Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. jūnijs, 2016
Drukāt

Vai Latvijā jāaizliedz ĢMO audzēšana? “LA” aptauja (13)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latviju, brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO)”. Kā šo iniciatīvu vērtē speciālisti?

 

Solveiga Strauberga, Vides aizsardzības klubs, kolektīvā iesnieguma iniciatore: “Nav piepildījušies ĢMO ražotāju solījumi, ka šīs kultūras būs lētākas un lauksaimniecības ķimikālijas būs jāizmanto mazāk. Nezāles ātri pielāgojas, kukaiņi tiek iznīcināti. Bet ražotāji īsteno savu mērķi – tā kā ģenētiski modificētās kultūras nav reproduktīvas, tad to audzētājiem katru gadu jāpērk sēklas. Turklāt minēto kultūru apstrādei izmantotie pesticīdi un herbicīdi pēc izsmidzināšanas gaisā caur gruntsūdeņiem nonāk arī dzeramajā ūdenī. ĢMO atbalstītāji savus oponentus saukā par tumsoņiem, kuri nostājas pret zinātni un progresu. Tomēr modificēta pārtika Rietumos kļūst aizvien nepopulārāka, tāpēc biotehnoloģiju giganti ir ļoti ieinteresēti citu valstu tirgos.”

 

Indriķis Muižnieks, bioloģijas zinātņu doktors: “ES dalībvalstis var aizliegt konkrētu ĢMO šķirņu audzēšanu, nevis ĢMO audzēšanu vispār. Pašlaik ES atļauta tikai viena ĢMO, kukaiņu rezistentas kukurūzas MON 810, audzēšana, kas nav piemērota Latvijas apstākļiem. Aizliegt to audzēt Latvijā ir tikpat mērķtiecīgi kā aizliegt kaķiem lidot. Ja nu vienīgi cerot uz politisku kapitālu. Latvijā ir daudz nopietnākas problēmas gan lauksaimniecībā, gan ekonomikā nekā ĢMO izmantošana. ĢMO atbalstītāji apgalvo, ka šo augu audzēšana nerada lielāku apdraudējumu videi kā līdzīgu parasto kultūraugu audzēšana. Tā daļēji ir taisnība. Dažus riskus, piemēram, piesārņojumu ar herbicīdiem, modificētu organismu audzēšana mazina, tomēr parādās jauni riski, piemēram, herbicīdu rezistences izplatīšanās nezālēs.”

 

Lolita Neimane, diētas ārste: “Atbalstu aizliegumu Latvijā audzēt modificētos kultūraugus. Latvijā ir pietiekami ražīgas augsnes un nav pārāk liels iedzīvotāju blīvums. Es sekoju līdzi informācijai par ĢMO un līdz šim neesmu saskārusies ar nopietniem pētījumiem par to, kas apliecinātu šo produktu riskantumu. Pati nepērku modificētus produktus. Arī saviem studentiem un pacientiem iesaku neizvēlēties rūpnieciski ražoto pārtiku, bet vairāk gatavot pašiem. Starp citu, apmēram 85% no sojas pasaulē ir modificēta. Soju izmanto ap 30 000 produktu ražošanā, arī margarīnā, desās, maizē, konfektēs… Tomēr uz šiem produktiem neesmu manījusi norādi par ĢMO.”

 

Ināra Turka, habilitētā zinātņu doktore agronomijā: “Latvijā noteikti ir jāaizliedz ĢMO audzēšana, jo tāda veida lauksaimniecības attīstība un bioloģiskās lauksaimniecības attīstība viena otru pilnībā izslēdz. Tas tāpēc, ka mēs nespējam novērst modificēto organismu nekontrolētu izplatīšanos, ko veic bites, putni un citi apputeksnētāji. Kanādieši tagad paši atzīst, ka viņiem visā valstī vairs nav no ĢMO brīvu rapšu lauku. Tāpat nav arī nekāda ekonomiskā pamatojuma uzsākt ĢMO audzēšanu. Mēs varam audzēt vai nu bioloģiski, vai modificēti, bet mūsu modificētā pārtika tik un tā būs dārgāka nekā ASV, Kanādas un citu ārvalstu modificētā pārtika. Kopā ar RTU profesoru Jāni Vanagu aprēķinājām, ka ĢMO ieviešana visos rakursos nesīs tikai zaudējumus.”

