājis tikai divas nedēļas. Tiesnešu balsis sadalījās līdzīgi (3:3), ne tikai vēlot Kusiņa kungu, bet arī nākamo kandidātu pašreizējo tiesas priekšsēdētāja vietnieku Uldi Ķini, tāpēc vēlēšanas bija jārīko trešo reizi, un iznākums bija par labu A. Laviņam.

Ne tikai tiesas vadītāja vēlēšanu procesu, bet visu tiesas darbu kopumā jau kādu laiku apgrūtina tas, ka tiesā nav septītā tiesneša. No tiesneša amata atstādinātā Vineta Muižniece iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances Muižnieci notiesājošais spriedums krimināllietā par dokumentu viltošanu. Vai Laviņa kungs kā bijušais AT tiesnesis nevarētu pasteidzināt kasācijas sūdzības izskatīšanu, lai ātrāk izkļūtu no apgrūtinošās situācijas ST darbā?

A. Laviņš: “Man tāda iespēja ir, bet, ja mēs prasām politiķiem respektēt tiesnešu neatkarību, tad vēl jo vairāk mums, tiesnešiem, vajadzētu respektēt savu kolēģu neatkarību. Es nekādā ziņā neuzdrošinātos zvanīt kolēģiem un aicināt šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, jo tas būtu neformāls spiediens uz tiesu. Augstākajai tiesai būtu jāsaprot, cik šī lieta ir nozīmīga valstij kopumā, kā arī vienai no vadošajām tiesu iestādēm un bez jebkādiem zvaniem, pamudinājumiem, kas man nav pieņemami, jārisina šī situācija.”

Nereti ir tā, ka tautas un tiesas spriedumi krasi atšķiras, jo tiesa spriež pēc likuma, tauta – pēc taisnības. ST Gunāra Kūtra vadībā neapturēja krievu valodas referendumu, kaut gan tauta uzskatīja, ka šāds referendums grauj valsts pamatus.” Likuma burts ir viens, bet no šādas izpratnes sen esam krietni vien projām. Taisnīguma principam būtu jācaurauž rak­stītais likums,” secina tiesas priekšsēdētājs.

Tautas un ST viedoklis nesakrita arī jautājumā par tiesnešu algām. Kaut gan tiesa nolēma neatsaldēt 2011. gadā iesaldēto algu paaugstināšanas likumu, tomēr lietas izspriešana sabiedrībā radīja ne visai patīkamu rezonansi, sak, vai tiešām jums vēl ir par maz! Tiesa spriedumā norādīja, ka tiesnešu algu noteikšanas principos vēl aizvien pastāv problēmas un nepilnības, kuras atzinis gan likumdevējs, gan prasības iesniedzēji. Tātad nav izslēgts, ka tiesneši atkārtoti vērsīsies ST ar konstitucionālo sūdzību. “Ja šāds pieteikums tiks iesniegts un tas atbildīs likuma prasībām, tad, bez šaubām, tas tiesai būs jāizskata.”

ST darba apjoms arvien vairāk varētu pieaugt, ņemot vērā, ka Saeimas darba kārtībā ir pamatlikuma preambulas pieņemšana, kā arī grozījumi pašā pamatlikumā. ST priekšsēdētājam nav šaubu par Sa­tversmes preambulas nepieciešamību, taču viņš nevēlējās sniegt sīkākus komentārus par šo jautājumu, jo “tas jau ir saturs un no tā varētu būt atkarīgs jautājums par to, kādā procedūrā preambulai ir jābūt pieņemtai. Nav izslēgts, ka procedūras jautājums varētu kļūt par izskatīšanas priekšmetu Satversmes tiesā”. A. Laviņš: “Ja tiesai varēs pārmest kaut mazākā mērā viedokļa paušanu iepriekš, it īpaši, ja tas nāk no tiesas priekšsēdētāja, ko noteikti pieraksta pašai tiesai, tad, lai cik motivēts būs spriedums, tik un tā to apšaubīs un tā svars neapzināti tiks mazināts. Es to nevēlos.”

