Tirdzniecībā laisti jauni velosipēdu “Ērenpreiss” modeļi 0
Pēc trīs gadu intensīva darba, lai atjaunotu “Ērenpreiss” velosipēda leģendu Latvijā, Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss saražojis un tirdzniecībā laidis četrus jaunus pilsētas velosipēdu “Ērenpreiss” modeļus.
No šodienas tirdzniecībā veikalos “Gandrs” Rīgā un Valmierā pieejami “Ērenpreiss” modeļi “Tom”, “Gustav”, “Paula” un “Greta”.
Kā šodien velosipēda prezentācijas pasākumā stāstīja Toms Ērenpreiss, jaunie velosipēdi ir domāti braukšanai pa Rīgas ielām. Divi no modeļiem – “Tom” un “Greta” – ir vienkāršāki, bet “Gustav” un “Paula” ir ekskluzīvāki. “Lai arī visiem velosipēdiem izmantotas kvalitatīvas detaļas, ekskluzīvajiem modeļiem tās ir vēl īpašākas, kā arī tiem modeļiem ir vairāk ieguldīts roku darbs. Velosipēdi taisīti tādi, lai izceltu pašu braucēju, nevis velosipēdu,” sacīja SIA “Ērenpreiss Original” vadītājs Toms Ērenpreiss.
Jaunos velosipēdus atzinīgi novērtē arī mūziķis Renārs Kaupers un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK). Kultūras ministre pauda, ka šie velosipēdi ir ērti un ļoti labi. Ministre savām vajadzībām izmanto sporta velosipēdu, lai pavasaros un vasarā brīvajās dienās dotos 40 līdz 50 kilometrus garos izbraucienos.
“Toms Ērenpreiss ir mācējis apvienot tradīcijas, dizainu un ražošanu, lai radītu spilgtu radošās industrijas piemēru Latvijā, kam ir teicamas izaugsmes perspektīvas,” pauda ministre, uzskatot, ka “Ērenpreiss” velosipēds varētu kļūt par konkurētspējīgu Latvijas eksportpreci.
Savukārt Kaupers minēja, ka modelis “Gustav” kļūs par viņa drauga Kaspara velosipēdu. “Pirms septiņiem gadiem no sava drauga Kaspara aizņēmos velosipēdu, bet man to nozaga. Vakar ieraudzīju jaunos “Ērenpreiss” velosipēdus un zvanīju Kasparam, sakot, ka tagad varēšu atdot viņam parādu. No četriem modeļiem viņš izvēlējās tieši “Gustav”, kas ir skaists, elegants un mūsdienīgs, kā arī ļoti ērts,” uzsvēra mūziķis.
30.gados Latvijā darbojās vairākas velosipēdu rūpnīcas un darbnīcas, viena no lielākajām bija “G.Ērenpreis velosipēdu fabrika”, kas saražoja ap 40 000 velosipēdu gadā, un velosipēds “Ērenpreiss Original” vēl šodien tiek glabāts kā vērtīga relikvija.
Toms Ērenpreiss aktīvi turpina dzimtas iesākto velo kultūras veidošanu Latvijā, jau sešus gadus restaurējot senlaiku velosipēdus un rīkojot dažādus pasākumus velo kultūras attīstīšanai, piemēram, Tvīda braucienu, kas šogad notiks 5.maijā.
“Domu izveidot un saražot jaunus velosipēdus loloju jau sen. Vēlējos saglabāt to augsto kvalitāti, ar kuru pazīstams “Ērenpreiss”, bet maksimāli pielāgot mūsdienu tehnoloģiju dizaina prasībām. Trīs gadu garumā kopā ar kolēģiem un citi valstu partneriem strādājām pie tā, lai panāktu rezultātu, par kuru ikviens Latvijā var lepoties,” sacīja Toms Ērenpreiss.
Velosipēdā modeļi “Tom” un “Gustav” nosaukti par godu abiem Ērenpreisiem, savukārt “Greta” nosaukta par godu Gustava Ērenpreisa mīļākajai aktrisei Grētai Garbo, bet nosaukumā “Paula” izmantots vienkārši skaists sievietes vārds.
Jauno velosipēdu pamatā ir rūpīga komplektācija, pārdomājot katru detaļu, lai tā būtu augstākās kvalitātes un kalpotu ilgam laikam. Divi ekskluzīvākie modeļi ir ar interesantiem dizaina elementiem un augstāku kvalitāti, kur izmantots šampanieša krāsas tonis, ādas rokturi un trīs ātrumu rumba. Savukārt otri izceļas ar pusmatētu, melnu krāsojumu un īpaši vieglu svaru. Jauno velosipēdu ražošana veikta Latvijā, un rāmja dizaina autors ir Toms Ērenpreiss.
Jauno pilsētas velosipēdu “Ērenpreiss” modeļu prezentāciju Vērmanes dārzā šodien apmeklēja liels skaits interesentu un daudzi no tiem bija vecāka gadagājuma cilvēki, kuri labprāt nodevās sarunām ar Tomu Ērenpreisu par to laiku un šodienas velosipēdiem, novēroja LETA.
Toms Ērenpreiss minēja, ka patlaban nevar pateikt konkrētu skaitu, cik saražos jaunos velosipēdus, un to, cik kopumā ieguldīts ražošanā. Pērn šim mērķis tika atvēlēts vairāk nekā 40 000 latu.
“Ērenpreiss” vēsture aizsākās tālajā 1891.gadā, kad 5.augustā kādā Mazsalacas strādnieku Lībija un Annas Ērenpreisu ģimenē piedzima dēls, kuru nosauca par Gustavu. Viņš mūžībā aizgāja Vācijā, kur 1944.gadā bija devies bēgļu gaitās, 1956.gadā 65 gadu vecumā, tā arī neīstenojis savu sapni atgriezties dzimtenē.
