Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

Tik traki niez! Par atopisko dermatītu

kakis-kasas

Ziema ādu nesaudzē, tādēļ bieži vien uzliesmo snaudošas hroniskas kaites. Viena no negantākajām ir atopiskais dermatīts, ar ko sirgst arī pieaugušie.

 

Ar atopisko dermatītu slimo aptuveni 15 procenti bērnu, bet tikai 3 procenti pieaugušo. Tā kā bērnam augot, āda nobriest un kļūst izturīgāka, slimība bieži vien pāriet jau mazotnē, bet daļai – pubertātes periodā. Taču reizēm slimība rodas vai pēc daudziem gadiem uzliesmo atkal, piemēram, sākoties menopauzei vai ļoti spēcīgu pārdzīvojumu ietekmē. Pieaugušajiem apsārtušie laukumi veidojas uz sejas, kakla, plaukstu un pēdu ārējām virsmām, kā arī ap potītēm. Ja neārstējas, ādas bojājumi var izplesties pa visu ķermeni.

Vienam šīs iedzimtās alerģiskās kaites saasinājums sākas teju uzreiz, kolīdz iepriekšējais beidzies, citam miera periodi ilgstošāki.

 

Sausa, sārta un plaisājoša

Galvenā sūdzība ir neizturama ādas nieze, kuras dēļ ir grūti aizmigt un reizēm naktī vairākkārt jātrūkstas augšā, skaidro ādas slimību ārste Diāna Vība. Tās mocītais ādu nereti sakasa līdz asinīm. Ja skrāpējumos iekļūst alergēni vai mikroorganismi, izveidojas iekaisums, par ko liecina sarkanīgi plankumi. Āda ir sausa, sakasītajās vietās – sabiezējusi. Norimstot iekaisumam, veidojas kreveles, rētas un sausas ādas zvīņas, kas lobās. Arī lūpas bieži vien sasprēgā, to kaktiņi – saplaisā un iekaist.

 

Ja ar ko smailu, bet neasu, piemēram, irbulīti vai nagu maigi iespiež ādā un kā ar zīmuli novelk līniju, izveidojas un vairākas minūtes saglabājas balta svītra. Veselam cilvēkam tā ir balta vien pāris sekundes, pēc tam kļūst sārta.

 

Atopiskā dermatīta slimniekiem raksturīgs simptoms ir tā dēvētais baltais dermogrāfisms. Ja ar ko smailu, bet neasu, piemēram, irbulīti vai nagu maigi iespiež ādā un kā ar zīmuli novelk līniju, izveidojas un vairākas minūtes saglabājas balta svītra. Veselam cilvēkam tā ir balta vien pāris sekundes, pēc tam kļūst sārta.

 

Pilsētnieku slimība

Jaunākajos pētījumos atklāts, ka viens no galvenajiem slimības cēloņiem ir filagrīna gēna defekts. Šis gēns atbild par dabiskā tauku dziedzeru ražotā ādas aizsargslānīša veidošanos un normāla ādas mitruma līmeņa uzturēšanu. Traucējumu dēļ āda kļūst ļoti jutīga un tajā vieglāk var iekļūt dažādas kairinošas vielas.

Slimības paasinājumi visbiežāk notiek apkures sezonā, kad telpās ir silts un sauss gaiss, kas veicina jau tā vārgā ādas aizsargslānīša izžūšanu.

 

Novērots, ka pilsētnieki no atopiskā dermatīta cieš biežāk nekā lauku iedzīvotāji. Tas skaidrojams ar vides un gaisa piesārņotību.

 

Alerģisku reakciju bieži vien izraisa kosmētika, mazgāšanas un telpu uzkopšanas līdzekļi, gaisa atsvaidzinātāji. Tajā vainojams arī gaisa piesārņojums, ziedputekšņi, kāda auga aromāts, mājas putekļu ērcīte, cigarešu dūmi, mājdzīvnieku spalvas. Nereti paasinājuma cēlonis var būt pārtikas produkti, visbiežāk – govs piens, olas, soja, kviešu miltu izstrādājumi, čipsi, rieksti, zivis, zemenes, citrusaugļi, tomāti un šokolāde. Tāpat ķimikālijas, ar ko produkti apsmidzināti.