 

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrība “Zemnieku saeima”: “Sabiedrībai ir tiesības izlemt, kādu pārtiku tā grib redzēt ražojam Latvijā. Tāpēc vairākums Latvijas pašvaldību ir nobalsojušas, ka ĢMO savā teritorijā neaudzēs. ASV par ĢMO vairs nerunā, jo tur tā jau 20 gadus ir ikdiena. Savukārt Eiropā ir daudz likumu un noteikumu, kā arī tiek respektēts sabiedrības viedoklis. Taču šobrīd Briselē notiek aktīvas sarunas par glifosātu un citu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izņemšanu no tirgus. Ja tas tā tiešām notiks, mēs ar lieliem soļiem pietuvosimies ĢMO audzēšanai, jo vienkārši nebūs citas alternatīvas.”

 

UZZIŅA

Pilsoņu iniciatīva “Par Latviju, brīvu no ĢMO” Saeimā iesniegta ar 10 496 parakstiem. Iniciatīvas mērķis ir pieņemt likumu, kas stingri reglamentē un ierobežo ĢMO audzēšanu Latvijā. Tāpat mudināts noteikt prasību, ka, tirgojot ĢMO pārtiku, uz iepakojuma obligāti un salasāmi jābūt norādītam, ka tie satur ĢMO.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Ja ASV gribēs nopirks vietējos lēmējus un nerīkos ne vienu referendumu to jau viņi dara visā pasaulē ja nevar nopirkt tad maina valdības bet Latvijas iedzīvotājiem tas nedraud jo tauta izmirst ātrāk kā sienāži
    katru gadu viena mazpilsēta ar 12000 cilvēku ir nost un tad nu paskaitiet cik ilgi vēl būs ka paliks pēdējais latviski runājošais.
    1 800 000 :12 000=???

  2. Viennozīmīgi, ka jāaizliedz!!!!

  3. 100% brīvu Latviju un vius Baltiju, EU no ĢMO.
    Lai jeņķi iet ieskrieties ar savu “Monsanto” un co, kā arī to t.s. brīvās tirdzniecības it kā līgumu, kas tieši šiem mēsliem garantētu to brīvīibu netraucēti izplatīties un ko pašmāju eirobirokrāts A. Pabrks tā atbalsta un stutē…
    🙁
    🙂

  4. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Vai Maira ir uz pareizā ceļa? Glifosāti un daudzi citi “palīgi” ļauj lāpīt slinkumu un iegūt apšaubāmas kvalitātes rekordražas katram, kurš var atļauties noķīmiķot savus laukus. Kādreiz lepojamies ar 25 -30 centneru ražu no ha, tagad 70 vairs neuzskata par brīnumu. Te nu īstajiem zinātniekiem- praktiķiem būtu savs vārds sakāms! Vai mēs dzenamies pēc rekordiem ar ķīmiju vai ar ĢMO, kas ir nekaitīgāk, un, svarīgākais, vai Latvijai to vajag? Vai vajag, lai daži cilvēki spētu apstrādāt tūkstošiem ha ar ķīmijas palīdzību, lecot Dievam acīs?

  5. Randy, Latvija & BR-Deutschland, €U Atbildēt

    Tumsoniibas uzvaras gaajiens Latvijaa… Nozheelojami. Nu tad neediet nevienu daarzeni vai augli, jo vinjiem VISIEM IR GEENI!!!

  6. Jautājums nav viennozīmīgs.
    Pirmkārt, starp ĢMO un ĢMO var būt ļoti liela starpība, jo modifikācijas var būt ļoti dažādas ar visvisādiem mērķiem. Visu ĢMO mešana pār vienu kārti (kā to dara Straubergas kundze), tiešām liecina vai nu par tumsonību, vai arī par dzīšanos pēc lētas popularitātes.
    No otras puses, ĢMO nīdēju uz pasaules ir daudz, un lielai daļai no viņiem ir nauda. Ja varam viņiem pārdot savu ne-ĢMO produkciju par augstu cenu – iespējams, tas ir to vērts un ir izdevīgāk sevi pozicionēt kā no ĢMO brīvu valsti.

  7. Vienozīmīgi jāaizliedz.

  8. Jāaizliedz visā ES. Nauda nedrīkst valdīt pasauli.

  9. Pie reizes jāaizliedz arī jaunu šķirņu radīšana. Ja nepiekrīti, tad pasaki- kas ir GĒNS? Ja es apēdu zivi, cūkgaļu, gurķi tomātu, vai tas ietekmē manus gēnus? Pierādiet, kā gēni no ĢMO iekļūst manā organismā veselā veidā un sāk launas darbības! Kā eļļa no modificētas sojas spēj saglabāt dzīvus gēnus?

  10. ‘Zemnieku saeima’ pārstāve gan ir dumja, ja nemāk bez glifosatiem un citiem herbicidiem izaudzēt pārtiku, vēl gadsimtu atpakaļ Tanzānija problēma. Toties daudzu cilvēku veselība cieš no šīm ķimikālijām, kas nonāk maizē un citos produktos

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+