Tirgotāju asociācija aicina nepieļaut depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā 3
“Gateway & Partners” neatkarīgā pētījuma rezultāti apstiprina pārliecību par piedāvātā (drīzāk “uzspiestā”) dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas modeļa neefektivitāti, skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji.
Pēc LTA domām, ir svarīgi domāt par jaunu un pārdomātu risinājumu, kurā ieguldītie resursi būtu līdzvērtīgi ieguvumiem, nevis akli vairot ārvalstu taromātu ražotāju peļņu uz Latvijas pircēju un pašmāju uzņēmēju rēķina.
Pētījumā aprēķināts, ka tirgotājiem depozīta sistēmas izveidē kā minimums būs jāinvestē 16,7 miljoni. Šīs izmaksas veido iepakojuma manuālās un automatizētās pieņemšanas punktu izveide, kā arī taromātu uzstādīšana.
Tās ir lielas papildu izmaksas, ar ko būs jārēķinās ikvienam tirgotājam visā Latvijā, atzīmē LTA.
Turklāt sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek prognozētas vairāk kā 10 miljoni eiro gadā, kas ir neadekvāti daudz attiecībā uz sistēmas efektivitāti vides problēmu risināšanā.
Pētījums pierāda, ka sistēmas ieviešana neveicinātu atkritumu apjoma samazināšanos un to pārstrādes attīstību, jo ar depozīta sistēmu tiktu apsaimniekoti tikai 6% no radītā iepakojuma apjoma – tas ir mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.
Būtiski, ka pētījumā veiktie aprēķini apstiprina arī pārējo (sadzīves) atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pieaugumu.
“Ir skaidri redzams, ka obligātās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas milzīgās izmaksas būs daudz mazākas nekā kopējie ieguldījumi. Ir jāveido sistēma, kas ietver plašu atkritumu klāstu, piemēram paplašinātais depozīts vai kā citās valstīs jāattīsta atkrimtu šķirošanas laukumi,” norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Pēc viņa teiktā, ir alternatīvas, kas ir daudz ērtākas iedzīvotājiem un neprasa ieguldījumus no tirgotājiem, “kas izraisīs kārtējo spiedienu uz cenām”.
Tāpēc LTA aicina nepieļaut šādas neefektīvas sistēmas ieviešanu Latvijā, kas balstās uz pagājušā gadsimta tehnoloģijām un iespējams ir tikai īstermiņa ieguldījums.
Tas ir pārāk liels papildus slogs Latvijas ekonomikai, kas ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju un būtiski sadārdzinās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus valstī.
