Kā pašvaldības tiks galā ar informācijas apkopošanu par elektrības maksas atlaidēm? 1
Pēc ministriju nespējas uzņemties pienākumus, piešķirot elektrības maksas atlaides trūcīgajiem, valdība pagājušajā nedēļā nolēma šo uzdevumu deleģēt pašvaldībām. Tām būs jāapkopo ziņas par visām personām, kurām būtu vajadzīgs šis atbalsts, un tās jānodod elektroenerģijas tirgotājiem. Tiesa, šis uzdevums nav jāveic tūlīt uz karstām pēdām. Tam jāķeras klāt pirms gadu mijas, jo elektrības tirgus atvēršana atlikta līdz 2015. gada 1. janvārim.
Valdis Bārda, Alojas novada domes priekšsēdētājs: “Tā kā novadā ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, protams, pašvaldībai informācijas apkopošana un ziņu nodošana elektroenerģijas tirgotājiem prasīs papildu slodzi. Mums jau tā ir trūcīgi resursi, bet kaut kā galā būs jātiek. Mani nepārsteidz, ka elektrības tirgus atvēršanu beigās atlika, jo jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Uztrauc, ka iedzīvotājiem un pašvaldībām svarīgus lēmumus pieņem, lai gan nekas nav līdz galam izdomāts. Tā tas bija ar jauno Būvniecības likumu, tā tas bija ar lēmumu atvērt elektrības tirgu ar 1. aprīli. Pieņem arī dažādus Ministru kabineta noteikumus, diemžēl bieži vien dzīvē tie īsti nestrādā, tāpēc pašvaldībām prasa apkopot viedokļus. Par to, kā lai mēs to visu izdarām, nevienam galva nesāp. Papildu resursus prasīt jau varam, bet kas mums tos dos?”
Gunārs Laicāns, Dundagas novada domes priekšsēdētājs: “Mēs jau pagājušajā gadā lēmām par maznodrošinātās ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas statusa noteikšanu. Protams, ka mums visu laiku neatkarīgi no tā, ko lemj valdība, jābūt skaidrībai par saviem iedzīvotājiem. Tas prasa izpēti un sekošanu mainīgajai situācijai. Pie mums Latvijā jau pierasts, ka augšas pieņem lēmumus, bet nedomā, cik maksās to īstenošana. Pašvaldībām atliek paļauties vienīgi uz sevi, tāpēc arī informācijas apkopošanai par elektrības atlaides saņēmējiem esam gatavi. Un lai ko runātu par stabilitātes nepieciešamību valstī Ukrainas notikumu sakarā, skaidrs, ka galvenais iemesls elektrības brīvā tirgus atlikšanai līdz nākamajam gadam ir Saeimas vēlēšanas.”
Vija Dzene, Aknīstes novada domes priekšsēdētāja: “Sociālajā dienestā mums strādā trīs cilvēki, bet iedzīvotāju skaits pārsniedz 3000, turklāt jāapzina liela teritorija – viena pilsēta un trīs pagasti. Uz pašvaldības pleciem atkal uzveļ vēl vienu smagumu. No vienas puses, tas, ka šo uzdevumu uzticēja pašvaldībām, ir saprotams, jo mēs to spējam paveikt vislabāk, savus iedzīvotājus taču zinām. Bet nav saprotama tā kārtējā “nogrūšana” uz pašvaldībām bez finansējuma paredzēšanas. Labi vismaz, ka elektrības tirgus atvēršanu atlika, cilvēkiem un mums, pašvaldībai, būs iespējams tikt lielākā skaidrībā. Tirgotāji dažādi, piedāvājumi dažādi, te izlīdzinātais maksājums, te maksājums pēc patērētā, cilvēkiem sajukums, tik daudz neskaidrību, nāk un prasa. Mums arī nav viegli, jo informācijai jābūt precīzai. Bet kā lai izlēkā līdzi tik mainīgajiem iedzīvotāju dzīves apstākļiem?”
Stefans Rāzna, Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs: “Tiksim galā, visu izdarīsim, nav jau pirmā reize. Un nevajadzēs nekādus papildu resursus. Vienkārši ir saspringti jāstrādā, jāseko izmaiņām, piemēram, kura ģimene izrāpjas no trūkuma un tiek laukā no maznodrošinātā statusa. Mums, iespējams, vieglāk būs tāpēc, ka jau tagad situāciju izvērtējam ne jau vienīgi pēc klasiskās metodes. Katras ģimenes, katra atsevišķa cilvēka stāvoklis taču jāskata ļoti reāli, nevis tikai pēc augšas noteiktām klišejām. Pie šīm lietām strādājam ikdienā. Cita lieta, ka ļoti kaitina bezjēdzības. Kāds tur elektroenerģijas tirgus, ja ir tikai viens ražotājs! Iesaista starpniekus un runā par tirgu. Tas ir vienkārši smieklīgi. Te tirgu atver, te atvēršanu atliek. Nevis pārdomāta lēmuma pieņemšana, bet mētāšanās.”
