Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
25. septembris, 2013
Drukāt

Tikmers: Valsts tērpiem olimpiskajās spēlēs nav obligāti jābūt karoga krāsās

olimpiski-terpi

Valstu formastērpiem olimpiskajās spēlēs nav jābūt karoga krāsās, Latvijas komandas Soču olimpisko spēļu vienoto tērpu dizaina koncepta skiču prezentācijā trešdien sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs un Latvijas delegācijas vadītājs Sočos Žoržs Tikmers.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā lielu ažiotāžu izraisīja informācija, ka Latvijas delegācija Soču olimpiskajās spēlēs ģērbsies oranžās krāsās, kaut arī iepirkuma rīkotāji apgalvo, ka krāsa būšot drīzāk dzeltena. Ažiotāžu izraisījis fakts, ka publiskajā iepirkumā norādīti teju identiski apģērbu paraugi kā “Halti OY” jaunajā ziemas katalogā. Publiskajā iepirkumā uzvarējusi tieši Somijas kompānija “Halti OY”, kas bijusi vienīgā pretendente.

Trešdien LOK saceltās ažiotāžas dēļ rīkoja tērpu prezentāciju, lai gan tērpus izrādīt plašākai sabiedrībai bija iecerēts vien pirms pašām Soču spēlēm.

“Ne vienmēr formās tiek izmantotas karoga krāsas. Šī gada formastērpus veidojām tādus, lai Latvija būtu atpazīta, kad tā iesoļo stadionā,” sacīja Tikmers. “Pirms tam asas diskusijas izraisīja 2012.gada Londonas olimpisko spēļu Vācijas forma, kas ne pavisam nebija saistīta ar karoga krāsām – sievietes ģērbās rozā krāsās, bet kungi zilās. Arī 2010.gada Vankūveras ziemas spēlēs vāciešiem bija pavisam citādi tērpi. Tāpat citām valstīm ir līdzīga pieredze, piemēram, Ungārijai un Kanādai. Savukārt Latvijas komandai 2010.gada spēlēs tērpi bija melnās un baltās krāsās, vēl četrus gadus agrāk tērpāmies karmīnsarkanos mēteļos, savukārt 2002.gada Soltleiksitijā krāsas bija sarkans ar pelēku.”

Šonedēļ LOK plāno izziņot vēl trīs iepirkumus par olimpiešu tērpu iegādi – parādes apģērbu, ikdienas tērpu un apavu. “Tendences pasaulē mainās. Valstu atribūtika un simboli nav tas pats, kas tērpu dizainu radīšana,” sacīja dizaina koncepta autors Gvido Zālītis. “Šo apģērbu izveidei pieķērāmies maijā, kad bija pirmās “prāta vētras”. Lēmums nebija viegls, taču nonācām pie šāda koncepta – “Dzintarzeme.Latvija”. Dzeltenā krāsa publiskā telpā ir vispamanāmākā. Tērpu izveidē konsultējāmies ar kultūras un vēstures speciālistiem.”

“Izstrādājām piecu konceptu grupu, kas pozitīvi varētu ietekmēt sportistu sniegumu, – ūdeņi, meži, lauki, saule un ļaudis, kas kopā ir “Vareni spēki”. Un šis koncepts bija jāliek uz tērpiem. Ar šādu krāsu izvēli gribējām, lai mūs novērtē kā drosmīgus un inovatīvus,” stāstīja Zālītis.

Savukārt modes māksliniece un tērpu skiču autore Natālija Jansone pauda prieku, ka saņēmusi LOK piedāvājumu. “Priecājos, ka karoga krāsas šo tērpu izveidē netika izmantotas. Karogs ir svēta lieta, un ar to nav katru reizi jāaptinas. Turklāt dzeltena un brūna ir latviskas krāsas. Ķeroties pie darba, sāku domāt, vai nevajadzētu tajā iesaistīt tautas rakstus, taču pēc tam sapratu, ka katrā tautas rakstā ir šie četri pieci elementi – ūdeņi, meži, lauki, saule, ļaudis. Dzeltenās un brūnās krāsas nav bijušas tik bieži, un domāju, ka tieši Latvija skatītājiem paliks atmiņā. Taču, protams, tas ir gaumes jautājums – cik cilvēku, tik viedokļu.”

“Šobrīd tik liela cilvēku uzmanība olimpiešiem liecina, ka Latvijas komanda ir no tautas. Bijām plānojuši tērpus prezentēt neilgi pirms spēlēm, kā tas vienmēr ir bijis, un notiks arī pirms Sočiem,” pauda LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, kurš atgādināja, ka pirms pāris nedēļām LOK prezentēja sadarbību ar autokompāniju “Ford”. “Uz to busiņiem bija attēloti sportisti ar Soču krāsu krekliem, un tobrīd neviens pretenzijas neizrādīja. Viss tika uztverts ar patīkamām emocijām.”

LOK prezidents izteicās, ka pirmais iepirkumu konkurss tika rīkots atbilstoši Latvijas likumiem. Tiesa, viņš būtu bijis priecīgāks, ja tajā piedalītos arī kāds Latvijas uzņēmums, tomēr par nākamajiem iepirkumiem interese izrādīta arī no pašmāju kompānijām.

“Latvijā starp kalnu slēpotājiem ir grūti atrast tādu cilvēku, kurš dotos sportot šeit šūtā kostīmā. Mūsu meklējumi konkursam bija katras kompānijas tehniskajos rādītājos un ko firmas gatavojas šūt 2013./2014.gada sezonā. Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasības nosaka, ka uz viena sporta tērpa drīkst būt tikai viens ražotāja logotips 20 kvadrātcentimetru robežās,” turpināja Vrubļevskis.

Konkursā pievienotās skices bijušas tādas, kas atbilda tehniskajiem parametriem, un precīzi tādu krāsu formās Latvijas sportisti nestartēs, turklāt “Halti OY” piedāvājums esot izdevīgs finansiālā ziņā.

“Šīs firmas jakas veikalā nopērkamas par 400 eiro (Ls 281,12), kamēr mums tās piegādās par 145,33 eiro (Ls 101,91), savukārt bikses, kuras veikalos nopērkamas par 230 eiro (Ls 161,64), mums izmaksās 86,69 eiro (Ls 60,44). Zinot savas iespējas, nevaram diktēt pašas augstākās prasības, bet neizvēlamies arī pašus zemākos parametrus. Svarīgs bija šo apģērbu komforts, kustību amplitūda, ērtība,” sacīja LOK prezidents. “Vēlējāmies, lai mūs Olimpiādē atpazītu kā vienotu tēlu. Aizvadītajā nedēļā organizētā kampaņa ir laupījusi pārsteiguma efektu par šiem tērpiem. Patiesībā, tikai pēc spēlēm varēs novērtēt, cik šie tērpi bijuši veiksmīgi.”

LOK viena cilvēka apģērbšanai olimpiskajās spēlēs plāno iztērēt ap 900 līdz 1000 latiem, turklāt par apģērbu izvēli nekādu pretenziju neesot bijis arī no sportistiem.

“Jāsaprot, ka šī gada februārī Sočos būs 17 grādu silts, hallē būs karsti, tāpēc izvēlējāmies tērpus, kas nav pārāk biezi,” teica Vrubļevskis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+