Tirgotāji neizpratnē par pārmetumiem saistībā nevēlēšanos tirgot vietējos dārzeņus 2
Veikalu tīkli “Rimi” un Maxima” ir neizpratnē par tiem adresētajiem pārmetumiem saistībā ar nevēlēšanos tirgot vietējos dārzeņus un augļus, komentējot biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa teikto, ka Latvijas lielie veikalu tīkli atsakās iepirkt vietējos dārzeņus, norādīja tirgotāju pārstāvji.
“Maxima” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris norādīja, ka “Maxima Latvija” veikalos cenšas piedāvāt pēc iespējas vairāk vietējo augļu un dārzeņu. “Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju “Maxima Latvija” veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt,” uzsvēra Beseris, piebilstot, ka uzņēmums arī turpmāk plāno atbalstīt un iespēju robežās palīdzēt pašmāju ražotājiem, kā arī jebkuru neskaidrību gadījumā ir atvērts sarunām ar ražotājiem, lai atrisinātu radušos jautājumus.
Viņš piebilda, ka šobrīd “Maxima” veikalos ir pieejamas vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi un burkāni, kā arī sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos, dzeltenie tomāti un pašmāju āboli. “Jānorāda, ka Polijā audzētie kāposti, Ķīnas kāposti, burkāni un sīpoli šogad pat ir dārgāki nekā vietējo audzētāju produkcija – attiecīgi šos produktus neiepērkam no Polijas, bet gan lielākoties no pašmāju audzētājiem,” sacīja Beseris.
Viņš atzīmēja, ka “Maxima Latvija” sadarbojas ar vairākiem vietējiem piegādātajiem, lai klientiem sniegtu iespējas izvēlēties un sortimenta izvēlē būtiski faktori ir arī kvalitāte, cena un izvēle – lai pircējiem būtu iespēja izvēlēties dārzeņus atbilstoši viņu pirktspējai. Tāpat dārzeņu cenu un pieejamību visbūtiskāk ietekmē tirgus situācija, ražas sezona un laika apstākļi. “Ja pietiekamā apjomā un atbilstošā kvalitātē ir pieejama pašmāju dārzeņu raža, tad cenšamies izvēlēties tieši Latvijā audzēto, nevis importa preci. Piemēram, ražas sezonā mūsu veikalos pārsvarā pieejami tikai Latvijas kāposti, kartupeļi, burkāni un bietes. Savukārt importēti attiecīgi tiek tie dārzeņi, kuriem Latvijā vēl nav sākusies ražas sezona, vai tie Latvijā netiek audzēti pietiekamā apjomā, piemēram, baklažāni, cukini, paprika u.c.,” skaidroja Beseris.
Pēc viņa teiktā, sezonas laikā “Maxima” veikalos līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem ir vietējā produkcija.
Arī “Rimi Latvia” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums ir neizpratnē par “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja teikto. “Mums nav pamata domāt par to, ka te ir stāsts par mums, tāpēc ka mums no visa sortimenta lielākoties ir vietējie dārzeņi un būs joprojām. Mums ir ļoti daudz vietējo sadarbības partneru un mēs esam mazliet neizpratnē par šādu izteikumu,” sacīja Valnere
Plašāku komentāru viņa solīja sniegt vēlāk.
Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pavēstīja, ka Lazdiņa paustais par vietējo dārzeņu iepirkumiem nav balstīts reālos faktos un maldina sabiedrību. “Realitātē tirgotāji ir nodrošinājuši, lai pircējiem būtu plaša vietējo dārzeņu izvēle. Latvijas lielākajos mazumtirdzniecības tīklos vietējās izcelsmes dārzeņu un augļu īpatsvars šobrīd pārsniedz 70%. Ņemot vērā to, ka ziema nav Latvijas lauksaimniecības ražas sezona, šāds vietējās produkcijas īpatsvars ir ļoti ievērojams,” vēstīja Krūzītis.
Viņš norādīja, ka, iespējams, šo izteikumu pamatā ir kādas konkrētas šauras biznesa intereses, un mērķis ir izdarīt spiedienu uz kādiem konkrētiem pārtikas tirgotājiem.
“Latvijas pārtikas tirgotājiem ir laba sadarbība ar dārzeņu piegādātajiem tāpat arī ar to pārstāvošajam lauksaimnieku organizācijām, piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, ar kur regulāri pārrunājam aktuālos jautājumus un meklējam risinājumi, ja tādi ir nepieciešami,” piebilda Krūzītis.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” teica, ka Latvijas lielie veikalu tīkli atsakās iepirkt Latvijā audzētus dārzeņus, priekšroku dodot lētākajai importa produkcijai.
Viņš norādīja, ka dārzeņu audzētājiem šobrīd klājas ļoti grūti, pēc Krievijas embargo noteikšanas. “Polijas dārzeņu ļoti veiksmīgi ienāca Latvijas tirgū. Veikalu ķēdes nebūt nav atsaucīgas attiecībā uz Latvijas dārzeņiem – šobrīd jau parādās ziņas, ka veikalu ķēdes atsakās [pieņemt Latvijas produkciju]. Viņi saka, cienījamie bāleliņi, savu produkciju nevedat un neaudzējat, jo mēs tik dārgi nopirkt nevaram,” klāstīja Lazdiņš.
Uz jautājumu, kuras veikalu ķēdes tā rīkojas, “Zemnieku saeimas” vadītājs atklāja, ka abas lielās veikalu ķēdes – “Gan “Rimi”, gan “Maxima” ļoti skaidri norāda, ka tik dārgus salātus vai citus dārzeņus mēs neiepirksim, mums ir pieejami tirgū lētāki, paldies par sadarbību,” stāstīja Lazdiņš.
Viņš uzsvēra, ka importa produkcija ir izstūmusi Latvijas dārzeņus no tirgus.
“Rimi” un “Maxima” ir lielākie mazumtirdzniecības veikalu tīkli Latvijā.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā ir apvienojušies mazumtirdzniecības uzņēmumi “Maxima Latvija”, “Rimi Latvia” un “Narvesen Baltija”.
