Foto-LETA

Jumtu modi ietekmē klimata josla, tehnoloģiskais progress un sabiedrības pārticības līmenis. Mūsdienās jumts vairs nav tikai aizsargs pret nokrišņiem: jumts ir svarīgs mājas siltumizolācijas posms, tas var kalpot par enerģijas iegūšanas platformu un klimata kontrolieri, jumts var veidot mansardu sienas ar elegantiem iebūvētiem logiem, turklāt uz jumta mēdz iekārtot arī dārzus un atpūtas vietas.

Lasītākie

Notriektā tautumeita 7

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Lasīt citas ziņas

Jumta segumu cilvēki izvēlas pēc objektīviem (piemērots – nepiemērots) un pēc subjektīviem (patīk – nepatīk) kritērijiem, konsultējoties gan ar arhitektu, gan ar savu labāko draugu – maciņu. Kāda tad ir jumtu daudzveidīgā pasaule?

Košs

Daudzkrāsainus jumtus klāj no atsevišķiem elementiem. Piemēram, māla bebrastes dakstiņu “Noblesse” sešdesmit spilgtie glazūras toņi ļauj izklāt mozaīku – jo stāvāks jumts, jo labāk redzams zīmējums. Līdzīgu segumu iespējams izgatavot arī no parastajiem koka šindeļiem. Tas būs daudz lētāk, taču arī kalpos ievērojami īsāku laiku.

Kokteilis

“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto

Sestdiena būs mākoņaina, vietām gaidāms lietus un slapjš sniegs

TV24

“Ja ir psihiatra atzinums..” Kā paši ārsti jūtas, veicot dzimuma maiņas operāciju?

Moderns un neparasts ir balts jumta pārsegums. Tāds jumts daudz labāk nekā tumšs atstaro gaismu un saulē tik ļoti neuzkarst.

Tiesa, balts jumts būs daudz biežāk jākopj, jo uz tā būs redzama katra sīkākā skujiņa, lapa vai koka zariņš.

Modernie jumti var būt arī caurspīdīgi, tos veido no stiklplasta loksnēm, kādas izmanto arī dažādu mazo arhitektūras konstrukciju – terašu, lapeņu un nojumju – būvē. Šādas loksnes var būt gan gludas, gan viļņotas vai trapecveida, caurspīdīgas, matētas, dūmakainas vai bronzētas. To biezums variējas no 0,8 līdz 1,5 milimetriem.

Ilgspēlējošs

Visilgāk kalpo dabiskā šīfera klājums, ko iegūst, saskaldot akmens slānekļa plāksnes. Šāds jumts uzticami turēsies daudzus simtus gadu. Lētāks, tomēr gana izturīgs, ir smilšu šīferis.

Arī māla dakstiņi kalpo vairākus simtus gadu, turklāt laika gaitā kļūst arvien izskatīgāki.

Betona dakstiņi ir lētāki, tiesa, laika gaitā tie izbalē, taču tos var pārkrāsot. Ilgi kalpo arī metāla segumi, ko izgatavo no viļņota, profilēta vai valcēta skārda. Valcprofils kalpo gadus četrdesmit, kapara segums – vairākus simtus gadu. Jo biezāks metāls un jo vairāk aizsargslāņu kārtas tam uzklātas, jo ilgāk jumta segums kalpos.

Ekoloģisks

Koks ir viens no senākajiem jumta seguma materiāliem. Zāģētus dēlīšus sauc par šindeļiem. Tos gatavo no skujkoka vai lapu koka. Vertikāli plēstus šindeļus sauc par skaidām. No sāniem plēš lubiņas.

Seni ir arī niedru jumti. Tos klāj no 250 līdz 400 mm bieziem niedru kūlīšiem un pie jumta latām stiprina ar stiepli. Jumts kalpo kā bēniņu siltumizolācija.

Mūsdienās veido arī tā sauktos zaļos jumtus. Šāds jumts urbānajā vidē rada miera oāzes sajūtu, veldzē un sniedz iespēju atpūsties. Zaļo jumtu veido uz lēzena, ar hidroizolācijas materiālu nosegta jumta, pārklājot to ar augsnes virskārtu un apstādot ar augiem. Jumtu velēna kalpo arī kā jumta siltumizolācija, turklāt zaļie jumti ir skaisti.

Lēts

Bitumena viļņotās loksnes ražo no organisko šķiedru kompozītmateriāla, piesūcinot to ar krāsu un bitumenu. Loksnes ir vieglas un ērti ieklājamas. Segums ir lēts, taču kalpo neilgi, tāpēc to izmanto palīgbūvēm un pagaidu būvēm. Bitumena šindeļus taisa no bituma ar stikla šķiedras armējumu, kas pārklāts ar minerālu skaidiņām. Tie ir lokani, piemēroti ieklāšanai uz sarežģītas formas jumtiem.

Saulē šindeļi  salīp un izveido vienlaidu pārklājumu. Bitumena šindeļi ātri apsūno, turklāt sūces gadījumā grūti atklāt bojātu vietu.

Bīstams

Uzmanību! Daži jumta segumi var būt arī bīstami. Kā liecina zinātnieki, vēl nesen tik populārais un lētais azbesta šīferis veicina ļaundabīgu veidojumu rašanos, tāpēc tas Eiropā ir aizliegts. Tā vietā no cementa, kaļķa un celulozes šķiedras ražo pēc formas līdzīgo bezazbesta šīferi.

Unikāls

Lai salmu jumti nedegtu, senlaikos tos piesūcināja ar mālu. Tā apstrādāti salmi nedeg, nepūst un tos neplosa vējš. Pagatavošanai ierīko metru dziļu bedri, kas ir tik plata, lai salmu kūlīti var novietot šķērsām. Bedrē samet treknus mālus un mīca, līdz iegūst aptuveni 10 cm augstu maisījumu skāba krējuma konsistencē. Ieklāj tajā kārtu vaļīgi sasietu kūlīšu un, ar kājām mīdot, iegremdē tos mālūdenī, līdz no salmiem tiek izspiests viss gaiss. Klāj otru kārtu. Izmīcītos salmus bedrē atstāj uz 24 stundām. Nākamajā dienā tos plānā kārtā klāj uz jumta.

Bieza krējuma konsistences aizsargkārtu izgatavo no astoņām daļām nedzēstu kaļķu, sešām daļām smilšu un trim daļām māla. Izlīdzina pa jumta virsmu un apkaisa ar maltiem ķieģeļiem. Kad pārklājums saplaisā, plaisas aizziež.