Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. augusts, 2013
Drukāt

Tīras formas un mūzikas krāsu saspēle


Foto - LETAFoto - LETA

Šogad festivāls “Via Baltica” norisinās jau trešo reizi. Tādēļ šoreiz tā programmā iespējams saskatīt jau zināmas tradīcijas, kā arī pamanīt vairākus jauninājumus. Manuprāt, festivālam Liepājā jau veidojas pastāvīga publika, kas spēj novērtēt programmas daudzveidību un mūziķu augsto kvalitāti. Tādēļ festivāls gan daļai mūziķu, gan arī publikas kļuvis par domubiedru tikšanās vietu. 


Tā programma ievērojami paplašinājusies. Pieteikti iepriekšējos festivālos dzirdēti mākslinieki kā vijolniece Eva Bindere, pianiste Agnese Egliņa un “Kurland Quintet” un vēl neiepazīti kamermūziķi no Baltijas valstīm, kā arī Krievijas, Spānijas un Francijas. Prieks, ka festivālā šogad pārstāvēta arī vokālā kamermūzika, izcili latviešu izpildītājmākslinieki – mecosoprāns Ieva Parša, soprāns Kristīne Gailīte, vokālā grupa “Putni”.

Atklāšanas koncertā, kas norisinājās 22. augustā Liepājas muzeja zālē, klausītājiem bija iespēja klausīties izcilus māksliniekus, kas apvienojušies ar nosaukumu “Čaikovska stīgu kvartets”. Koncerta nosaukumā “Variācijas par kvarteta tēmu” neuzkrītoši, bet pastāvīgajiem apmeklētājiem pamanāmi apspēlēta vijolnieces Evas Binderes atkalsatikšanās ar festivāla “Via Baltica” publiku. Arī pagājušajā gadā vijolniece priecēja festivāla apmeklētājus, uzstājoties kvarteta “Aureum Tempus Ensemble” sastāvā. Tomēr šogad māksliniece ap sevi pulcējusi jaunu un iepriekš vēl nedzirdētu mūziķu sastāvu – Danielu Garlitski (Krievija, vijole), Davidu Abrahamjanu (Spānija, alts) un Ingridu Šēnlaubu (Francija, čells). Arī pašā koncertā un tā programmā bija vērojamas un klausāmas ne mazums variāciju.

Pirmkārt, variācijas par koncerta atrašanās vietu. Atklāšanas koncerts Liepājas muzeja zālē festivālam “Via Baltica” bija jaunums.

Lai gan muzeja zāle ir mazāka par ierasto viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zāli, tomēr šai vietai piemītošā kultūras elpa, iespēja līdzās koncerta apmeklējumam apskatīt arī muzeja ekspozīcijas, manuprāt, bija iederīga festivāla tematikai.

Otrkārt, variācijas par izpildītāju sastāvu. Koncerta divās daļās klausītājiem bija iespēja klausīties mūziķus gan trio, gan kvarteta sastāvā. Pirmajā daļā izskanēja ungāru komponista Ernes Dohnāņi “Serenāde” stīgu trio Do mažorā, op. 10, ko atskaņoja mūziķi Daniels Garlitskis, Davids Abrahamjans un Ingrida Šēnlauba. Komponista vārds noteikti daļai publikas bija nedzirdēts, bet izvēlētais skaņdarbs, kas ir viens no komponista meistardarbiem, pateicoties tikko jaušamai tautas mūzikas klātbūtnei un izteikti romantiskajai ievirzei, bija publiku uzrunājošs un, manuprāt, labi piemērots atklāšanas koncerta gaisotnei. Stīgu trio izpildījumā varēja vērot gan meistarīgu ansambli, gan arī just katra mūziķa individuālo personību. Izcili un vienlaikus ļoti gaisīgi, viegli un virtuozi muzicēja pirmā vijole Daniels Garlitskis, kura spēle apbūra arī koncerta turpinājumā.

