Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. oktobris, 2014
Drukāt

Kriminālprocesa likuma grozījuma dēļ ZZS brīdina “Vienotību” (1)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Pusgadu Tieslietu ministrija nespēj tikt galā ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas ļautu saīsināt garos tiesas procesus. Tāpēc Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Ju­dins (“Vienotība”), ņemot vērā prokuratūras norādījumu uz problēmu, iesniedzis Juridiskajai komisijai likuma labojumu, kas ļautu tiesnesim izlemt, vai tiesas sēdē, kad tiek izskatītas krimināllietas, ir jānolasa pilnīgi visi tiesai iesniegtie rakstveida pierādījumi un dokumenti. Īpaši aktuāls šis jautājums ir kontrabandas lietās. Deputāts Ju­dins uzskata, ka to vajadzētu darīt tikai tad, ja advokāts, prokurors, cietušais vai viņa pārstāvis izteicis motivētu lūgumu. Lai novilcinātu tiesas procesu, puses izmantojot iespēju un lūdzot lasīt dažādus statūtus, maksājumu uzdevumus, pat līdz tādiem sīkumiem kā tipogrāfiju rekvizīti, kur iespiestas attiecīgās veidlapas. Turklāt nākamajā tiesas sēdē to lūdzot atkārtot, lai novilcinātu procesu. “Tur var spēlēties ļoti ilgi. Mēs nedrīk­stam aizliegt dokumentu lasīšanu, bet, ja persona lūdz, lai tiesā tiktu nolasīti visi materiāli, tai ir jāmotivē, kāpēc tas ir vajadzīgs. Dažiem tas šķiet nepieņemami, bet tā ir reāla iespēja paātrināt tiesas procesus. Jāņem vērā, ka gan aizstāvības pusei, gan prokuroram, gan cietušajiem visi materiāli ir rokās,” secina Judins.

Neoficiāli zināms, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji pirmdien koalīcijas sēdē brīdinājuši “Vienotību” – 
ja šādus likuma labojumus pieņemšot, lai necerot uz sadarbību nākamajā koalīcijā. Brīdinājums nācis no ZZS premjera kandidātam Aivaram Lembergam pietuvinātas personas, jo tas, lūk, esot speciāli Lembergam veltīts likuma grozījums, kas pēkšņi uzpeldējis. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka partija šo likumprojektu neatbalstīs, kā argumentu minot, ka pret to nostājusies arī Tieslietu ministrija. Atgādināšu, ka Lemberga lieta Rīgas apgabaltiesā iesniegta 2008. gadā, sākta skatīt 2009. gadā un, kā noskaidroju tiesā, nav zināms, kad tā tiks pabeigta.

Juridiskās komisijas sēdē gan komisijas vadītāja Ilma Čepāne (“Vienotība”), gan arī priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) vairākkārt uzsvēra, ka Tieslietu ministrijai beidzot ir jāiesniedz likumprojekta redakcija, ko varētu pieņemt 9. oktobra Saeimas plenārsēdē.

Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska centās pārliecināt deputātus, ka Kriminālprocesa likumā ir nostiprināts mutiskuma princips, kas ir viens no fundamentāliem taisnīgas tiesas pamatprincipiem. “Drīzāk jautājums ir par to, vai visi pierādījumi, kas iesniegti lietā, patiešām attiecas uz konkrēto pierādīšanas priekšmetu. Tā ir problēma. Ja novilcina lietas, par to ir jāinformē zvērinātu advokātu padome vai Ģenerālprokuratūra, jo pastāv ietekmēšanas līdzekļi,” norādīja ministrijas ierēdne. Savukārt I. Čepāne uzsvēra, ka no Tieslietu ministrijas, kā arī advokātu puses šiem likuma grozījumiem ir “ārkārtīgi liela pretestība”.

I. Čepāne: “Vai tiesnesis patiešām ir tik nekvalificēts, ka nespēj izvērtēt, kad ir motīvs lasīt visus iesniegtos materiālus un kad šāda motīva nav? Sak, es šodien tiesas sēdē gribu atpūsties un, lai nav daudz jādomā, lasīšu visu!”

Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) atzina, ka neesot retums, ka svarīgi likumu labojumi netiekot pietiekami apspriesti Tiesu politikas apakškomisijā, jo pārsvarā uz komisiju atnākot trīs cilvēki, no kuriem divi ir Seržants un Judins, bet trešā – Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība).

K. Seržants: “Manā žurnālista praksē ir bijusi tā laime izlasīt daudz krimināllietu un, prasti runājot, esmu bijis autā no tā, kas tur ir salikts iekšā. Deviņas desmitdaļas mierīgi varēja nelikt, un tiesnešiem nebūtu jāpārpūlas. Ir vai nav tiesas procesa dalībnieks izteicis motivētu lūgumu lasīt visus lietas materiālus, izlemj pats tiesnesis, ne jau kāds cits. Ja tiesnesis, iespējams, būs nopirkts vai ieinteresēts, viņš vienmēr būs motivēts. Likuma grozījumi absolūti neko neatrisina.”

Viedokļi

Juris Stukāns, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis, kurš jau gadiem skata digitālās televīzijas lietu: “Vai tiešām, deputāti, jūs vēlaties parādīt savu nekompetenci vai neizpratni! Šāda veida likuma papildinājums par motivētu lūgumu ir absurds, jo tiesnesis spriedumu var pamatot uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. To Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pateikusi simtos spriedumu. Ja gribu pierādījumu izmantot notiesājošam vai attaisnojošam spriedumam, man vienalga, kāda tā motivācija, man šis pierādījums ir jāpārbauda. Tas, ko Judina kungs stāsta, ir blefs – lai pamēģina kāds man tiesas zālē palūgt pārbaudīt kaut kādus tipogrāfijas rekvizītus vai vēl ko citu, kas neietilpst pierādīšanas priekšmetā. Iespējams, ka tiem tiesnešiem, kuri nav spējīgi domāt, jāpasaka, ka rekvizīti nav jālasa.”

Gatis Doniks, Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas prokurora pienākumu izpildītājs: “Daļēji piekrītu tiesnesim Stukānam, ka tas, kā apieties ar lietas materiāliem, ir tiesnešu kompetences jautājums. Diemžēl ikdienā redzam situācijas, kad šīs normas vai nu netiek izprastas pareizi, vai kādu apstākļu dēļ tiek lietotas, lai procesu vilcinātu. Tāpēc ir jāatrod risinājums. Likuma labojumi varētu uzlabot tiesu praksē esošo situāciju, piespiežot procesa dalībniekus motivēt, kāpēc ir radusies vēlēšanās lasīt kādu dokumentu no A līdz Z, nevis nolasīt izvilkumu no tā, kas attiecas uz izvirzīto apsūdzību konkrētajai personai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. hūte sāk baidīties…

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+