Tikai retais televīzijas skatītājs atzīst, ka skatās reklāmas 0
50% televīzijas skatītāju reklāmas pauzēs pārslēdzot televīzijas kanālu un tikai 4% atzinuši, ka skatās reklāmas, liecina pētījumu kompānijas “GfK” un LETA biznesa portāla “Nozare.lv” pētījums.
Eksperti gan norādīja – jāņem vērā, ka aptaujā cilvēkiem tiek dota iespēja sniegt pareizas atbildes atbilstoši sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem, kas var neatspoguļot reālo situāciju. Šādi dati drīzāk liecina, ka cilvēki vienkārši nevēlas atzīties, ka skatās reklāmas, uzvēra eksperti.
“Ja jūs jautājat kādam, vai viņam patīk reklāmas, tad parasti atbilde nav sajūsmas pilns “jā”,” paskaidroja starptautiskā mediju koncerna “Modern Times Group” kanālu vadītāja Latvijā Baiba Zūzena.
“Ja pētījumā cilvēki ir norādījuši, ka vēlas skatīties ziņas, kultūras raidījumus, tad “Lattelecom” interaktīvās televīzijas dati liecina, ka patiesībā skatītāji pārsvarā izvēlas izklaidējoša rakstura pārraides,” atzīmēja “Lattelecom” Juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis.
Pētījuma, kas prezentēts LETA sadarbības partneriem rīkotajā diskusijā par televīzijas nākotni, dati liecina, ka 21% TV skatītāju reklāmas pauzēs pamet telpu, savukārt 19% paliek tajā pašā telpā, bet dara citas lietas. Cilvēki reklāmu laikā mēdz arī izslēgt skaņu, skatīties arhīvā, un tikai 4% aptaujāto atzinuši, ka reklāmas pauzes laikā paliek pie televizora un skatās reklāmas.
Meisītis uzsvēra, ka par reklāmas efektivitāti var spriest pēc pārdošanas rezultātiem un reklāmas televīzijā ir ļoti daudz.
Mediju holdinga “Baltijas Mediju alianse” preses sekretārs Edžus Vējiņš norādīja, ka reklāmai ir ļoti liela saistība ar tautsaimniecību un vislabākais veids, kā aiznest ideju līdz cilvēkam, ir ar reklāmu televīzijā. Par to liecina lielais reklāmu skaita pieaugums televīzijā gadu gaitā.
Eksperti arī norādīja uz tendenci, kāda vērojama visā pasaulē: cilvēki reklāmu un arī pārraižu laikā skatās citos ekrānos, piemēram, datorā, viedtālrunī, planšetdatorā.
Latvijas Televīzijas (LTV) prokūrists Gints Miķelsons norādīja, ka Latvijas sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes laikā ir veikts pētījums, kas parādījis, ka arī Latvijā ir šāda tendence.
Uz Miķelsona jautājumu, kā sabiedriskās televīzijas aiziešana no reklāmas tirgus ir ietekmējusi tās attīstību Igaunijā, Zūzena atbildēja, ka tas ir ļāvis televīzijai fokusēties sabiedriskās televīzijas mērķiem un skatīšanās reitings ir ļoti augsts.
LETA biznesa portāla “Nozare.lv” un “GfK” pētījums tika veikts 2012.gada decembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā piedalījās respondenti no 18 līdz 65 gadiem, kuri lieto internetu. No Latvijas piedalījās 1028 respondenti, no Igaunijas – 1016, no Lietuvas – 919. Dati tika svērti pēc dzimuma, vecuma, tautības, reģiona un dzīvesvietas tipa.
