Foto – Fotolia

Vai Latvijā jāaizliedz ĢMO audzēšana? “LA” aptauja 13

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latviju, brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO)”. Kā šo iniciatīvu vērtē speciālisti?

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Solveiga Strauberga, Vides aizsardzības klubs, kolektīvā iesnieguma iniciatore: “Nav piepildījušies ĢMO ražotāju solījumi, ka šīs kultūras būs lētākas un lauksaimniecības ķimikālijas būs jāizmanto mazāk. Nezāles ātri pielāgojas, kukaiņi tiek iznīcināti. Bet ražotāji īsteno savu mērķi – tā kā ģenētiski modificētās kultūras nav reproduktīvas, tad to audzētājiem katru gadu jāpērk sēklas. Turklāt minēto kultūru apstrādei izmantotie pesticīdi un herbicīdi pēc izsmidzināšanas gaisā caur gruntsūdeņiem nonāk arī dzeramajā ūdenī. ĢMO atbalstītāji savus oponentus saukā par tumsoņiem, kuri nostājas pret zinātni un progresu. Tomēr modificēta pārtika Rietumos kļūst aizvien nepopulārāka, tāpēc biotehnoloģiju giganti ir ļoti ieinteresēti citu valstu tirgos.”

Indriķis Muižnieks, bioloģijas zinātņu doktors: “ES dalībvalstis var aizliegt konkrētu ĢMO šķirņu audzēšanu, nevis ĢMO audzēšanu vispār. Pašlaik ES atļauta tikai viena ĢMO, kukaiņu rezistentas kukurūzas MON 810, audzēšana, kas nav piemērota Latvijas apstākļiem. Aizliegt to audzēt Latvijā ir tikpat mērķtiecīgi kā aizliegt kaķiem lidot. Ja nu vienīgi cerot uz politisku kapitālu. Latvijā ir daudz nopietnākas problēmas gan lauksaimniecībā, gan ekonomikā nekā ĢMO izmantošana. ĢMO atbalstītāji apgalvo, ka šo augu audzēšana nerada lielāku apdraudējumu videi kā līdzīgu parasto kultūraugu audzēšana. Tā daļēji ir taisnība. Dažus riskus, piemēram, piesārņojumu ar herbicīdiem, modificētu organismu audzēšana mazina, tomēr parādās jauni riski, piemēram, herbicīdu rezistences izplatīšanās nezālēs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Lolita Neimane, diētas ārste: “Atbalstu aizliegumu Latvijā audzēt modificētos kultūraugus. Latvijā ir pietiekami ražīgas augsnes un nav pārāk liels iedzīvotāju blīvums. Es sekoju līdzi informācijai par ĢMO un līdz šim neesmu saskārusies ar nopietniem pētījumiem par to, kas apliecinātu šo produktu riskantumu. Pati nepērku modificētus produktus. Arī saviem studentiem un pacientiem iesaku neizvēlēties rūpnieciski ražoto pārtiku, bet vairāk gatavot pašiem. Starp citu, apmēram 85% no sojas pasaulē ir modificēta. Soju izmanto ap 30 000 produktu ražošanā, arī margarīnā, desās, maizē, konfektēs… Tomēr uz šiem produktiem neesmu manījusi norādi par ĢMO.”

Ināra Turka, habilitētā zinātņu doktore agronomijā: “Latvijā noteikti ir jāaizliedz ĢMO audzēšana, jo tāda veida lauksaimniecības attīstība un bioloģiskās lauksaimniecības attīstība viena otru pilnībā izslēdz. Tas tāpēc, ka mēs nespējam novērst modificēto organismu nekontrolētu izplatīšanos, ko veic bites, putni un citi apputeksnētāji. Kanādieši tagad paši atzīst, ka viņiem visā valstī vairs nav no ĢMO brīvu rapšu lauku. Tāpat nav arī nekāda ekonomiskā pamatojuma uzsākt ĢMO audzēšanu. Mēs varam audzēt vai nu bioloģiski, vai modificēti, bet mūsu modificētā pārtika tik un tā būs dārgāka nekā ASV, Kanādas un citu ārvalstu modificētā pārtika. Kopā ar RTU profesoru Jāni Vanagu aprēķinājām, ka ĢMO ieviešana visos rakursos nesīs tikai zaudējumus.”

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrība “Zemnieku saeima”: “Sabiedrībai ir tiesības izlemt, kādu pārtiku tā grib redzēt ražojam Latvijā. Tāpēc vairākums Latvijas pašvaldību ir nobalsojušas, ka ĢMO savā teritorijā neaudzēs. ASV par ĢMO vairs nerunā, jo tur tā jau 20 gadus ir ikdiena. Savukārt Eiropā ir daudz likumu un noteikumu, kā arī tiek respektēts sabiedrības viedoklis. Taču šobrīd Briselē notiek aktīvas sarunas par glifosātu un citu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izņemšanu no tirgus. Ja tas tā tiešām notiks, mēs ar lieliem soļiem pietuvosimies ĢMO audzēšanai, jo vienkārši nebūs citas alternatīvas.”

UZZIŅA

Pilsoņu iniciatīva “Par Latviju, brīvu no ĢMO” Saeimā iesniegta ar 10 496 parakstiem. Iniciatīvas mērķis ir pieņemt likumu, kas stingri reglamentē un ierobežo ĢMO audzēšanu Latvijā. Tāpat mudināts noteikt prasību, ka, tirgojot ĢMO pārtiku, uz iepakojuma obligāti un salasāmi jābūt norādītam, ka tie satur ĢMO.