Novērots, ka pilsētnieki no atopiskā dermatīta cieš biežāk nekā lauku iedzīvotāji. Tas skaidrojams ar vides un gaisa piesārņotību.

Alerģijas iemesls mēdz būt gan ārīgi, gan iekšēji lietojami medikamenti.

Slimības paasinājumu var izraisīt arī spēcīgi psiholoģiski pārdzīvojumi un ilgstošs stress, kas novājina organismu un līdz ar to ādas dabiskās aizsardzības spējas. Tāpat mehānisks kairinājums, piemēram, valkājot apspīlētu apģērbu, kura biezās vīles pastāvīgi rīvē ādu.

Atopiskā dermatīta slimniekiem parasti ir arī citas alerģiskas slimības, piemēram, astma, iesnas, acu gļotādas iekaisums vai siena drudzis.

Niezi pastiprina intensīvas fiziskas slodzes izraisīta svīšana.

 

Kas kutina ādu

Ārstējoties un rūpējoties par ādas kopšanu, iespējams ievērojami mazināt šīs hroniskās kaites paasinājuma ilgumu, smagumu un biežumu.

Tas labāk izdosies, ja atradīsiet dermatologu, kuram uzticaties, un precīzi ievērosiet viņa norādījumus. Taču bieži vien atopiskā dermatīta slimnieki maina ārstu citu pēc cita, cerot sastapt tādu, kurš ieteiks unikālu pretlīdzekli, kas ļautu atbrīvoties no mokošajiem simptomiem uz visiem laikiem bez īpašas paša sirdzēja līdzdalības. Diemžēl tā nenotiek. Cīņa ar šo kaiti nereti ir darbs mūža garumā, atzīst daktere Vība.

 

Aptuveni 30 procentos gadījumu slimības izraisītāju neizdodas noskaidrot.

 

Lai ārstēšanās sekmētos, pacientam un ārstam kopīgi jācenšas noskaidrot, kuri produkti, vielas vai citi faktori izraisa alerģisku reakciju. To var izdarīt, veicot speciālas asinsanalīzes un pārbaudot organisma reakciju uz vairākiem simtiem alergēnu. Ja ir aizdomas, kurš varētu būt vainīgais, izmanto tā dēvēto dūrienu testu. Vairākās vietās uz apakšdelma ar adatu izdara nelielus skrāpējumus ādas virskārtā un katrā ievada citu aizdomas radošu vielu niecīgā daudzumā. Kur āda kļūst sārta, rezultāts ir pozitīvs. Līdzīga ir aplikāciju metode. Uz muguras ar plāksteri uz vienu līdz divām dienām pielīmē iespējami kairinošajā vielā samērcētu spilventiņu. Kad ārsts plāksteri noņem, var konstatēt, kāda bijusi ādas reakcija.

Pacientam ieteicams iekārtot dienasgrāmatu un pierakstīt, kādi produkti lietoti uzturā un kad bijis paasinājums. Tā bieži vien izdodas atklāt kaites provocētāju.

Izvairoties no alerģiju izraisošiem produktiem un vielām, iespējams izbēgt no slimības saasinājuma. Reizēm gan tas nav tik vienkārši izdarāms, piemēram, ja slimības provocētāja ir kāda viela, kas riņķo pilsētas gaisā, vai mājas putekļu ērcīte.

 

Īpašas rūpes – ik dienu

Regulāri, arī kad āda izskatās vesela, jālieto speciāls mitrinošs un mīkstinošs krēms – emolients, kas atjauno tās hidrolipīdu aizsargslānīti un kam ir pretiekaisuma darbība. Jāizvēlas tāds, kas nesatur aromatizētājus un krāsvielas. To uzziež visam ķermenim vismaz divas reizes dienā. Īpaši rūpīgi noklāj vietas, kur parasti veidojas ādas bojājumi. Noteikti – pēc mazgāšanās, jo ūdens sausina ādu. Pētnieki aprēķinājuši, ka jālieto aptuveni 250 grami emolienta nedēļā, lai samazinātu slimības uzliesmojuma biežumu.

