Mobilā versija
+0.8°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Svētdiena, 17. decembris, 2017
3. novembris, 2017
Drukāt

Vai mediķu atalgojuma palielināšana 2018. gadā uzlabos situāciju veselības aprūpē? (2)

Foto - Ieva Makare/LETAFoto - Ieva Makare/LETA

Dzintars Mozgis, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs

Dzintars Mozgis, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Atskatoties pagātnē, nākas sūri atzīt, ka finansiālā un ekonomiskā krīze lielā mērā tika pārvarēta tieši uz veselības un izglītības jomās strādājošo darba samaksas samazinājuma rēķina. Šajās jomās strādā salīdzinoši visvairāk sieviešu, tad nākas atzīt, ka tas lielā mērā izdevies ne tikai uz viņu spīta, tolerances, entuziasma, sirds siltuma, bet arī uz viņu izdegšanas rēķina. Veselības aprūpē strādājošie ļoti vēlas noticēt, ka šis pozitīvais solis ļaus darīt savu darbu tā, kā nosaka profesijas ētikas kods. Vēl vairāk vēlas noticēt arī pacienti, kuri pašlaik stoiski pārvar sistēmas ierobežojumus. Atliek cerēt, ka politiķu apbrīnojamā tuvredzība attiecībā uz veselības nozari ir palikusi pagātnē.”

 

Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente: “Kapitācijas naudas pieaugums 2018. gadā par 28% ir tuvu tam, ko bijām norādījuši vienā no streika prasībām. Tomēr nav zināms, vai tiks apmierināta mūsu prasība palielināt kapitācijas naudu 2019. un 2020. gadam.

Savukārt piedāvātie “mērķa kritēriji” attiecas tikai uz darba apjoma un intensitātes novērtēšanu. To izpilde vai neizpilde neliecina, vai pacients ir saņēmis viņa veselības vajadzībām atbilstošu ģimenes ārsta aprūpi.

Nākamgad ārsta atalgojums būs 1125 eiro, kas ir tikai par 21% lielāks nekā vidējā alga valstī (šobrīd – 927 eiro), medicīnas māsai – 675 iepriekš solīto 762 eiro vietā.”

 

Ģirts Briģis, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs: “Nākamā gada veselības aprūpes budžeta apjoms padarīs lēnāku vai pat apturēs sistēmas sabrukšanas procesu. Taču pat šis salīdzinoši lielais finansējuma palielinājums, visticamāk, neradīs ļoti radikālas un iedzīvotājiem izjūtamas izmaiņas. Šā brīža soļi vērtējami tikai kā parāda atdošana sistēmai, un tikai tālāk var sekot ieguldījumi uzlabojumos un attīstībā. Jāuzsver, ka politiskais mērķis – 4% no IKP veselības aprūpei – Eiropas kontekstā ir visai pieticīgs.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ir jāpārveido visa veselības aprūpes sistēma.Veselības ministriju ar tās simtiem ierēdņu,ir atkal jāsamazina līdz Veselības departamentam,ar septiņpadsmit darbiniekiem,Labklājības ministrijas sastāvā.Un jāatjauno slimokases,kas pārstāvētu pacientu intereses,ar pašu dalībnieku vēlētu (nevis ministrijas ieceltu)vadību,kuru rokās ir jābūt visai ārstniecības naudai.Tā,kā tas ir citās ES valstīs!

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    Kas arī bija jāpierāda: MUĻĶU zeme eurolatvānija = rietumnieciski orientētā “deŖmokrātiskā brīvvalsts”.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No CSDD uz slimnīcu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jauno valdes priekšsēdētāju izvēlēts Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Imants Paeglītis. Viņam ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos. Kopš 2008. gada Paeglītis ir CSDD valdes loceklis. Veselības ministre Anda Čakša teikusi: “Jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērstu pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I. Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi.”

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+