Tikai 10% iedzīvotāju nelasa zāļu lietošanas instrukcijas. Esam kļuvuši apzinīgāki! 0
Izteikti lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 90% aptaujāto pirms medikamentu lietošanas ņem vērā pievienoto lietošanas instrukciju, liecina “A Aptieku” tīkla veiktais pētījums.
Medikamenti – draugs vai drauds? Gandrīz katram cilvēkam savas dzīves laikā noteikti nācies saskarties ar situāciju, kad izeja no kādas veselības problēmas rodama tikai ar medikamentu palīdzību. To, vai jālieto kādas bezrecepšu zāles, stiprākas antibiotikas vai homeopātiskie līdzekļi, parasti izlemj ārstējošais ārsts, taču nav noslēpums, ka daudzi iedzīvotāji izvēlas ārstēties paši uz savu roku, konsultējoties ar aptieku farmaceitu vai ņemot vērā draugu ieteikumus. Tāpēc aptieku tīkls veica aptauju ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju zāļu lietošanas paradumus.
Kā liecina aptaujas rezultāti, 90% iedzīvotāju pirms zāļu lietošanas rūpīgi iepazīstas ar to lietošanas instrukciju, savukārt 10% tai īpašu uzmanību nepievērš. Tāpat visbiežāk medikamenti tiek iegādāti vai nu vadoties pēc ārsta ieteikuma un receptes (31%), vai konsultējoties ar aptiekas farmaceitu par sūdzībām visatbilstošākajām zālēm (27%), vadoties pēc savas līdzšinējās pieredzes (22%), bet retāk – balstoties uz internetā atrastu informāciju (16%) un draugu vai paziņu ieteikumiem (4%). Attiecībā uz konsultēšanos ar farmaceitu pirms zāļu iegādes – 72% atzina, ka to dara reizēm, visbiežāk gadījumos, ja zāles tiek iegādātas bez ārsta apmeklējuma vai bez receptes, 15% – to dara vienmēr, bet 13% – nekonsultējas vispār.
“Zāles mūsdienās ir kļuvušas par neaizstājamu ārstniecības līdzekli, kas, izkonkurējot dažādas tautas metodes un homeopātiskus līdzekļus, palīdz ātri un efektīvi atbrīvoties no dažādām slimībām, iekaisumiem un labi noder arī profilaktiskos nolūkos. Taču jāņem vērā, ka nepareiza zāļu lietošana viegli var pārvērst medikamentu ārstnieciskās īpašības par draudu cilvēka veselībai, tāpēc svarīgi, lai pirms katras medikamentu lietošanas reizes cilvēks būtu ieguvis visu informāciju par to ietekmi uz viņa organisma pašreizējo stāvokli,” skaidro “A Aptieku” farmaceite Iveta Lapiņa-Beroza.
Atbildot uz jautājumu, “Vai jūs izmantojat aptiekās pieejamos pakalpojumus (piemēram, izmērīt asinsspiedienu utt.)?”, 15% aptaujas dalībnieku atzina, ka tos izmanto, 60% atbildēja noliedzoši, taču uzsvēra, ka šie pakalpojumi ir labi un noderīgi, bet 25% minēja, ka tos neizmanto vispār.
Kā atzina respondenti, visbiežāk aptiekā tiek iegādāti recepšu (21%) un bezrecepšu medikamenti (32%), vitamīni (17%), kā arī kosmētika (10%), savukārt retāk – uztura bagātināji (7%), zāļu tējas (6%), higiēnas preces (6%) un citas lietas(1%).
Vērtējot mēnesī veiktos izdevumus par bezrecepšu un recepšu medikamentiem, 60% minēja, ka tiem izdod ne vairāk par 10 eiro, 23% – 11 līdz 20 eiro, 13% – 21 līdz 30 eiro, bet 4% – 31 līdz 40 eiro. Jautāti, vai kādreiz ir gadījies ekonomēt uz zālēm, puse aptaujāto jeb 50% atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka veselība nav tā lieta, uz kuru ekonomēt, 27% atzina, ka tā ir gadījies un nācies aptiekā prasīt lētākas zāles ar kurām aizstāt ārsta izrakstītos medikamentus, bet 23% atbildēja, ka ir gadījies nenopirkt zāles, tāpēc, ka nepietiek naudas. Tāpat 15% aptaujāto atzina, ka zāļu cenas dēļ ir gadījies no aptiekas aiziet bez pirkuma, jo nepietiek līdzekļu konkrētā medikamenta iegādei.
Kā liecina aptaujas dati, 50% iedzīvotāju visbiežāk priekšroku dod tradicionālajiem medikamentiem, 24% – augu valsts izcelsmes medikamentiem, 14% – homeopātiskajiem preparātiem, bet 12% izvēlas medikamentus nelietot un ārstēšanās procesā izmantot dažādas tautas metodes.
