Latvijas skolēni tikpat zinoši kā amerikāņu un poļu jaunieši 3
Latvijas skolēnu zināšanas par finansēm ir viduvējas: sliktākas nekā ķīniešiem, beļģiem un igauņiem, bet labākas nekā krieviem, frančiem un itāliešiem.
To atklājuši pētnieki, kuri PISA pētījuma ietvaros 2012. gadā pārbaudīja ne tikai skolēnu lasītprasmi un matemātikas zināšanas, bet arī izpratni par finanšu jautājumiem. Latvijā šo pētījumu veica pētnieki no Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta. Pagājušajā nedēļā tika prezentēti pētījuma pirmie rezultāti. Pētnieku mērķis bija noskaidrot skolēnu zināšanas un izpratni par finanšu jēdzieniem un prasmi, motivāciju un pārliecību šīs zināšanas lietot, lai pieņemtu efektīvus lēmumus ar finansēm saistītās situācijās, faktiski: skolēnu spējas piedalīties ekonomiskajā dzīvē. Skolēniem bija gan jāpilda uzdevumi, gan arī jāaizpilda anketa, kurā tika pārbaudīts, kāda līdz šim bijusi viņu saistība ar finanšu jautājumiem. Uzdevumiem vajadzēja parādīt skolēnu zināšanas par naudu un darījumiem, finanšu plānošanu un pārvaldi, riskiem un ieguvumiem. Piemēram, skolēniem bija jāizskaidro, kādi var būt ieguvumi un zaudējumi, pērkot tomātus mazumā, bet par lielāku cenu kilogramā, vai vairumā, bet par zemāku cenu kilogramā.
Jauniešu finanšu kompetence PISA pētījumā tika pārbaudīta pirmo reizi un tajā piedalījās mazāk valstu nekā tradicionālajos PISA pētījumos: līdz ar Latviju vēl 18 valstis. Trīspadsmit no tām ir Starptautiskās ekonomiskās sadarbības organizācijas (OECD) biedres, bet piecas ir OECD partnervalstis.
Latvijā pētījums veikts, testējot 970 15 gadu vecumu sasniegušus skolēnus no 215 skolām.
Atklājās, ka Latvijas skolēnu kompetence finanšu jomā sasniedz 500 punktus, kas gandrīz pilnībā atbilst OECD valstu skolēnu vidējam līmenim – 501 punktam. Nelielā atšķirība nav statistiski nozīmīga. Secināts arī, ka Latvijas skolēnu finanšu zināšanas ir tādas pašas kā Amerikas Savienoto Valstu un Polijas skolēniem. Tāpat kā pētījumā par skolēnu zināšanām matemātikā un lasītprasmi arī finanšu kompetencē vadošie ir Šanhajas (Ķīna) skolēni. Viņu vidējais rādītājs ir 603 sasniegti punkti. Tādējādi ķīnieši nopietni apsteiguši pārējās valstis. Otrās vietas ieguvēji beļģi sasnieguši vien 541 punktu. Trešajā vietā ir igauņi ar 529 punktiem. Jāpiebilst, ka ziemeļu kaimiņi Latvijas jauniešus būtiski apsteidza arī lasītprasmes un matemātikas kompetencēs. Latvijas skolēni 18 valstu vidū finanšu kompetences ziņā ieņem 8. – 9. vietu. Otri mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši finanšu pratības pētījumā nav piedalījušies.
Pētījumā skolēnu zināšanas iedalīja piecos kompetences līmeņos, kur pirmais ir viszemākais, bet piektais – visaugstākais. Tikai pirmā līmeņa uzdevumus Latvijā spēja izpildīt deviņi procenti pētījuma dalībnieku. OECD valstīs, kuras mēdz saukt arī par ekonomiski attīstītajām valstīm, vidēji pat 15 procenti skolēnu tika galā tikai ar pirmā līmeņa uzdevumiem. Tā kā šajā ziņā Latvijas rezultāti ir labāki: pavisam nekompetentu skolēnu mums ir mazāk. Savukārt visaugstāko – piekto – kompetences līmeni Latvijā parādīja mazāk skolēnu nekā OECD valstīs vidēji: attiecīgi 15 un 21 procents. Pētnieki atgādina: Latvijā ir arī maz skolēnu, kuri uzrādīja augstāko kompetences līmeni matemātikā un lasītprasmē.
Tika pētīta sakarība starp skolēna ģimenes finansiālo stāvokli un izpratni par finanšu jautājumiem. Tāpēc skolēniem uzdeva jautājumus par vecāku nodarbinātību, izglītības līmeni, par mājā esošajiem sadzīves priekšmetiem un ģimenes finansiālajām iespējām. Piemēram, jautāja, vai viņiem ir sava istaba vai vismaz vieta, kur netraucēti nodoties mācībām, vai mājās ir gleznas un klasiskā literatūra, vai ir vārdnīcas, interneta pieslēgums, trauku mazgājamā mašīna u. c. Secināts, ka pastāv saistība starp ģimenes materiālo nodrošinājumu un skolēnu sasniegumiem, taču Latvijā šī saistība ir mazāka nekā citās OECD valstīs, kas liek secināt, ka Latvijā skolas lielākā mērā spēj nodrošināt vienlīdzīgas izglītības iespējas skolēniem no dažādām ģimenēm. Secināts arī, ka skolēnu izpratne par finanšu jautājumiem ir labāka, ja mājās bieži tiek diskutēts par finanšu jautājumiem. Taču interesanti, ka Latvijā augstākos sasniegumus uzrādīja tie, kuri diskutē regulāri, bet ne katru dienu. Savukārt Šanhajā vislabākie sasniegumi bija tiem, kuri par naudu ar vecākiem runā ik dienu.
