Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
7. janvāris, 2014
Drukāt

Gunārs Nāgels: Autovadītājiem jāatceras, ka gāzes pedālis var kļūt arī par nāves pedāli (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Ja gāze grīdā taisās atgriezties Latvijas politikā, tad tomēr ir mēģinājums samazināt gāzi grīdā uz Latvijas autoceļiem.

Latvieši ir spējīgi izrādīt lielu disciplinētību – piemēram, dziedāšana korī, – bet, piesēžoties pie automašīnas stūres, zūd paškontrole un mēra sajūta.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir izteikusi vēlmi sodīt arī tos autovadītājus, kas atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz par 10 km/h. Līdz šim ir bijis Ls 10 sods par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā apdzīvotā vietā, bet ārpus tās – uz šosejām – pieci lati. Un bieži nekāds sods, ja pārsniedz atļauto ātrumu tikai par 10 km/h.

Šis apsveicamais solis izraisīja tādus virsrakstus kā: “Autovadītājus grib sodīt arī par niecīgu atļautā ātruma pārsniegšanu”. Man jāsecina – tāpat kā nevēlēšanās Latvijā lietot drošības siksnas mašīnā, šī pretkampaņa ir pa daļai izskaidrojama ar fizikas un bioloģijas faktu nezināšanu.

Vai šis niecīgais pārkāpums ir patiešām tik niecīgs? Kādas varētu būt sekas? Protams, bez tā, ka mums jau ir ieaudzināta tendence niecīgi zagt, bišķiņ pamelot, mazliet šmaukties – gan ikdienas dzīvē, gan biznesā, gan celtniecībā… Bet dažreiz tieši šis niecīgais, bišķiņ, mazlietiņ ir tas, kas nosaka robežu starp dzīvību un nāvi.

Austrālijas pavalsts Viktorija jau sen izcēlās pasaules mērogā ar kampaņu par ceļu satiksmes drošību. Kā pirmā valsts pasaulē tā jau 1970. gadā ieviesa obligāto drošības jostu lietošanu, tādā veidā redzami samazinot autoavārijās izraisītos nāves gadījumus. Šai kampaņai bija divas daļas: sodi par jostu nelietošanu un turpinoša izglītības kampaņa, skaidri parādot jostu neizmantošanas sekas.

Kampaņas “Samazini par 5” (“Wipe off 5”) ietvaros tiek visādi demonstrēts, ka pat 5 km/h ātruma atšķirība var būt liktenīga. Piemēram, apdzīvotā vietā risks iekļaut avārijā, kurā ir cietušie, dubultojas ar katriem 5 km/h, ar ko pārsniedz 60 km/h.

ASV pētījumi rāda, ka, ietriecoties gājējā ar 32 km/h ātrumu, apmēram 5% gadījumos cilvēks nomirs. Ja ātrums ir lielāks, pieaug arī nāves varbūtība: 48 km/h – 40%, 64 km/h – 80% un 80 km/h – gandrīz 100% (“neapaļie” ātrumi ir tādēļ, ka ASV mēra jūdzēs un tie iznāktu 20, 30, 40 un 50 jūdzes stundā).

Es ceru, ka neīstenosies cita virsraksta pareģojums: “Ieviešot jaunos naudas sodus, jāmaksā būtu gandrīz visiem autobraucējiem,” – jo naudas sodu ieviešanas mērķis ir – mainīt cilvēku attieksmi.

Visi gājēji jutīsies drošāk, ja autovadītāji atcerēsies, ka gāzes pedālis var kļūt arī par nāves pedāli.

Būsim uzmanīgāki un iecietīgāki!

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Šis autors katrā savā rakstā muļļā pašsaprotamas lietas. Elementāra izteiksme, bet nenoslēpjama sava iedomātā svarīguma izpausme.

  2. mums vajadzeetu vairaak buut iecietiigaakiem pret otru shoferi un ja kaads steidzas to palaist. viena 2vas mashiinas priekshaa arii korkjii neko no dziives neatnjems, bet ieguusi pats sirdsmieru un 2viem citiem arii buus isrdsmiers. Ja visi sho ieveerotu un necenstos paarmaaciit cits citu, nebuutu arii jaapalielina sodi, ja braukshanas aatrums buutu nedaudz lielaaks par atljautajiem 50desmit.

    • Piekrītu,tikai grūti būt iecietīgam pret nekauņām.Piemēram,katru dienu braucu no Jūrmalas uz Rīgu.Dubultos krustojumā ar slokas ielu satiksme no divam joslām pariet vienā.Labā josla taisni,kreisā tikai pa kreisi.Labajā joslā sastrēgumstundās jāstāv garā rindā.Un ļoti bieži pa kreiso joslu lielā ātrumā pabrauc rindai garām un pārkāpjot noteikumus krustojumā “ielien”priekšā.Policiju tur nekad nemana.Un pārsvarā to dara tā saucamās”biezās “mašīnas.Lūk kur katru dienu avārijas situācijas.

  3. Nāgela k-gs savus bērnišķīgi naivos komentārus varētu pataupīt savam Austrālijas laikrakstam.

  4. Tagad ir kapitālistiskā konkurence,bosings ,mobings,jābūt asiem elkoņiem,nevar nekur nokavēt ,tā kā bez gāzes grīdā neiztikt.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vēl nāks piektais gads…

40% iedzīvotāju vismaz dažkārt ir izjutuši vēlmi apšaut visus, kas vainojami mūsu valsts nedienās, liecina SKDS veiktā aptauja. Gada laikā agresīvi noskaņoto pilsoņu skaits audzis par 7%.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (93)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+