Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. jūlijs, 2016
Drukāt

Jātiek klāt bērna sirsniņai, uzskata jaunā skolotāja Evita Skrimble (3)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

“Bērni grib daudz uzzināt un paveikt. Skolotājam jāmāk viņus neierobežot,” spriež Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas nu jau gandrīz 3. klases audzinātāja Evita Skrimble. Viņa ir viena no konkursa “Jaunais skolotājs” laureātēm. Konkursam Evitu pieteica gan kāds skolēns, gan divu viņas skolēnu audžumamma. Kad Evita uzzinājusi, ka tikusi laureātes godā, “gandrīz nokritusi”. “Tas bija šokējošs, bet arī patīkams pārsteigums,” saka jaunā skolotāja.

Jābūt radošai

Ilūkstes novads, kurā ir Bebrene, ir Evitas dzimtā puse. Viņai vienmēr patikuši bērni, paticis ar viņiem darboties jau tad, kad pati mācījusies vidusskolā un Skolotāju dienā lielajiem uzticēts pieskatīt mazākos. “Ar bērniem ir interesanti. Vienmēr kaut kas jauns, negaidīts un neparasts. Biju domājusi arī par fizioterapijas studijām, taču nobijos, ka netikšu galā ar anatomijas apguvi. Topošajiem skolotājiem arī daudz jāmācās, tomēr uzdevumi ir vairāk radoši. Piemēram, jāizdomā spēle dabaszinībās, un paša studenta ziņā, kurai klasei to paredzēt,” stāsta Evita. Viņa savā dzimtā ir pirmā pedagoģe. Skolotājas profesiju apguvusi Daugavpils Universitātē. Jau studiju laikā Evita apprecējās ar puisi, kurš dzīvo netālu no Bebrenes vidusskolas. Vajadzējis meklēt prakses vietu, un viņa sarunājusi praksi šajā skolā. Drīz pēc tam, pēdējā studiju gadā, jaunajai pedagoģei te piedāvāja uzsākt patstāvīgu darbu un sākt mācīt pirmklasniekus. “Bija grūti gan strādāt, gan mācīties. Taču biju pie šā ritma arī pieradusi. Labi, ka jau vidusskolas laikā ieguvu autovadītājas tiesības, jo, ja būtu jābraukā ar sabiedrisko transportu, studijas Daugavpilī un darbu lauku skolā nebūtu iespējams apvienot,” teic Evita. Viņa ir pateicīga kolēģēm, kas aizstāja topošo augstskolas absolventi, kad viņai bija jāsteidzas uz eksāmeniem. Evitas bakalaura darbs novērtēts ar visaug­stāko atzīmi – 10. Nākotnē Evita plāno studēt arī maģistrantūrā. Citi jaunie skolotāji stāstījuši, ka vecāki uz tik “zaļu gurķi” klases priekšā skatās ar zināmu skepsi. Evita toties saka, ka Bebrenē viņas jaunība tīkama ne vien skolēniem, bet arī viņu vecākiem, kuri jauno audzinātāju uztvēruši ar lielu atsaucību un sajūsmu. “Man ar vecākiem izveidojies labs kontakts. Patīkami, ka ir vecāki, kuri regulāri zvana, interesējas, kā bērnam skolā veicas,” teic jaunā skolotāja. “Cenšos ne tikai vadīt stundas, bet katru nedēļu piedāvāt bērniem vēl kādu pasākumu, kam īpaši jāgatavojas – jāizveido kāds priekšnesums vai kāda kompozīcija. Tas krāšņo ikdienu.” Kā jau lauku skolā, Evitas audzināmā klase nav liela – tajā ir tikai desmit skolēnu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. smadzeneem, klaat jaatiek!!!
    njam njam njam…

  2. Vai tas viss ir taisnība, ko te skolotāja raksta? Bet lai veicas!,

  3. Jauka maza klasīte, skoliņa un skolotāja lai veicas un tādām skolām un skolotājām BŪT!

Draugiem Facebook Twitter Google+