Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atgādināja, ka viņas kā ministre pirmā prioritāte ir skolēni. Skolotāji ir tikai otrajā vietā.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atgādināja, ka viņas kā ministre pirmā prioritāte ir skolēni. Skolotāji ir tikai otrajā vietā.
Foto – Inese Minova/”Latgales laiks”

Skolu tīkls jāsakārto naudas dēļ un saprāta vārdā. “LA” diskusija par izglītības sistēmu 21

Kas ir laba izglītība? Diskusija par to Daugavpils novada Grāmatu svētku laikā Naujenes pagasta Locikos piektdien izvērtās spraiga. Daudziem nozarē strādājošajiem joprojām neskaidrs jaunais skolotāju algošanas modelis un mazo skolu drūmās nākotnes izredzes – gan lika ne tik daudz filozofēt par šo tēmu, bet spriest par reālām problēmām izglītības sistēmā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile (“Vienotība”), Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs, kā arī Daugavpils novada Sventes vidusskolas direktors Aleksandrs Sibircevs. Sarunā aktīvi iesaistījās arī citu novada skolu direktori, kā arī pašvaldības pārstāvji.

Gan ministre, gan LIZDAS pārstāvis bija vienisprātis par to, ka tieši skolotājs ir atslēgas figūra izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Tātad labu izglītību var dot labi skolotāji. Taču, kā piebilda E. Grigorjevs, skolotājs tomēr jāmotivē, lai viņš būtu ieinteresēts strādāt tiešām labi. M. Seile atgādināja, ko jau agrāk teikusi: viņas kā ministres pirmā prioritāte ir skolēni. Skolotāji ir tikai otrajā vietā.

Skolām bagāts novads

CITI ŠOBRĪD LASA

Daugavpils novadā ir piecas dažāda lieluma vidusskolas un 12 pamatskolas. Tā kā daudzi jaunieši izvēlas pēc pamatskolas beigšanas tālāk mācīties Daugavpilī, skolas jo sevišķi uztrauc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecere noteikt, ka 10. klasi novados nedrīkst atvērt, ja tajā nav pieteikušies vismaz 12 skolēni. Pašvaldībai gan ir autonomas tiesības atvērt arī nepilnu klasi, taču tad tai pašai būs pilnībā jāfinansē skolēnu izglītošana.

Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša stāstīja, ka Daugavpils novads jau tagad apmaksā 45 skolotāju darba likmes, jo valsts piešķirtais finansējums ir skops, bet pašvaldība vēlas cik iespējams izvairīties, piemēram, no apvienoto klašu veidošanas. Viņa gan atzina: pēdējos gados arī Daugavpils novadā slēgta viena pamatskola, kurā tobrīd bijis ap 40 skolēniem. “Ja vidusskolas būs jāpārveido par pamatskolām, problēma būs ne tikai tā, ka jaunieši būs jāizvadā uz pilsētu. Novadam būs arī ar Daugavpili jānorēķinās par šo jauniešu skološanu. Kādas gan būs šīs izmaksas! Taču, protams, pārāk mazas klases nevar veidot. Mums ir izstrādāti pašiem sava novada normatīvi klašu atvēršanai. Cenšamies turēties pie vismaz 12 skolēniem klasē. Taču ir iespējams atvērt arī mazāku klasi, ja par to nobalso novada deputāti. Turklāt skolēnu skaits ir svārstīgs. 10. klasē, piemēram, ir 10 skolēni, bet līdz 12. klasei aiziet vien septiņi. Mēs negribam zaudēt jauniešus laukos. Gribam, lai viņi tur paliek, lai no viņiem veidojas jaunie zemnieki, jaunie uzņēmēji,” teica N. Bulaša.

A. Sibircevs atzina: demogrāfiskās situācijas dēļ lauku skolās drošības par rītdienu nav. Sventes vidusskola pagaidām izdzīvo, pateicoties neklātienes izglītības programmai. Tajā ir 90 skolēni, kamēr klātienē mācās 150. “Tagad diskutējam par mazo vidusskolas klašu slēgšanu. Taču, ja to nebūs, radīsies problēmas arī pamatskolas posmā. Piemēram, fiziku māca arī 8. un 9. klasē. Bet kurš skolotājs nāks tur strādāt, ja viņš varēs mācīt tikai divās klasēs un nevarēs savākt pilnu slodzi?” tā A. Sibircevs.