Viedokļi
Aptaujas

Vai mediķu atalgojuma palielināšana 2018. gadā uzlabos situāciju veselības aprūpē? 16


Dzintars Mozgis, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Dzintars Mozgis, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Foto – Ieva Makare/LETA

Dzintars Mozgis, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Atskatoties pagātnē, nākas sūri atzīt, ka finansiālā un ekonomiskā krīze lielā mērā tika pārvarēta tieši uz veselības un izglītības jomās strādājošo darba samaksas samazinājuma rēķina. Šajās jomās strādā salīdzinoši visvairāk sieviešu, tad nākas atzīt, ka tas lielā mērā izdevies ne tikai uz viņu spīta, tolerances, entuziasma, sirds siltuma, bet arī uz viņu izdegšanas rēķina. Veselības aprūpē strādājošie ļoti vēlas noticēt, ka šis pozitīvais solis ļaus darīt savu darbu tā, kā nosaka profesijas ētikas kods. Vēl vairāk vēlas noticēt arī pacienti, kuri pašlaik stoiski pārvar sistēmas ierobežojumus. Atliek cerēt, ka politiķu apbrīnojamā tuvredzība attiecībā uz veselības nozari ir palikusi pagātnē.”

 

Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente: “Kapitācijas naudas pieaugums 2018. gadā par 28% ir tuvu tam, ko bijām norādījuši vienā no streika prasībām. Tomēr nav zināms, vai tiks apmierināta mūsu prasība palielināt kapitācijas naudu 2019. un 2020. gadam.

Savukārt piedāvātie “mērķa kritēriji” attiecas tikai uz darba apjoma un intensitātes novērtēšanu. To izpilde vai neizpilde neliecina, vai pacients ir saņēmis viņa veselības vajadzībām atbilstošu ģimenes ārsta aprūpi.

Nākamgad ārsta atalgojums būs 1125 eiro, kas ir tikai par 21% lielāks nekā vidējā alga valstī (šobrīd – 927 eiro), medicīnas māsai – 675 iepriekš solīto 762 eiro vietā.”

 

Ģirts Briģis, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs: “Nākamā gada veselības aprūpes budžeta apjoms padarīs lēnāku vai pat apturēs sistēmas sabrukšanas procesu. Taču pat šis salīdzinoši lielais finansējuma palielinājums, visticamāk, neradīs ļoti radikālas un iedzīvotājiem izjūtamas izmaiņas. Šā brīža soļi vērtējami tikai kā parāda atdošana sistēmai, un tikai tālāk var sekot ieguldījumi uzlabojumos un attīstībā. Jāuzsver, ka politiskais mērķis – 4% no IKP veselības aprūpei – Eiropas kontekstā ir visai pieticīgs.”

LA.lv