Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. februāris, 2012
Drukāt

Tiesnešu sākuma likme – Ls 2000

tiesa_leta_4

Šodien Satversmes tiesa izskatīs tiesnešu un prokuroru konstitucionālo sūdzību, kuru parakstījis 261 tiesnesis un 141 prokurors. Ja tiesa nospriedīs, ka sūdzība ir apmierināma, tad Ministru prezidentam būs valsts budžetā jāatrod vairāk nekā 15 miljoni latu, lai, piemēram, rajona tiesas tiesnesim bez kvalifikācijas varētu nodrošināt gandrīz 2000 latu lielu atalgojumu,

 

Augstākās tiesas priekšsēdētājam – gandrīz 4000 latu, bet Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājam – vairāk nekā 5000 latu lielu atalgojumu. (Pēc Finanšu ministrijas informācijas, ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris patlaban ir vislabāk atalgotā amatpersona valsts budžeta finansētajās iestādēs; viņš mēnesī nopelna 3031 latus pirms nodokļu nomaksas.) Ja pierēķina klāt piemaksu par kvalifikācijas klasēm, tad pieprasītais atalgojums svārstītos no gandrīz 3000 latu rajona tiesā, Zemesgrāmatu nodaļās, vairāk nekā 3000 latu apgabaltiesā un no gandrīz 4000 līdz vairāk nekā 5000 latiem Augstākajā tiesā un Satversmes tiesā.

Tiesneši nav apmierināti, ka viņu atalgojums tika iekļauts vienotās atlīdzības likumā, jo tas esot pretēji Satversmes 1. pantā nostiprinātajam varas dalīšanas principam, 83. panta tiesneša neatkarības principam, kā arī netiekot ievēroti 2010. gada divi Satversmes tiesas spriedumi, kad tiesa deva Saeimai laiku līdz 2011. gada 1. janvārim tiesnešu algu palielināšanai jeb “atsaldēšanai”. Taču likumdevējs veica algu reformu (Satversmes tiesas spriedumi to neliedz, ja tam ir nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums) un vienotajā atlīdzības likumā iekļāva gan Saeimas deputātu, gan tiesnešu, gan arī prokuroru atalgojumu. Tādējādi tiesneša pamatalga tika pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram, piemērojot attiecīgus koeficientus un saņemot papildu piemaksas pie mēneša darba samaksas par piešķirto kvalifikācijas klasi. To paredzēja jau 2002. – 2003. gadā izstrādātā un pieņemtā tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas koncepcija, kuras aktīvs virzītājs bija arī šā brīža ST priekšsēdētājs G. Kūtris.

 

Tiesnešiem un prokuroriem algas pieauga vidēji par 43%, nevis divas un pat vairākas reizes, kā tas būtu noticis, ja nebūtu pieņemts pieminētais algu likums un nebūtu grozīts tiesu iekārtas likums. Tieslietu ministrijā noskaidroju, ka vienotā algu likumā ir tiesnešu un prokuroru algas arī Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Slovēnijā u. c. valstīs.

 

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne skaidroja, ka algu reforma, pirmkārt, tika veikta, lai, cita starpā, nodrošinātu pienācīgu tiesnešu atalgojumu, kas ir adekvāts veicamajam darbam un vienlaikus nodrošinātu tiesnešu finansiālo patstāvību. Otrkārt, lai līdzsvarotu atalgojuma apmēru dažādos valsts varas atzaros, tajā skaitā beidzot liekot pamatu tam, ka tiesu varā, likumdevēju varā un izpildvarā nodarbināto algas ir “sazobētas”, proti, nevarētu tikt samazinātas vai paaugstinātas atrauti cita no citas.

 

Latgales tiesneši nejūtas apdalīti

Konstitucionālajā sūdzībā ir norādīts, ka tiesneša aizsardzība pret algas samazinājumu ir jāsaprot kā aizsardzība pret jebkādu iejaukšanos, kuras rezultātā varētu samazināties tā alga, ar kādu tiesnesis pamatoti bija rēķinājies, izvēloties tiesneša karjeru. Tiesneša neatkarība ir saistīta ar tiesneša finansiālās drošības garantiju, norādīts sūdzībā.

