Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. septembris, 2012
Drukāt

Tipisks latvietis ir strādīgs, mazliet skaudīgs un ne pārāk izlēmīgs

Foto - LETAFoto - LETA

Tipisks latvietis ir ļoti strādīgs, mazliet skaudīgs, ne pārāk izlēmīgs, tomēr labsirdīgs – to atklāj jaunākā “DNB Latvijas barometra” pētījuma respondentu atbildes, kas zināmā mērā raksturo Latvijas iedzīvotāju mentalitātes īpatnības.

Domājot par to, kādas īpašības vajadzētu ieaudzināt jauniešos, visbiežāk jeb 56% gadījumu uzsvērta mērķtiecība, kas patlaban piemīt vien retajam latvietim – 12%. Arī patstāvība, izlēmība, uzņēmīgums un drosme ir īpašības, ko šodienas Latvijas iedzīvotājs gribētu redzēt jaunajā paaudzē, vienlaikus norādot, ka pašreizējam “vidējam latvietim” tās diez ko nepiemīt, par pētījuma rezultātiem biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “DNB bankā”.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode norāda: “Runājot par īpašībām, ko vajadzētu attīstīt bērnos, interesanti, ka visnepopulārākie no pozitīvajiem raksturojumiem izrādījušies ambiciozitāte un elastīgums.”

Viņas ieskatā, zināmā mērā to var saistīt arī ar pētījuma rezultātiem par iedzīvotājiem svarīgajiem darbavietas izvēles kritērijiem: prognozējamam un stabilam darbam priekšroka tiek dota ievērojami biežāk nekā labām karjeras iespējām, ja tās saistītas ar saspringtu un grūti prognozējamu darbu. Arī, runājot par atalgojumu, vairākums priekšroku dod stabilai regulārai algai, nevis lielākai mainīgai daļai – prēmijām, bonusiem.

Vaicāti, kādu specialitāti ieteiktu apgūt saviem bērniem, visbiežāk jeb 28% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka ieteiktu tādu specialitāti, kura atvasei patīk un interesē, bet 25% ieteiktu tādu, kura varētu būt pieprasīta nākotnē. Tikmēr specialitāti, kura ir populāra patlaban, ieteiktu mācīties tikai 1% aptaujāto. Lielāki ienākumi kā specialitātes izvēles kritērijs nav starp biežāk minētajiem – to nozīmīgumu atzīmējuši tikai 11% aptaujāto. Salīdzinoši reti jeb 4% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka bērniem ieteiktu apgūt tādu specialitāti, kurā varēs strādāt arī ārpus Latvijas. 5% aptaujāto norādījuši, ka saviem bērniem neieteiktu, ko apgūt, uzticot šo izvēli atvasēm pašām.

Savukārt, norādot savas izvēles kritērijus, ja būtu iespēja izvēlēties starp diviem vienādi apmaksātiem darba piedāvājumiem, vairums aptaujāto jeb 59% atzīmējuši, ka izvēlētos prognozējamu un stabilu darba vidi ar mazākām izaugsmes iespējām, nevis labākas karjeras iespējas saspringtā un grūti prognozējamā darba vidē, ko izvēlētos 28%.

Komentējot šos datus, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver: “Lai gan varētu domāt, ka šādas atbildes liecina par Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanos riskēt, kas tādējādi norāda arī uz viņu kūtrumu, līdzīgi rezultāti iegūti arī citur, tostarp ASV, kas parasti tiek uzskatīta par riskus tolerējošu sabiedrību. Šeit, protams, varētu salīdzināt, tieši cik liels procents respondentu izvēlas mierīgāku un prognozējamāku darbu, bet kopumā šī ir vispārcilvēciska tendence – ne tikai Latvijai raksturīga.”

Lūgti izvērtēt dažādus darba atalgojuma variantus, 56% aptaujātie ņēmuši vērā principu “labāk zīle rokā, nekā mednis kokā” un izdarījuši izvēli par labu regulārai algai bez prēmijām vai citiem bonusiem. Turpretī darbu, kurā tiek maksāta mazāka alga, bet atkarībā no darba rezultātiem tiek nodrošināti citi bonusi, izvēlētos 26% aptaujāto. Darbu, kur periodiski tiek maksātas lielas prēmijas, izvēlētos vien 10% aptaujāto.

SIA “Efumo HR” līdzīpašniece un personāla vadības eksperte Līga Karlovska rezumē: “Šādi darbavietas izvēles kritēriji visnotaļ ir saistīti ar mūsu mentalitāti. Relatīvi zemā pašapziņa liek mums šaubīties par savām spējām, tāpēc esam gatavi piekrist zemākai, bet garantētai algai, nekā droši doties uz priekšu, sasniegt lieliskus rezultātus un nopelnīt vairāk. Mēs īsti neticam saviem spēkiem, spējām un zināšanām.”

“DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+