Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
27. marts, 2012
Drukāt

Tikai 10 000 soļu, bet katru dienu

andzanssports

“Darbs, sadzīve un atpūta ir trīs cieši saistītas dzīves sastāvdaļas,” – rakstīts Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) mājas lapā. Viedi vārdi. Cik daudzi no mums tajos ieklausās?

 

Kad Latvijas pakalnus un āres pārstaigā nūjotāju saime, vairs neviens nebrīnās – hei, kur slēpes likāt!? Tik strauji un dabiski šī ziemeļzemēs nolūkotā veselības uzlabošana ir ieaudusies mūszemes ainavā. Rodas pat dziesmas – Sandras Brīnumas dziedātais: “Hei, nūjotāj, tu soļotāj, uz priekšu iet tik nepārstāj!” – Tikai jāiemācās, kā pareizi nūjot. Apgūsti 10 pamatsoļus, un būs efekts – veselība, lai nesaslimtu, un relaksācija pēc darba, – teic Latvijā vienīgā nacionālā nūjošanas instruktore Gaļina Gorbatenko. Viņa ir arī LTSA ģenerālsekretāre.

 

Pasaules veselības organizācija pēta, kāda slodze dienā vajadzīga, lai cilvēks būtu vesels, nostiprinātu imunitāti. Dienā jānoiet 10 000 soļu vai 7 kilometri.

 

Jautāju, vai ir zināms, cik tad ļaužu savā nodabā trenējas. Nav gan, jo uzskaitīti tiekot tikai sacensību dalībnieki. Sacensību ir bez sava gala. Taču māc šaubas, vai visi šie cilvēki arī ikdienā skrien, brauc ar riteni… – Reizi gadā piedalīties, teiksim, maratonā, nav prāta darbs. Pēc tam nedēļu sāp visi kauli… Pasaules veselības organizācija pēta, kāda slodze dienā vajadzīga, lai cilvēks būtu vesels, nostiprinātu imunitāti. Dienā jānoiet 10 000 soļu vai 7 kilometri (pusotras stundas gājiens, ko var arī sadalīt – puse no rīta un puse vakarā). Var arī pusstundu pavingrot, lai vaigos iesitas sārtums. Bet cilvēki ir jāizglīto, kā pareizi vingrot, skriet, nūjot, – stāsta Gaļina Gorbatenko. Kā tad ir ar izglītošanu?

 

Fernate-atp

“Vairākums Rietumu izglītības sistēmu ir nokļuvušas lamatās, jo uzskata skolēnus par bezķermeņa prātiem. Oficiālās izglītības programmas ir augstākā mērā mentālas – tās interesē tikai skolēna izziņas spējas, uzskatot ķermeni par intelekta mājvietu, kuram nav nozīmes pašam par sevi. Ķermenis un tā kustības izglītības procesā varētu pretendēt uz tādu pašu uzmanību kā citi aspekti, kas piešķir nozīmi dzīvei un uzlabo tās kvalitāti,” pētījumā “Cilvēks kā resurss” raksta Dr. paed. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas asociētā profesore Andra Fernāte.

Sporta pedagoģe iepriecināja – izrādās, kopš 2008. gada Latvijas skolu sporta nodarbībās notiek pagrieziens – vairs nav svarīgi izpildīt normas, bet gan nostiprināt un uzlabot veselību. Tā esot jauna filozofija, smalki izsakoties – skolās norisinās pāreja no normatīvās uz bērncentrētu pedagoģiju. Arī skolotāji izglītojas Eiropas projektos, jo no padomju laika domāšanas jāpāriet uz mūsdienu, kad par savu veselību neviens cits tavā vietā nerūpēsies. Tad jau 2020. gadā Latvijas skolas absolvēs veseli un moži jaunieši, kas godās un rūpēsies arī par savu ķermeni? Andra Fernāte teic, ka agrāk gan, jo jauno apziņu – rūpēties par savu veselību – jau tagad ir ieguvuši 2011. gada vidusskolas absolventi.

 

Reihmanis-atpŠogad no 30. marta līdz 1. aprīlim Ķīpsalas izstāžu zāle pulcēs interesentus izstādē “Atpūta un sports”. Pērn to apmeklēja pāri par 20 000 cilvēku no visas Baltijas. Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības “BT1” projektu vadītājs Agris Reihmanis teic, ka izstādē sporta biedrības un federācijas rīko pasākumus, kas rosina kustēties un kopt veselību. Izstādes apmeklētāji visvairāk iegādājas velosipēdus, sporta apģērbu, makšķerēšanas un tūrisma piederumus.

Projektu vadītājs ir novērojis, ka, gadiem ritot, ļaužu interese par izstādi nenoplok, bet, kā zināms, ir sarukusi rocība. Taču arī šajā situācijā sportošana var glābt – sportojot tu aizmirsti, vai esi bagāts, vai nabags, vai esi sētnieks vai prezidents – tavi locekļi kustas, ķermenī pulsē dzīvība, prāts ir možs un priecīgs. Ir labi dzīvot!

 

 

 

Pieredze:
GintsAndzans

Dailes teātra aktieris Gints Andžāns spēlē izrādēs, televīzijas seriālos un režisora Aigara Graubas topošajā filmā “Sapņu komanda 1935” par Latvijas basketbolistu uzvaru Eiropas čempionātā 1935. gadā: – Aktiera profesijā nevar atļauties slimot. Jābūt gatavam izturēt lielu slodzi, jābūt fiziski un garīgi modram. Tālab ēdu veselīgi un sportoju. No rīta mājās trenēju vēdera presīti, skrienu, peldu baseinā, apmeklēju sporta zāli, vasarā pārvietojos ar velosipēdu. Lai visu pagūtu, esmu sastādījis sporta aktivitāšu programmu.

Ieguvums – veselība un izturība. Starp citu, mana mamma daktere Gunta Andžāne arī propagandē vingrošanu un pati nūjo.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+