Amūras tīģeriene Astra bija dzimusi 1997. gadā Rīgas zoodārzā un nodzīvoja te 17 gadus.
Amūras tīģeriene Astra bija dzimusi 1997. gadā Rīgas zoodārzā un nodzīvoja te 17 gadus.
Foto – Māris Lielkalns

Zoodārza tīģermājas vecāko iemītnieci Astru nācies iemidzināt 11

Tīģerienes Astras nozušanu no skatuves Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza viesi pat nepamanīja. Kurš gan spēj izsekot līdzi visiem tīģermājas notikumiem, kas pēdējos gados kā meksikāņu seriālos – ar atraidītu mīlu, pamestiem bērniem un pat nāvi uz operācijas galda. Klāt nācis vēl viens dramatisks notikums – pagājušā gada 27. martā 17 gadus vecā Astra saņēma nāvējošu injekciju un aizmiga mūža miegā. Zoodārza ļaudis ziņu par Amūras tīģera eitanāziju paturēja savā lokā. “Par mūsu bēdām nečīkstam un nelaižam tās plašumā, uz āru stāstām labos notikumus,” sabiedrisko attiecību politiku skaidro uzņēmuma pārstāve Laura Līdaka. Amūras tīģera nāve ir zaudējums ne tikai pašam zoodārzam, bet arī visai apdraudētās pasugas populācijai, kuras saglabāšanai izveidota speciāla Eiropas programma.

Reklāma
Reklāma

Emocionāli smags lēmums

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Astrai nebija lemts atstāt pēcnācējus, lai gan trīs reizes viņai tika piedāvāti līgavaiņi. Parasti rāmā un paklausīgā tīģeriene pret puišiem izturējās agresīvi, nelaida tos sev klāt. Kā izrādījās, pie vainas nebija raksturu nesaderība, bet Astras veselības stāvoklis. “Ap 2004. gadu viņai parādījās kāju deformācijas pazīmes, sākās reimatisma sāpes un visu šo laiku dzīvnieks dzīvoja uz zālēm,” skaidro L. Līdaka. Sāpes palielinājušas agresiju, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc tika atraidīti tīģeru tēviņi. Sācies apburtais aplis – ja mātītes ilgāku laiku netiek pārotas un ik pēc diviem trim gadiem nedzemdē bērnus, veidojas hormonālais disbalanss. Lai atvieglotu tīģerienes dzīvi, viņu sterilizēja, taču pēc operācijas pamazām pieauga tīģerienes svars, Astra kļuva mazkustīga un nespēja pat uzlēkt uz sava guļamplaukta. Lēmums par eitanāziju briedis ilgāku laiku, konsultējoties ar veterinārārstiem un apspriežoties ar valdes locekļiem, uzsver Zīdītāju nodaļas vadītāja un savulaik tīģerienes kopēja Tatjana Ivasenko, kurai ar Astru gadu gaitā bija izveidojies labs kontakts. “Beidzot sapratām, ka nespējam viņai vairs palīdzēt un mūsu darbības tikai paildzina dzīvnieka sāpes,” nosaka T. Ivasenko.

“Profesionālā ziņā lēmums izbeigt Astras ciešanas bija pareizs, emocionāli – ļoti smags cilvēkiem, kas par dzīvnieku diendienā rūpējas, tas ir kā šķirties no sava ģimenes locekļa,” skaidro L. Līdaka. Tīģerienes veselības problēmu cēlonis varētu būt arī iedzimtība, tomēr ar visām savām kaitēm tā nodzīvojusi pagaru mūžu. Vidējais vecums, ko tīģeri sasniedz nebrīvē, ir 15 līdz 17 gadi, brīvībā atvēlētais laiks sanāk īsāks – apmēram 10 līdz 12 gadi.

Arī skelets rāda slimību

CITI ŠOBRĪD LASA
Taksidermista Jāņa Granāta veidotais Astras skelets rāda arī ievērojamu kaulu deformāciju. Foto – Ilze Pētersone

Nebija zoodārza speciālistu vidū vienprātības par tīģerienes pēcnāves veidola saglabāšanu – varbūt tāpēc gala lēmums par skeleta izveidi un, ja finanses ļaus, arī izbāžņa izgatavošanu bija kaut kur noklīdis. Tikmēr taksidermista Jāņa Granāta darbnīcā uz galda krājās ūdeņraža pārskābē izbalinātie Astras kauliņi.

J. Granāts pēc zoodārza pasūtījuma bija uzņēmies izveidot skeletu, taču uzdevums izrādījies vēl sarežģītāks, nekā sākotnēji domāts. Tāpat kā dzīvnieku izbāžņus, kurus meistars cenšas attēlot maksimāli dabiskā izskatā, arī šim veidojumam bija jāizskatās dabiskam. “Parasti skeletus uzstutē uz metāla balstiem, taču man gribējās uztaisīt tā, ka tas turas it kā pats no sevis,” par savu ieceri stāsta taksidermists, atklājot, ka šis ir pirmais šāds darbs viņa pieredzē.

Skeletu viņš nostiprināja ar nerūsējošā tērauda stieņiem, kurus iestrādāja kaulos, lai nebūtu pamanāmi. Kauliņu pie kauliņa kā sarežģītu trīsdimensionālu puzli licis kopā plaukstu locītavas. Vēl no speciāla špahteļa materiāla jāizveido ribu gali, jo oriģinālie tā sarāvušies, ka nav izmantojami.

Astras skelets rāda arī viņas slimības – daudzviet kauli izdrupuši, kā nolobījušies, bet abām gūžām vietā, kur jāatrodas skrimslim, izveidojies apaugums, norāda taksidermists, pēc izglītības biologs.

Drīz smalkais kaulu veidojums ceļos atpakaļ uz zoodārzu, lai maijā vēstures nakts sarīkojumā būtu apskatāms vienuviet ar aligatora Čabulīša skeletu, ziloņa Radžas galvaskausu un citiem “kolēģiem”. “Kā gan tu esi pārvērties!” tie teiks cits citam tagad jau aizsaules zoodārzā.