Diemžēl neviens no uzrunātajiem Augstākās tiesas tiesnešiem man nekomentēja un nesniedza viedokļus par Satversmes tiesā iesniegto konstitucionālo sūdzību, kā to lūdzu ar tiesas preses sekretāres Rasmas Zvejnieces starpniecību.

Bet Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts neslēpa, ka ne viņš, ne arī Latgales tiesneši sūdzību nav parakstījuši.

 

“Taisnība ir kaut kur pa vidu, bet tajā pašā laikā Latgales tiesneši nejūtas apdalīti no valsts puses. Mēs esam piedzīvojuši dažādus laikus, esam godprātīgi darījuši savu darbu arī par ļoti mazu algu, un es nedomāju, ka algu pielikums liks tiesnešiem kaut kādā veidā strādāt labāk, ka lietas virzīsies uz priekšu straujāk. Strādās, kā strādājuši, vismaz saprātīgākā daļa,” secina apgabaltiesas priekšsēdētājs.

 

Pirms diviem gadiem, kad Satversmes tiesa nolēma, ka tiesnešu algu iesaldēšana neatbilst Satversmei, toreizējais Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, tagad senators Valerijans Jonikāns atzina, ka viens no tiesu neatkarības elementiem ir tiesnešu finansiālais nodrošinājums, taču viņš neuzskatīja, ka gaidītā atalgojuma palielinājuma nesaņemšanu varētu traktēt kā tiesu neatkarības principa apdraudējumu vai pārkāpumu. Viņaprāt, varētu rasties kļūdains priekšstats, ka tiesas spēj būt neatkarīgas un brīvas tiesas spriešanā vien tad, kad sasniegts attiecīgs tiesnešu atalgojuma līmenis. Tas ir pretrunā tiesneša solījumam būt godīgam un spriest tiesu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem bez kādiem nosacījumiem. V. Jonikāns nav to Augstākās tiesas pārstāvju vidū, kuri parakstījuši konstitucionālo sūdzību.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neuzskata, ka tiesnešu un prokuroru prasītais algu paaugstinājums būtu nelaikā. “Satversmes 92. pantā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tātad jebkura savu tiesību un likumisko interešu aizstāvēšana tiesā ir ne vien pieņemama, bet arī likumīga. Nevienu par Satversmē nostiprināto cilvēka pamattiesību izmantošanu nedrīkst nosodīt,” tā ģenerālprokurors.

 

Būs grūti lemt objektīvi

ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa pastāstīja, ka uz tiesas sēdi ir uzaicināts plašs personu loks un ka, visticamāk, būs jārīko divas tiesas sēdes, lai visus uzklausītu. Lieta esot sarežģīta, tāpēc spriedums nebūs tuvākajās nedēļās. Uz sēdi ir aicināta arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. “Manuprāt, ļoti daudzi vēl joprojām dzīvo ilūzijās, ka pēc 2012. gada algas būs tikpat lielas kā treknajos gados. (..) Tāds algu līmenis nebūs vēl ilgus gadus, un būtu absolūti nepareizi ļaut tiesnešiem cerēt, ka pēc gada, diviem vai trim atkal būs vecie labie, treknie laiki,” uzskata Saeimas priekšsēdētāja.

Ja Satversmes tiesa lems par labu tiesnešiem, kas, visticamāk, tā arī varētu būt, jo lēmēji ir tiesneši, tāpēc ir risks, ka savu lomu te var nospēlēt subjektīvais moments. Turklāt bez sabiedrības ievērības nevar atstāt faktu, ka ST priekšsēdētājs G. Kūtris 2007. gadā nopelnīja 44 443 latus, bet 2010. gadā – tikai 23 965 latus. Kritušies arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ienākumi no atalgojuma – 2008. gadā tie bija 43 544 lati, bet 2010. gadā – 24 326 lati.

 

tiesnesi1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

tiesnesi2

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+