Aizvadītā gada nogalē ST rīkotajā konstitucionālo tiesu tiesnešu starptautiskajā konferencē liela daļa tiesnešu pārstāvēja bijušās padomju republikas. Neoficiāli zināms, ka Kūtra kungs tiesnešu apmācībās vairāk bija orientējies uz Austrumu bloka valstīm. Vai jaunais ST priekšsēdētājs turpinās iesākto ceļu vai tomēr veicinās aktīvāku sadarbību ar kolēģiem demokrātiskajās Eiropas Savienības valstīs? Laviņš atgādināja, ka ST savas darbības sākumposmā aktīvi sadarbojusies ar Vācijas kolēģiem, kuri snieguši palīdzīgu roku iestādes izveidē. Patlaban situācija esot mainījusies – tiesa kļūst arvien zinošāka un nu jau pati var sniegt palīdzīgu roku tiem, kam tā ir vajadzīga. Tieši tāpēc Eiropas Padomē izveidota konsultatīvā organizācija Venēcijas komisija, kas redz kopainu konstitucionālajās tiesās, un tieši no šīs institūcijas jūtams aicinājums nebūt atturīgiem savu padomu sniegšanā Austrumu virzienā. A. Laviņš: “Jāsaka kompliments iepriekšējam tiesas priekšsēdētājam par atsaucības izrādīšanu šīm valstīm. Nevajadzētu domāt, ka ST ieguvums šādā gadījumā nav liels. Tas ir virspusējs viedoklis, jo šo valstu rīkotajās konferencēs piedalās arī Rietumu valstu konstitucionālo tiesu pārstāvji. Venēcijas komisija rūpējas, lai dažādu valstu kolēģi spētu nodibināt kontaktus, izglītotos un veidotu sadarbību. Tam ir reāls segums un pienesums demokratizācijas procesu attīstīšanā. Bet vienlaikus veicināšu sadarbības veidošanu ar ES valstu kolēģiem. Īpaši laba sadarbība izveidojusies ar Lietuvas kolēģiem – šogad jūnija sākumā abu valstu tiesnešiem Rīgā būs kārtējā konference.”

Tiesas priekšsēdētājs turpinās veidot tiesas jauno struktūru – Juridisko departamentu, kurš sniegs savu padomu par vērtīgākajām, vērā ņemamajām atziņām spriedumos, kas noderēs ne tikai tiesnešiem, bet arī politiķiem.

A. Laviņš patlaban studē doktorantūrā Latvijas Universitātē un strādā pie tēmas par kasācijas institūta efektivizāciju civilprocesa tiesībās Latvijā. Administratīvo pienākumu dēļ studijām atliks arvien mazāk laika, bet viņš ir apņēmības pilns neatstāt tās novārtā.

Lai emocionāli nesadegtu, tiesas priekšsēdētājs garīgā darba slodzi veiksmīgi sabalansē ar fiziskajām aktivitātēm, dejojot vidējās paaudzes tautisko deju kopā “Baloži” un spēlējot hokeju neatkarīgajā amatieru hokeja līgā. Deju kolektīva vadītāja Anda Kirilova novērojusi, ka dejotājas protot pieturēt Aldi pie deju kolektīva, jo viņš esot jauks, interesants, brīžam arī solists, kas mēģina veidot rakstura tēlus. Tiesa, nodarbības hokeja laukumā atstājot nelielu iespaidu uz dejas soli, bet tas esot labojams.

Laviņa kungam ir stingra pārliecība, pie kuras viņš turas – nevienu savu draugu viņš nav atraidījis tikai tādēļ, ka ieņem tiesneša amatu. To nedarīs arī tiesas priekšsēdētāja krēslā. Arī, ieraugot draugus advokātus, viņš negrasās pāriet ielas otrā pusē, jo tas neesot nekas slikts, ka juristi padalās savā pieredzē. Par izskatāmajām lietām gan nekāda apspriešanās nenotiekot un nenotiks.

