Mobilā versija
+3.7°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
26. oktobris, 2017
Drukāt

Tiesnešu atalgojuma sistēmu atzīst par neatbilstošu Satversmei (1)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sveic tiesnesi svinīgās tiesnešu zvēresta nodošanas ceremonijas laikā Rīgas pilī šā gada februārī.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

ST arī norādīja, ka nav ņemts vērā tas, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atalgojums ir atkarīgs no darba rezultātiem. Atlīdzības likumā šīm amatpersonām ir paredzētas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, turpretim tiesneša atalgojums nav atkarīgs no viņa darba rezultātiem. Kā liecina Tieslietu padomes apkopotā informācija, vairāku ministriju struktūrvienību vadītājiem ir noteiktas augstākas mēnešalgu grupas – 13., 14. un pat 16. mēnešalgu grupa. Turklāt tiesnesim ir ierobežotas iespējas savienot amatus, bet valsts pārvaldē strādājošām amatpersonām šādi amatu savienošanas ierobežojumi nav noteikti.

Satversmei neatbilstošā likuma norma zaudēs spēku 2019.gada 1.janvārī, tādējādi dodot laiku likumdevējam izveidot Satversmei atbilstošu likuma normu.

ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova pēc lēmuma nolasīšanas medijiem norādīja, ka konstitucionālajā justīcijā lietas par tiesnešu atalgojumu nav nekas jauns. Šāda veida lietas ir skatītas gan Lietuvā, gan Slovēnijā, gan Vācijā un citās valstīs.

Osipova uzsvēra, ka tiesneši netiek vērtēti pēc darba rezultātiem, jo tiesnesim savs darbs vienmēr ir jāveic pēc iespējas augstākā līmenī. Savukārt likumdevējam ir jānodrošina tāda alga, kas nodrošina tiesneša neatkarību.

Izskatot lietu, ST apkopoja ministrijās strādājošo juridisko departamentu vadītāju atalgojumus, kuriem būtu jābūt salīdzināmiem ar tiesnešu atalgojumu. Taču tika konstatēts, ka šie darbinieki saņēma atalgojumu, kurš vairākos gadījumos pārsniedza 12.mēnešalgu grupu, kā arī šiem darbiniekiem bija iespējas saņemt dažāda veida piemaksas un prēmijas. Turpretim tiesnešiem nav iespēju saņemt šādas prēmijas.

Osipova arī norādīja, ka atalgojumam jābūt gana konkurētspējīgam, lai varētu piesaistīt augstas kvalitātes juristus, kuri spētu pildīt tiesneša profesiju dzīves garumā.

Savukārt ST priekšsēdētāja Inese Ziemele medijiem uzsvēra, ka šodienas ST spriedums ir principiāls spriedums, jo ir nepieciešams nodrošināt līdzsvaru un atsvaru starp valsts varām. Ziemele norādīja, ka bez šāda līdzsvara valsts varas atzaru starpā nav iespējama valsts ekonomiska un tiesiska attīstība.

Lieta tika ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei.

Likumā noteikts, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar likuma pielikumu.

Kā iepriekš informēja Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Tieslietu padome uzskata, ka vienotās atlīdzības sistēmas līdzsvars ir izjaukts ar vairākkārtējiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un ST sniegtais izvērtējums būs vērā ņemams arguments atalgojuma sistēmas sakārtošanai ne tikai attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem, bet arī plašākā valsts pārvaldes tvērumā.

Jautājumu Tieslietu padome skatīja pēc Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības priekšlikuma, ko atbalstīja arī Latvijas Tiesnešu biedrība. Administratīvo tiesnešu biedrība norādīja, ka ar Atlīdzības likumu noteiktais tiesneša atalgojums jau ilgstoši neatbilst tiesneša statusam Latvijas tiesiskajā iekārtā – valsts varas iestāžu konstitucionālajai nozīmei.

Iekļaujot tiesnešus vienotajā atalgojuma sistēmā, tiesnešu mēnešalga tiek pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Līdzsvars tika izjaukts, kad tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem, bet tiesnešiem šādas tiesības liedzot. Tā rezultātā par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem kļuva pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā, bija norādījusi Administratīvo tiesnešu biedrība.

Biedrība arī vērta uzmanību, ka no tiesneša neatkarības principa izriet valsts pienākums noteikt tiesnešiem tādu atalgojumu, kas atbilstu tiesneša statusam, funkcijām un atbildībai, kā arī tiesneša amata pilnvaru termiņa laikā tas nevar tikt samazināts. Ar atalgojuma samazinājumu ir saprotama valsts funkcionāla nerīkošanās vai aktīva rīcība, kā rezultātā iepriekš noteiktais atalgojums kļūst neatbilstošs tiesneša statusam konstitucionāli tiesiskajā iekārtā.

Tāpat biedrībā skaidroja, ka kopš 2009.gada Atlīdzības likums ir ticis vairākkārt grozīts, taču šie grozījumi ir funkcionāli samazinājuši tiesnesim noteikto atalgojumu viņa pilnvaru termiņa laikā. Tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad tika atceltas konstitūcijai neatbilstošās Atlīdzības likuma normas par tiesībām tiesnešiem noteikt prēmijas un naudas balvas. Tāpat tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad Atlīdzības likumā tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem un tika mainīts pieļaujamo maksimālo piemaksu apmērs.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … Kur saja lieta palikusi IM ministra uzskati … vai vins nav atbildigias ???!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+