Koncerta otro daļu veidoja divu dažādu laikmetu un stilistisko virzienu pārstāvju Gijas Kančelli un Johannesa Brāmsa mūzika. Gruzīnu izcelsmes komponists Kančelli ir kontrastu meistars. Arī savā darbā “Chiaroscuro stīgu kvartetam” (nosaukums aizgūts no glezniecības terminoloģijas) komponists spēlējas ar tumšā un gaišā, arhaiskā un modernā kontrastiem, līdz ar to veidojot savdabīgu dažādu stilu un laikmetu mūzikas kolāžu. Samērā jaunā kompozīcija, kas tapusi 2010. gadā, Latvijā tika atskaņota pirmoreiz.

Pastāv uzskats, ka pirmais iespaids ir visspēcīgākais; domāju, ka Čaikovska kvarteta interpretācijā šis skaņdarbs klausītājos varēja atstāt ļoti spilgtu niansēm bagāta skanējuma iespaidu, kur līdzās izmantoti kā akadēmiskajai, tā atsevišķi mūsdienu popmūzikai raksturīgi elementi.

Visbeidzot, variācijas par mūzikas stilu. Koncerta nobeigumā publikai tika piedāvāts atkal atgriezties romantisma mūzikas gaisotnē. Jau Dohnāņi mūzikā sajustais atturīgi romantiskās mūzikas gars Brāmsa Trešajā stīgu kvartetā Si bemola mažorā op. 67 atgriezās savā dziļākajā pilnībā. Skaņdarbs valdzināja ar dzirkstošu tautas mūzikas elementu pieskārienu. Īpaši šajā darbā izcēlās pirmās vijoles Daniela Garlitska un altista Davida Abrahamjana izsmalcinātā saspēle. Skaņdarba noslēdzošajās daļās, jo sevišķi trešās daļas trio, bija klausāmas ļoti izteiksmīgas epizodes altam. Līdz ar to Davida Abrahamjana alta spēle šajā kvartetā atklāja ļoti harismatiska mūziķa personību.

Kopumā izvērtējot koncerta programmu, domāju, ka tā bija ļoti veiksmīga, jo gan atbilda festivāla atklāšanai, piedāvājot publikai zināmus komponistus un mūziķus kopā ar vēl neiepazītas mūzikas pirmatskaņojumu, gan radīja daudzveidīgu, tomēr vietām stilistiski un emocionāli saistītu kompozīciju salikumu. Kančelli mūzikas sensitīvais skaņu juteklisms līdzās Dohnāņi un Brāmsa jutekliskumam, slēptam tīrās formās un mūzikas valodas vienkāršībā, – tā īsumā varētu raksturot “Via Baltica” atklāšanas koncertu.

 

Festivāla “Via Baltica” koncerti:

Trešdien, 28. augustā, Liepājā Hika zālē plkst. 19 Sieviešu diena – K. Abes, U. Meijeres, N. Mundas, G. Šmites, Dz. Gedroicas, M. Einfeldes, M. Gribinčikas, I. Rišes –
darbi. Piedalās vokālā grupa “Putni”, Anda Eglīte (kokle), Kristaps Pētersons (kontrabass), Edgars Vaivods (vibrofons).

Ceturtdien, 29. augustā, Liepājā Hika zālē plkst. 17.00 Skatuve jaunajiem – piedalās Mūzikas un mākslas centra Liepājas mūzikas klase, Liepājas baleta un deju studija un ansamblis “Strawberry with salt”. Bez maksas.

Piektdien, 30. augustā, Liepājā Hika zālē plkst. 19.00 “Lietuviešu un pasaules mūzikas šedevri”. Piedalās: Marija Nenišķīte (Lietuva, balss, vijole) un Janina Nenišķīte Līvensa  (Lietuva, klavieres).

Sestdien, 31. augustā, Liepājas pludmalē plkst. 21.00 “Uguns mūzika – senā uguns nakts”. Piedalās Ainars Šablovskis (tenora saksofons), Baiba Tilhena (baritona saksofons), Arvīds Kazlausks (soprāna saksofons), Artis Sīmanis (alta saksofons), Valdis Muktupāvels (kokles), Ieva Parša (mecosoprāns). Bez maksas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+