Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. augusts, 2015
Drukāt

Tik vērtīgā zeme (5)

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Uzskatu, ka pašreizējā zemes īpašumu kadastrālās vērtības aprēķināšana, kuras pamatā ir īpašumu potenciālās tirgus vērtības noteikšana, turklāt veselām īpašumu grupām Valsts zemes dienesta patvaļīgi noteiktā zonējumā, ir principiāli nepareiza.

Tā neprecizē katra zonā ietilpstošā kadastrālā objekta stāvokli un tā potenciālo tirgus vērtību. Šāda grupveida kadastrālās vērtības aprēķināšana bija loģiski saprotama pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas, taču tagad tai vairs nav pamatojuma.

Kadastrālā vērtība ir jānosaka katram konkrētam objektam, vadoties pirmkārt pēc tā normatīvā ienesīguma, infrastruktūras un atrašanās vietas (attāluma līdz produkcijas realizācijas tirgiem), bet līdzīgu objektu spekulatīvā “tirgus” vērtība lietojama tikai kā viens, nebūt ne galvenais kritērijs.

Kā tad bijis agrāk? Piemēram, “zviedru kadastrs” Vidzemē par pamatu ņēma zemes kvalitāti (šķiru) un no tās noteica t. s. “arkla” (nodokļu un nodevu bāzes) lielumu katram objektam.

Latvijā 1931. gadā tika pieņemts Kadastra likums, kas paredzēja visas personu īpašumā esošās zemes ģeodēzisko uzmērīšanu un plānu mērogā 1:5000 sastādīšanu. Piemēram, Bauskas apriņķī zemes kadastrālo vērtēšanu 1934. gadā sāka pēc tam, kad tur pabeidza kadastrālo uzmērīšanu un izgatavoja pirmos uzmērījuma plānus (katram objektam individuāli!). Vērtēšanā izmantoja Vidzemes kadastra principus: taksatoram uz lauka, pamatojoties uz zemes dabiskajām īpašībām, zeme bija jāklasificē attiecīgajā labuma šķirā. Zemes novērtējumu noteica, balstoties uz aprēķināto normatīvo ienākumu un ņemot vērā konkrētos dabas un ekonomiskos ap­stākļus, kā arī saimniecības kompaktumu un atrašanās vietu. Vērtējumu noteica 100 punktu sistēmā. Viena punkta kadastrālā vērtība bija septiņi lati.

Kadastrālos datus bija paredzēts atjaunot, ja īpašumu sadalīja vai apvienoja, ja uzcēla vai nojauca atsevišķi no zemes vērtējamas ēkas vai būves, ja bija radīti jauni vai likvidēti ienākumus nesoši objekti vai tad, ja piecu gadu laikā īpašuma ienesīgums bija mainījies vairāk par 20 procentiem. Tātad tolaik zemes kadastrālo vērtību noteica galvenokārt pēc tā ienesīguma katram individuāli vērtējamam objektam, nevis kā saskaņā ar tagadējo kadastra likumu masveidā, pēc spekulatīvu tirdzniecības darījumu cenām veselām īpašumu grupām patvaļīgi noteiktā ienesīgumu zonā, reāli īpašumus neapsekojot.

Šī problēma ir aktuāla sakarā ar Valsts zemes dienesta izstrādāto zemes kadastrālo vērtību skalu 2016. gadam, kas lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību voluntāri palielina vietumis gandrīz vai divkārt un ar atbilstoši palielināto nekustamā īpašuma nodokli “izspiež” no zemes mūsu lauksaimniekus, stimulējot ārzemju investoru ieguldījumus zemes īpašumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Atcerēsimies, ka 1934.gadā nebija tik labas mērierīces, nebija datoru, visu rēķināja ar zīmuļa un papīra palīdzību, Vienīgā atšķirība, ka 1934. gadā ierēdņiem bija smadzenes un godaprāts.

  2. Cienītais raksta autors, pirms šo rakstīja, varēja iepazīties ar Kadastrālās vērtēšanas noteikumiem. Tad nebūtu jānodarbojas ar demagoģiju. Savukārt par pircējiem – vietējie zemnieki bieži vien pērk dārgāk kā ārvalstnieki vai arī neuzrāda faktiskās darījuma summas (darījumos starp fiziskām personām).

  3. Lauksaimniecības zemes spiež transformēt mežos. Tiesa, tas tā kā tā notiks, jo zeme zaudē auglību lopkopības iznīkšanas dēļ. Latvijā tikai dažos rajonos var pastāvēt laukkopība bez lopkopības.

    • Papildus organisko vielu atstāšana uz lauka samazinot augsnes auglību. Tā vismaz var saprast no ateikšanās maksāt par lauku neaizaudzēšanu ar krūmiem. Dažiem “dižzemniekiem” skauda, ka naudu saņem tikai par nopļaušanu un zāles sasmalcināšanu. Ikgadējās barības vielu iznesas bagātinot augsni, bet ja organika paliek laikā, tad tas ir ļoti kaitīgi! Neesmu gaišreģis, bet varu saderēt, ka turpmākajos gados lauki atkal sāks aizaugt. Tiks palielināti sodi par zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, kas jo vairāk paātrinās cilvēku aiziešanu no laukiem. Prātīgākie stādīs mežus, bet arī tas maksā krietnu naudu. Vēl var saprast, ka bija biologu iebildumi par zālāju botāniskā sastāva izmaiņām, pēc ilggadējas sasmalcinātās zāles atstāšana satrūdēšanai, bet vairs nepastāv programma Natūra 2000 un atbiltoši maksājumi . Maksāja par dabas daudzveidību, tagad tikai visu maksās lielražotājiem. Nav iespējams izveidot normālu augu seku, ja nu vienīgi augmaiņas parodiju. Kas paliek- graudaugi, rapsis, šur tur mazliet pupas,kartupeļi. Lielākā daļa graudu audzētāju taču lopus netur, tāpēc arī āboliņa lauki-tutūū. Garantēta augsnes noplicināšana, bet vērtība gan augs.

  4. Pirmajos šīs Latvijas neatkarības gados tika pieņemts likums par zemes nodokli. Tas tika darīts ar nolūku veicināt zemes labāku izmantošanu un lai varētu pilnīgāk iekasēt nodokli. Ar likumu tika noteikts, ka saimniecības pie Rīgas maksāja 96 rbļ ,bet Latgales pierobežā tikai 10 rbļ par lietošanā esošu ha aramzemes. Tā jau toreiz centās veicināt Latvijas nomaļu attīstību. Vienlaicīgi nebija jāmaksā peļņas, nekustamā īpašuma ne arī kautkāds PVN. Es esmu ieskicējis metodi kā datorizēti var aprēķināt šādu zemes nodokli individuāli katrai saimniecībai atkarībā no tās atrašanās vietas, lieluma, zemes novērtējuma ballēs kā arī no valsts saņemto atbalsta maksājumu lieluma. Esmu piedāvājis savus ierosinājumus vairākām vadošām partijā un cilvēkiem, diemžēl pagaidām pilnīgi nav ne mazākās intereses. Sīkāk manā blogā http://www.janis-labrencis.mozello.lv

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (61)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+