Foto – AFP/LETA

Voldemārs Krustiņš: Tik astoņi būs laimīgie. Pārējie uz Saeimu 3

“Vēlēšanu biļetens ir vienīgā prece, ar kuru drīkst tirgoties bez sertifikāta.” 
Marks Tvens

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Pagājšnedēļ vairākas partijas, kurām jau pieder dažādi varas un ietekmes resursi Latvijas valstī, uzsauca savus kandidātus, kurus būtu vēlams ievēlēt Eiropas Savienības parlamentā. Daži t. s. politiskie spēki savas personālijas pat sanumurēja, lai vēlētāju pūlis iespējami precīzi “izietu” uz partijai (vai precīzāk – tās spicei) vajadzīgajiem, tautas izraudzītajiem. Sākusies cīņa par varu, kurā kandidātu sarakstu sastādīšana un numerācija ir ļoti nopietns darbs. Var teikt, vai vesela zinātne, nodalījums elektoru jeb vēlētāju pūļa psiholoģijā. Šīs psiholoģijas lietpratēji jums vajadzības gadījumā paskaidros, kāpēc, piemēram, “Vienotības” kandidātu listē Valdis Dombrovska k-gs obligāti jāliek ar Nr. 1, bet “Saskaņas centra” sarakstā ne mazāk nopelniem bagāto Dolgopolova k-gu varētu ierakstīt pat ar pēdējo numuru, un domāju, viņš neapvainosies. Tāpat kā prof. Vaidere paliek tas pats lielums, kaut ar sesto numuru. Jebkurā krievvalodīgā sarakstā tikpat droši Nilu Ušakovu varētu rakstīt kaut kur listes vidū, jo nav šaubu par viņa politisko (un arī no vaiga) pievilcību krievvalodīgo pūlī. Jo, kā rakstījis ievērojamais franču psihologs, sociologs un vēsturnieks Gustavs Lebons (1841 – 1931), kas izpētījis pūļa psiholoģiju, pats galvenais ir politiķa personas pievilcība.

Bet ar to vien ir par maz! Pētnieks Lebons jau vairāk nekā pirms 100 gadiem bija secinājis, ka vēlētājs tāpat kāro, lai glaimotu viņa (tātad mūsu!) godkārībai un iztaptu viņa (tātad mūsu!) iegribām. Lai vēlētājam izpatiktu, secina Lebons, viņam (vēlētājam) gauži jāglaimo un nav jākautrējas no visfantastiskākajiem solījumiem… Kandidāta programmām neesot jābūt pārāk konkrētām…

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms vairāk nekā 100 gadiem izdotās Lebona grāmatas dažas atziņas atstāstu “LA” lasītājiem tāpēc, ka, manuprāt, nebūs par skādi mums, kas esam vēlētāji, padomāt, vai nekļūstam lētticīgi pirmsvēlēšanu aizrautībā. Pats sākšu ar to, ka nevienu personu kandidātu sarakstā neatstāšu neapdomātu – kāpēc šī persona ierakstīta? Kāpēc par viņu būtu jābalso? Vai pietiek ar to, ka viņam pašam ļoti gribas būt ievēlētam?

Un kas no tā tiks tautai un Latvijas valstij? It īpaši būtu jādomā, kam vajadzīgs Eiropas Parlamentā vēl arī Mamikina k-gs un citi kungi, kuru ievēlēšanai Eiropas Parlamentā vajadzētu izraisīt visnopietnākās pārdomas par valsts drošību.