Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. jūlijs, 2016
Drukāt

Tirgotāju asociācija: Kas ļauts “Višņovij sad” nav ļauts “Ļeņingrad”? (9)

Foto - https://twitter.com/ParadnieksFoto - https://twitter.com/Paradnieks

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pēc diskusijām sabiedrībā par kafejnīcas izkārtni “Ļeņingrad”, kas rakstīta kirilicā, izplatījusi savu viedokli par esošo situāciju, prasot skaidrus spēles noteikumus visiem un konsekventu valsts iestāžu attieksmi. “Vajadzētu būt vienai saprortamai lietai – vai nu prasām visu latviski vai atļaujam to, kas uzņēmējam šķiet saistošs potenciālajam klientam,” komentējis LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Portāls “la.lv” publicē tirgotāju viedokli.

Atverot kādu veikalu vai ēdināšanas uzņēmumu, ne mazums izdomas tiek veltīts izvēloties tā nosaukumam. Procedūra izkārtnes saskaņošanai ir darbietilpīga, prasa pacietību un līdzekļus. Reizēm gadās, ka nosaukums “dzīvo” ilgāk par pašu uzņēmumu un tiek apvīts leģendām. Sabiedrības interesi un diskusijas pēdējā laikā izraisījis gadījums ar kādas kafejnīcas nosaukumu Rīgā. Uzņēmums, kam pieder kafejnīca “Ļeņingrad”, savā izkārtnē izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi “Ļeņingrad” – krievu alfabēta burtiem.

Rīgas pilsētas Būvvalde bija devusi attiecīgo izvietošanas atļauju, pamatojoties uz to, ka preču zīme tiek aizsargāta ar likumu un to drīkst rakstīt izkārtnē. Savulaik līdzīga bijusi situācija ar reģistrēto preču zīmi un nosaukumu “Вишневый сад”, kam Būvvalde devusi saskaņojumu. Tajā Valsts valodu centrs (VVC) nav saskatījis pārkāpumu, un tāda arī bijusi līdzšinējā prakse. Varbūt gan atšķirīgu viedokli visai līdzīgos gadījumos (“Višņovij sad” un “Ļeņingrad”) radījis tas, kas izteicis savu autoritatīvo spriedumu un kādas valodas saprot labāk.

Kā minēja Rīgas domes Būvvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Žūka, šobrīd mainījies VVC viedoklis. Būvvalde sagatavojusi vēstuli Tieslietu ministrijai, jo tās pakļautībā atrodas gan Patentu valde, gan Valsts Valodu centrs, un gaida skaidrojumu, kā augstākstāvošās institūcijas izvērtēs šo situāciju. Tā pagaidām uzņēmēji skaidrību, kā pareizi rīkoties, nevar iegūt.

Preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tas izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu, preču pakalpojumu starptautisku apriti. VVC atzīst, ka preču zīmes reģistrācija piešķir vienīgi izņēmuma tiesības uz attiecīgo apzīmējumu, proti, tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā, līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos neesot tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm.

Izkārtnē uzņēmums ir izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi “Ļeņingrad” – krievu alfabēta burtiem. Ja preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tad izkārtnē ar reģistrēto preču zīmi krievu valodā, ir nepieciešams nodrošināt tā transliterējumu – burtu pa burtam pārceļot vārda formu no citu alfabētu rakstības uz latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. VVC norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm. LTA prezidents Henriks Danusēvičs gan uzskata, ka preču zīmes nav jātulko, bet VVC ir taisnība tajā, ka objekta nosaukumam jābūt latviešu valodā. Jau ilgāku laiku Rīgas centrā netraucēti stāv dažādas izkārtnes, kurās nav ne vārda latviski. Piemēram, “Ticket to heaven soviet story bar&grill” vai “Casino Olympic”, kur nav manāma kāda informācija izkārtnē latviešu valodā.

Kā atzina Valodas kontroles departamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa, minētā izkārtne “Ļeņingrad” ir jāmaina. Uz jautājumu par citiem gadījumiem, kad nosaukums nav latviešu valodā, VVC speciālisti uzsver, ka divu vienādu gadījumu nav un katrs variants jāskata atsevišķi. Galvenais princips – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 294, uzņēmumu nosaukumos lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Tā šajā gadījumā uz izkārtnes var atstāt reģistrēto preču zīmi, bet paralēli izvietojot nosaukumu, kas rakstīts latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem.

Tāpat likumā noteikts, ka sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Tātad – ja izkārtne satur informāciju, kā, piemēram, pie nosaukuma norādīts hotel, jābūt arī līdzās latviešu valodā uzrakstītam vārdam “viesnīca”. Visu, kas attiecas uz sabiedrisko drošību, veselību, patērētāju tiesībām un citām likumā minētos gadījumus, ir jātulko.