Vizītkarte


Aldis Laviņš 


Izglītība. 1996. gadā absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot jurista kvalifikāciju, bet 1997. gadā šajā pašā augstskolā ieguvis maģistra grādu. 2002. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē. Studē LU doktorantūrā.

Darba pieredze. Tiesneša amata pienākumus pilda kopš 1999. gada. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis līdz 2003. gadam. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis no 2003. līdz 2004. gadam. 2004. gadā kļuvis par pirmo Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju, bet 2008. gadā uzaicināts par senatoru Augstākajā tiesā – sākumā Administratīvo lietu departamentā, pēc tam – Civillietu departamentā.

Avots: Augstākā tiesa

Viedoklis


Valerijans Jonikāns, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis: “Savulaik, pazīstot Aldi Laviņu jau no administratīvo tiesu izveidošanas sākumposma, Augstākās tiesas vadībai tiku ierosinājis jautājumu par kolēģa Laviņa aicināšanu darbā Civillietu departamentā. Es redzēju, ka departamenta darba uzlabošanai ir nepieciešami tiesneši, kuri labi orientējas tiesību sistēmā, ir principiāli un, argumentēti un pārliecinoši pamatojot savu viedokli, var nostāties arī pretī autoritātēm.

Es esmu gandarīts par laiku, ko, spriežot tiesu, esmu pavadījis kopā ar Aldi Laviņu, jo tas, uz ko kādreiz biju cerējis, ir pilnībā attaisnojies.

Atbildības sajūta, iedziļināšanās izlemjamos jautājumos, citu viedokļu respektēšana, visa darbības lauka pārredzēšana, ass prāts – tās ir kvalitātes, kas, manuprāt, ļaus Aldim Laviņam sekmīgi veikt ne vien Satversmes tiesas tiesneša pienākumus, bet ātri vien iemantot prasmīga vadītāja autoritāti 
Satversmes tiesas kolektīvā.

Aldim Laviņam nav sveša cilvēka esības garīgā dimensija, kur viens no postulātiem ir mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Tas nav viegls, tomēr izpildāms uzdevums gan attiecībās ar līdzcilvēkiem, gan tiesu spriežot. Lai tas viņam izdodas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Par ko gan Kusiņam “pienācās” ST vadītāja amats? Par rokas laizīšanu Čepānei? Par to, ka viņš ST sabija tikai pāris mēnešus ilgāk par Laviņu? Un Kusiņam nav ne maģistra grāda un nevienas dienas pieredzes tiesneša darbā.

  2. Pēc pensiju samazināšanas Dombrovskis un Repše jau centās ietekmēt Satversmes tiesu!

  3. Bija gandrīz simtprocentīga pārliecība, ka Sa­tversmes tiesu (ST) vadīs bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, pieredzējušais konstitucionālo tiesību speciālists Gunārs Kusiņš.
    =========================
    Gudriem cilvēkiem gan bija 100 % pārliecība, ka par ST priekšsēdētāju ievēlēs ST priekšs.vietnieku Kini. Kinis (60 gadi) jurista izglītību, maģistra un doktora grādu ieguvis LU Jurisdiskajā fakultātē un no 2008.gada ir ST tiesnesis. Laviņš (40 gadi), kurš beidzis Policijas akadēmiju un ieguvis maģistra grādu no šā gada – 2014.gada aprīļa- 1 mēnesi ir ST tiesnesis. 3.piegājienā tieši Kinis izvirzīja Laviņa kandidatūru. Vai Policijas akadēmijas maģistra grādam ir lielāks svars nekā kaut kādam tur LU Juridiskajai fakultātes doktora grādam un lielajai darba pieredzei?

Draugiem Facebook Twitter Google+