Foto – LETA

Tipisks Latvijas emigrants – jauns vīrietis no Latgales 7

Analizējot datus par emigrantiem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izveidojusi 2014.–2016. gada emigranta portretu, secinot, ka visbiežāk emigrācijā dodas 25-29 gadus vecs, neprecējies, latviešu tautības vīrietis no Latgales, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

CSP uzsver, ka pēdējo trīs gadu migrācijas rādītāji Latvijā ir stabilizējušies. Laika posmā no 2014.–2016. gadam migrācijas saldo svārstījās no 8 000 līdz 12 000. Krīzes laikā (2009.–2010. gads) migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 000 cilvēku gadā.

No 2014.- 2016. gadam vidēji dienā emigrācijā devās 55 Latvijas iedzīvotāji – 25 vīrieši, 22 sievietes un 8 bērni. Visvairāk emigrēja darbspējas vecuma iedzīvotāji – gan vīrieši, gan sievietes, jo īpaši vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem (2014. gadā – 18,2 %, 2015. gadā – 18 % un 2016. gadā 17 % no visiem emigrantiem).

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviešu īpatsvars emigrantu vidū, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, samazinājies līdz 50,4%. Emigrantu skaita ziņā, pēdējos trīs gados, visvairāk iedzīvotāju izbraukuši no Latgales reģiona.

Analizējot 2014.–2016. gada emigrantu ģimenes stāvokli, CSP novērojusi, ka no visiem pilngadīgajiem emigrantiem vairāk nekā 46 % ir neprecēto. Šķirto personu īpatsvars 40–65 gadus vecu emigrantu vidū gandrīz divas reizes pārsniedz šādu personu īpatsvaru visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitā, līdz ar to CSP secina, ka šķiršanās palielina emigrācijas iespēju personām, kas pārsniegušas 40 gadu slieksni.

CSP secina, ka lielākajai daļai emigrantu ir pamata vai vidējā izglītība. Vīriešiem sasniegtā izglītības līmeņa ietekme uz emigrāciju ir lielāka – jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka iespējamība emigrēt, secināts pētījumā.

Migrācijas galvenais virzošais faktors ir darba iespējas un attiecīgi augstāks labklājības līmenis. Mūsdienu Latvijas emigranti lielākoties dodas uz Eiropas Savienības valstīm (visvairāk uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju), kā arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm (galvenokārt uz Norvēģiju). Joprojām turpinās emigrācija uz Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstīm – trīs gadu laikā emigrantu īpatsvars ir pieaudzis par gandrīz 5 procentpunktiem.