Atbilstīgi Valsts valodu likumā minētajam par informācijas izvietošanu jāvērtē arī skatlogos izvietotos plakāts, afišas. Attiecībā par to Ingrīda Bērziņa saka, ka jāskatās, kāda ir minētā informācija – vai tas skar sabiedrības intereses. Par visu interjerā izvietoto, kā tas nereti ir bāros, kafejnīcās vai restorānos, tāpat svarīgi atšķirt – dizaina elements vai tā ir informācijas sniegšana.

Redzamas arī izkārtnes, kurās ir burti vai simboli, kas nav ne latviešu, ne latīņu alfabētā, piemēram, “Singh’s”, “Betty’s Corner”, “Daily Special Café & Restaurant”, Renommé (Gallery Park Hotel) u.tml., jo no ne’, é, ne & nav atrodams latviešu valodas un latīņu alfabētā.

Principā likums šobrīd pieļauj jebkuru valodu, ja tikai tiek lietoti latīņu alfabēta burti, bet neatļauj tādu Eiropas Savienības valstu valodu lietojumu, kā, piemēram, bulgāru vai grieķu valodu vai netālo kaimiņu ukraiņu valodu. Vajadzētu konsekventi ievērot vai nu valsts valodas principu, vai atļaut uzņēmējam izvēlēties nosaukumu, nevis spēle – vienās valodās drīkst, citās ne. Kāpēc horvātu valoda ir labāka par bulgāru vai turku par ukraiņu?!

“Vajadzētu būt vienai saprortamai lietai – vai nu prasām visu latviski vai atļaujam to, kas uzņēmējam šķiet saistošs potenciālajam klientam. Konkrētajā gadījumā ir skaidrs – potenciālais klients ir ārzenmieks, un vai tie būs Imanta Parādnieka “krievi”, vai drīzāk skandināvu tūristi, kuros interesi izraisa gan “ļeninekļi”, gan matrkoškas,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Attiecībā var valodas lietošanu izkārtnēs un objekta nosaukumos, vajadzētu vienreiz ieviest kārtību, lai prasības ir saprotamas gan uzņēmējiem, kas veido izkārtnes, gan ierēdņiem, kas apstiprina. Brīva interpretācija ir vai nu anarhijas pazīme, vai pamats kukuļdošanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Latvijā visa komercdarbība balstīta uz ačgārnu pieeju. KLIENTS Latvijā ir latvietis, un tāpēc informācijai jābūt latviešu valodā. Mani izbrīna arī H.Danuseviča apgalvojums, ka skandināvus interesē ļeninekļi un matrjoškas. Varbūt tā ir, taču ne jau Latvijā šie krievu un padomijas simboli būtu meklējami. Jebkurš tūrists citā valstī meklē tieši tās nacionālos simbolus un īpatnības, t.sk. virtuvi, bet ne atraugas un vēmekļus no svešas zemes. Pa Rīgu staigājot, nav saprotams, kur atrodies – tik bezpersoniska un prasta kļuvusi mana dzimtā pilsēta, izdabādama visiem un zaudēdama pašcieņu. Vēl jo uzkrītošāku šo sajūtu radīja kontrasts ar Lietuvas galvaspilsētu.

    • tu sev nevari kafiju atļauties nopirkt Atbildēt

      kas tu par klientu. turklat tu savā’žultī neredzi ka uzraksts kefe ir 3 valodās, , tā ka nav grutibu saprast kas ir kas. bet naids smadzenes atmiekšķejis, acis aizmiglojis un tu tik bļauuj bļaušanas pēc:)

  2. Protams ja krogs sauktos Ville de Bruxelles vai Bruxelles-Ville, nevienam iebildumu nebūtu!

  3. vvc bučā parādnieka pakaļu Atbildēt

    neko vairāk. deputāts pieprasija un šie nu loka likums lai izpatiktu. preču zīme ir ari zīmejums, kā to lai tulko? MK noteikumi skaidri un gaiši nosaka ka netulkojas, bet vvc pēkšņi izdomā ka jātulko. lai tad iztulko teikim aple preču zīmi -aizkosto āboliti. tiko viņi uz visiem aple ražojumiem uzliks šo “tulkojumu”latviski, tā nav divu domu ļeņingradas izkārtne jātulko:)

  4. Kur ta vèl ķìniešu restorànu hieroglifi…

  5. Interesanti, ka tagad visur būs nevis “coca-cola”, bet “kuoka-kuola”, jo, kā zināms, visos latviešu valodas cilmes vārdos “o” izrunā kā “ua”.

  6. Nevis ar ko horvātu valoda labāka par bulgāru valodu,bet gan,ar ko nosaukums “Ļeņingrad” labāks par “Staļingrad”?

  7. Neredzēta reklāmas kampaņa kafejnīcai .

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+