Foto – LETA

Tīra Latvija sākas mūsu galvās
 0

“Tīra Baltijas jūra nesākas, talkojot un dziedot dziesmas, pēc tam piečurājot kāpas un atstājot izdegušo svecīšu paliktņus un izkurta ugunskura vietu. Tīra Baltijas jūra sākas tavā tualetē un tavā vannasistabā. Tajā nostājā – vai un kādu sadzīves ķīmiju tu lieto,” tā Lielās talkas ieskaņā sarunu “LA” redakcijā sāk tās organizatore Vita Jaunzeme.


Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
RAKSTA REDAKTORS
“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 45
Četru cilvēku ģimene veic eksperimentu, cenšoties pārtikai tērēt ne vairāk kā 60 eiro nedēļā: “No dažiem produktiem nākas atteikties”
Lasīt citas ziņas

Šā gada talka notiks 20. aprīlī, un tās devīze ir “Tīra Latvija sākas tavā galvā”. Talka, kas ir ik pavasara akcija, nav tikai netīrumu un mēslu vākšana, bet arī stādīšana, ainavas un pagalmu sakopšana un daudz kas cits – viss, kas liek domāt par tīru vidi tavā mājā, pagalmā, mazdārziņā, tuvīnā mežā vai ceļmalā. “Varbūt talkai par godu izmēģināsim vecmāmiņas recepti, kā iztikt bez superiedarbīgas ķīmijas veļas mazgāšanā vai plīts virsmas tīrīšanā, kas tomēr videi ir kaitīga. Tīra vide pirmām kārtām ir mūsu veselība. Un kad vēl labāk kā talkas dienā mums domāt par veselību?” iesaka V. Jaunzeme.

Viņa apzinās, ka par talku nav vairs daudz jāaģitē, jo tie, kas piedalās un ir izbaudījuši apvienojošo kopības sajūtu, tajā piedalīsies. Kopš pirmās talkas 2008. gada 13. septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana Latvijai tās 90. dzimšanas dienā, tagad talkās piedalās vairāk nekā 200 000 cilvēku. Šai talkai tiks nodrošināti maisi 230 000 cilvēkiem. “Tos, kas ir talkojuši, mums nav pat jāaģitē, tikai jāpasaka viņiem liels, sir
snīgs paldies. Aktīvi sabiedriskajās aktivitātēs,
vai tā ir politika, vai sports, vai kultūra, vai talkas, piedalās 10% sabiedrības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mani satrauc tie simti tūkstošu, kuri nekur nepiedalās, kuriem ir vienaldzīga talkas ideja. Mēs gribam saprast, kādēļ?” spriež talkas galvenā rīkotāja un piebilst, ka viena talkas diena gadā, kad pasvīst savas Latvijas labā, nav nemaz tik daudz prasīts.

Ja ļoti nepatīk vākt svešus atkritumus, var izdomāt arī kādu citu ideju un iet, piemēram, palīgā vientuļai kaimiņienei sagrābt pērnās lapas. Tiem, kam nepatīk pasākuma kampaņveidīgums, jāatgādina, ka talka noris vienā dienā tikai tādēļ, lai dotu iespēju visā valstī izvest talkā savāktos atkritumus bez maksas uz atkritumu poligoniem.

Valsts prezidents Andris Bērziņš jau otro gadu piekritis būt par Lielās talkas patronu. Viņš pērn Lielajā talkā no kārkliem veidoja aizsargsienas Gausajā jūdzē – posmā starp Jaunķemeriem un Lapmežciemu. Prezidents uzskata, ka Lielās talkas galvenais uzdevums ir sakoptās vides atjaunošana, nevis talcinieku sacensība par dalībnieku daudzumu un pielasītajiem maisiem.

Lielās talkas projekta mērķis ir nemainīgs – līdz 2018. gadam, Latvijas 100. dzimšanas dienai, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē – dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.