Tā iespējams pagarināt miera periodu, panākt ātrāku ādas stāvokļa uzlabošanos paasinājuma laikā, kā arī samazināt pretiekaisuma medikamentu lietošanas ilgumu un biežumu.

 

Neaizraujieties ar dušas želeju, vannas putu vai šķīstošo bumbu lietošanu. Tām parasti pievienotas ķīmiskas krāsvielas un aromatizētāji, kas var izraisīt alerģiju.

 

Sākoties slimības paasinājumam, niezošajiem un apsārtušajiem ādas laukumiem jāuzklāj speciāls pretiekaisuma līdzeklis, ko izraksta ārsts. Bieži vien izmanto kortikosteroīdu ziedi vai krēmu, jo šie hormonus saturošie preparāti ļoti ātri sadziedē ādas bojājumus. Taču to ilgstošas lietošanas dēļ mēdz rasties nevēlamas blakusparādības: āda kļūst plāna, paplašinās un top labi saskatāmi sīkie asinsvadi.

Aizvien populārāki kļūst līdzekļi, kas satur kalcineirīna inhibitorus jeb tā dēvētos imūnmodulatorus. Šīs aktīvās vielas novērš ādas iekaisumu, nomācot imūnsistēmas aktīvo cīniņu ar alergēniem. Lai gan šie līdzekļi ir no hormoniem brīvi, tomēr, tos lietojot ilgstoši un bieži, vājinās ādas spēja pretoties infekcijām.

Eiropā aizvien plašāk izmanto proaktīvo terapiju, kad kortikosteroīdus vai imūnmodulatorus saturošus līdzekļus mazā devā un reti, piemēram, divas reizes nedēļā, lieto arī slimības miera periodā. Tos uzklāj vietās, kur iepriekš bijuši ādas bojājumi. Pētījumi liecina, ka, izmantojot šādu ārstēšanas veidu, paasinājums attīstās retāk un nav tik spēcīgs. Turklāt gada laikā tiek patērēts mazāk pretiekaisuma līdzekļa, nekā to klājot tikai uzliesmojuma laikā.

Teju 90 procentos gadījumu atopiskā dermatīta slimniekiem ādā atrod zeltaino stafilokoku, kas izraisa papildu bojājumus. Šā mikroorganisma apkarošanai der antibakteriāli vai antiseptiski līdzekļi, nevis kortikosteroīdi vai imūnmodulatori.

Ja slimība aktivizējas stresa dēļ, vēlams apmeklēt psihoterapeitu, kurš palīdzēs mierīgāk tikt galā ar dažādām dzīves vētrām.

 

 

Svarīgi zināt

* Nepārspīlējiet ar tīrību, piemēram, mazgājot rokas ar antibakteriālām ziepēm vai vairākas reizes dienā ejot dušā.

* Lietojiet speciālas ziepes jutīgai ādai ar neitrālu pH līmeni, kas nav tik agresīvas un nenoārda tauku dziedzeru ražoto aizsargslānīti.

* Neizmantojiet asu sūkli vai ķermeņa skrubi, lai mazgājoties lieki netraumētu ādu.

* Neaizraujieties ar dušas želeju, vannas putu vai šķīstošo bumbu lietošanu. Tām parasti pievienotas ķīmiskas krāsvielas un aromatizētāji, kas var izraisīt alerģiju.

* Mazgājieties mēreni siltā ūdenī – tā temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 35 grādus. Karsts vairāk sausina ādu un pastiprina niezi paasinājuma laikā.

* Nav ieteicams valkāt ādu kairinoša materiāla (vilnas, mohēras vai cita) apģērbu. To vēlams mazgāt veļas mašīnā, nevis ar rokām un izmantot jutīgai ādai piemērotu pulveri.

* Guliet vēsā istabā un gultasveļā – tas ievērojami mazina niezi.

* Nelietojiet dekoratīvo pūderi, jo tas sausina ādu. Labāk izmantot tonālo krēmu.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+