Skats no lidmašīnas.
Skats no lidmašīnas.
Foto-LETA

“Ar mazajiem novadiem neviens nerēķinās”
 1

Valsts kanceleja kā vienu no mērķiem turpmākajiem gadiem ir noteikusi pašvaldību iesaistīšanu nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentu izstrādē un to ieviešanā, paredzot reģionos veidot pašvaldību vadītāju padomes, bet plānošanas reģionus pārveidot par valsts tiešās pārvaldes iestādēm.
 Jautāju novadu domju priekšsēdētājiem, vai ticat, ka pašvaldības tiks plašāk iesaistītas nacionālā līmeņa politikas plānošanā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Uldis Sesks, 
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs:

“Tas, ka pašvaldībām ir jābūt līdzdalības lomai nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu izstrādē, nav apstrīdams. Mēs katrs dzīvojam kādā pilsētā, kādā novadā, un tieši pašvaldības ir tās, kas visskaidrāk redz, kāda ir iedzīvotāju ikdiena, kādas ir viņu vajadzības, un var dot savu redzējumu reģionu attīstībai, kurā var ieklausīties gan ministrijās un valdībā, gan arī Saeimā sēdošie. Taču nav īsti skaidrs, kas jauns pēc Valsts kancelejas iecerēm tiks veidots, ja mums jau darbojas gan Pašvaldību savienība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas būtībā ir spēcīgākie partneri, ar ko tiek saskaņoti gan plānošanas dokumenti, gan arī uzklausīts viedoklis par dažādām jaunām politikām. Turklāt visos reģionos arī darbojas plānošanas reģionu padomes, kurās ikviena pašvaldība tiek pārstāvēta mēra vai vismaz viņa vietnieka personā. Te drīzāk rodas bažas, vai tikai tas nav kaut kāds mēģinājums atgriezties pie savulaik jau virzītās idejas par otrā līmeņa pašvaldībām? Ja tas ir tā, tad jājautā, kurš par to maksās, jo lēti tas nebūs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Vilnis Špats, 
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs:

“Jau līdz šim valsts nav ņēmusi vērā pašvaldību priekšlikumus, izskatās, ka turpmāk, izdomājot arvien ko jaunu it kā labākas attīstības un pārvaldības dēļ, patiesībā iznāks gribēta vai negribēta vēl tālāka pašvaldību varas un tiesību pazemināšana. Būs pašvaldību vadītāju padomes? Nuja, un tad būs ieceltie ierēdņi! Protams, ministrijām dzīve kļūs vieglāka – līdz šim mēs, pašvaldības, varam pie tām vērsties tieši, bet nākotnē grib vidutājus – ne vien tās padomes, bet arī plānošanas reģionus kā valsts tiešās pārvaldes iestādes. Mūsu papīrus pārsūtīs uz Rīgu, tad gaidīs atbildes. Un garais riņķa dancis beigsies ne ar ko. Rodas iespaids, ka tam visam pamatā ir tālāki plāni. Pagaidīs, ka paies Saeimas vēlēšanas un norims satraukumi ar jaunās valdības izveidošanu, tad kaut kad pavasarī paziņos, ka pašvaldības jāapvieno un jādara vēl nezin kas. Labāk būtu beidzot atjaunojuši Pašvaldību savienības nozīmi. Tagad pašvaldības, kuru teritorijās iedzīvotāju skaits ir no 4000 līdz 6000, patiesībā savienībā nav pārstāvētas, nav arī, kas mūs koordinētu.”

Guntis Libeks, 
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs:

“Šādas un līdzīgas ieceres pakustina ik pa laikam, bet tas jau neko neatrisina. Ja arī ko pārmainīs, tā būs tikai tāda deklaratīva padarīšana. Par kādu pašvaldību lomu valsts politikas plānošanas dokumentu izstrādē un valsts pārvaldes uzlabošanā var būt runa, ja no mums viss tiek attālināts! Aizkrauklē, bijušajā rajona centrā, no valsts institūcijām nekas vairs nav palicis pāri, jābrauc uz Jelgavu un citām vietām. Ja runā par procesiem kopumā, uzskatu, ka problēmas sākas ar lielajām pilsētām. Valstī notiekošais liek secināt, ka deviņas lielās pilsētas – tā ir visa valsts. Kaut kas nav kārtībā arī ar ministrijām. Par maz būtu teikt, ka ministrijas reģionu attīstībai neko nedod – tās, izņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pašvaldībām darījušas tikai sliktu.”

Stefans Rāzna, 
Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs:

“Viss taču jau nolemts, valsts attīstības modelis 9 + 21 izsaka pilnīgi visu. Tad, kad veidoja valsts nacionālo attīstības plānu, mums taču neviens neko neprasīja un mūsu domas neņēma vērā. Lai man piedod, bet nudien nav pārliecības, ka valsts vēlas ko mainīt lietas labā. Drīzāk tā ir tāda izrādīšanās, ka kaut kas tiek darīts. Ar mazajiem novadiem neviens nerēķinās.”