Ekonomika
Bizness

Tirgotājus glābs e-veikals un autoveikals 16


Latvijā konkurence starp mazumtirgotājiem ir sīva, bet, piedāvājot inovatīvas idejas, kvalitatīvas preces, patērētāju pieprasījums augs”.
Latvijā konkurence starp mazumtirgotājiem ir sīva, bet, piedāvājot inovatīvas idejas, kvalitatīvas preces, patērētāju pieprasījums augs”.
Publicitātes foto

Mazumtirdzniecības nozares izaugsmes tempi Latvijā tuvākajos gados saruks, jo cilvēku skaits samazinās un pastāv nevienlīdzība starp Latvijas reģioniem. Šādi secinājuši Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) pētnieki. Tas radīšot negatīvu ietekmi mūsu tautsaimniecības izaugsmei, tādēļ jāpalielina iedzīvotāju pirktspēja, jāveicina reģionālā attīstība un godīga konkurence starp mazumtirgotājiem. Savukārt citi eksperti norāda – produktivitāte jāceļ, ieviešot inovatīvus risinājumus.

Jāattīsta e-komercijas pakalpojumi

“Mazumtirdzniecības nozare Latvijā ir stabilā līmenī,” “LA” sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Lai gan piedzīvots niecīgs kritums, izaugsme ir jūtama. “Cenu spiediens tuvāko gadu laikā joprojām būs aktuāls. To ietekmē gan sīvā konkurence, gan algu pieaugums, kas nav tik straujš, cik gribētos. Tomēr pozitīvi, ka vidējā alga Latvijā ir augusi un daudzu iedzīvotāju atalgojums ir kāpis.”

“Pārtikas preču mazumtirdzniecības attīstība ir valsts ekonomiskās situācijas spogulis,” pētījuma prezentācijā uzsvēra “SSE Riga” viceprezidents attīstības jautājumos Jurijs Romaņenkovs. Uzsverot, ka tā veido apmēram 9% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un apmēram 16% no Latvijas nodarbinātības. Vienlaikus pārtikas mazumtirdzniecības īpatsvars kopējā patēriņā sasniedz 34%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Pētnieki prognozē, ka mazumtirdzniecības nozares izaugsmes tempi Latvijā tuvākajos gados var sarukt pat līdz 3%, kas Latvijas ekonomikai var nodarīt kaitējumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmēja, ka mazumtirdzniecības nozare ir ļoti svarīga, tādēļ būtiski ir celt tās produktivitāti. Viņš bija optimistiski noskaņots un pauda viedokli, ka nākotnē arvien vairāk cilvēku atgriezīsies mājās, jo atalgojuma jautājums pamazām tiek risināts. “Lai gūtu izaugsmi, mazumtirgotājiem jāstrādā pie menedž-menta, jāliek akcents uz veikaliem internetā un pastiprināti jādomā par e-komercijas pakalpojumiem reģionos,” ministrs tirgotājus “grūž” internetā.

Autoveikali nemaz nav peļami

“Uzskatu, ka reģionos mazumtirdzniecībai jākļūst efektīvākai,” piekrītoši sacīja N. Krūzītis. “Jādomā par to, kādā veidā samazināt cenas. Jāstrādā pie e-komercijas pakalpojumu un autoveikalu attīstīšanas. Lai cik amizanti šķistu, autoveikali, piemēram, Vācijā ir ļoti pieprasīti. Tie, protams, ir modernākā veidolā, nekā tos atminamies pirms gadiem 20. Pieļauju, ka reģionos zemā e-komercijas pieprasījuma dēļ cenas veikalos ir tik augstas. Mums ir jādomā uz priekšu, jo inovācijas būs visa pamatā.”

Jautāts pēc padoma mazumtirgotājiem, nozares speciālists “LA” akcentēja: “Tirgus spēlētājiem jāspēj atrast pareizo veidu, pareizo auditoriju un pareizo cenu. Latvijā konkurence starp mazumtirgotājiem ir sīva, bet, piedāvājot inovatīvas idejas, kvalitatīvas preces, patērētāju pieprasījums augs.”

Uz to, ka konkurence mazumtirdzniecības nozarē ir gana sīva, norāda arī Konkurences padome (KP). Institūcija paredz, ka turpmākajos gados nespecializētās mazumtirdzniecības jomā turpināsies koncentrācija, kas var veicināt uzņēmumu savstarpējā konkurences līmeņa saasināšanos. Vienlaikus KP norāda uz vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju trūkumu, kas radītu nozīmīgu konkurences spiedienu uz esošajiem diviem lielākajiem nespecializētajiem mazumtirgotājiem – SIA “Rimi Latvia” un SIA “Maxima Latvia”.

Fragmentārais negodīgums

Diskusijas dalībnieki vienbalsīgi secināja, ka galvassāpes sagādā demogrāfiskās tendences, kas mazumtirdzniecībai un arī citām nozarēm nav labvēlīgas. Cilvēku skaita samazināšanās atstāj būtisku ietekmi uz valsts ekonomisko izaugsmi. “Darbinieku trūkums ir nosacījums, ar kuru jārēķinās ikvienai nozarei. Arī mazumtirdzniecībai. Arī nevienlīdzība starp reģioniem ir un būs ļoti augsta. Diemžēl, bet depopulācija ietekmē to, ka mazāk populārie veikali ir jāslēdz,” skaudri teica SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Arī asociētais pētnieks Lauris Grāvelis norādīja: lai gan ekonomika kopumā kāpj, nevienlīdzība starp sabiedrības locekļiem joprojām ir augstā līmenī. Nabadzību cieš seniori, daudz-bērnu ģimenes, invalīdi. Tādēļ nedrīkst vien koncentrēties tikai un vienīgi uz vidējiem ekonomiskās labklājības rādītājiem.

Ko darīt, lai nodrošinātu nozares veiksmīgu turpmāko attīstību? Pētījuma autori ierosināja samazināt PVN līdz 5% pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem. Piena produktiem, maizei, gaļai, dārzeņiem un augļiem, kas būtu solis pretī mazāk turīgajiem. Savukārt SEB bankas ekonomists D. Gašpuitis teica, ka tā ir “šaura” skatīšanās uz lietām un risinātu problēmu īstermiņā. Viņaprāt, valstij būtu jāvērš pastiprināta uzmanība darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai.

“SSE Riga” pētnieki aicināja pievērsties reģionālajai attīstībai, ieviešot pašvaldību atbalstītus internetā ieguldītu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Tāpat esot jānodrošina godīga biznesa prakse. Izskaužot nelegālos darījumus (PVN shēmas, nelikumīgo nodarbinātību, aplokšņu algas, kontrabandas preču tirdzniecību). Paplašinot nodokļu maksātāju “balto sarakstu”, mīkstinot prasības nodarbinātībai mazumtirdzniecībā u. c. veida darbības. Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors N. Krūzītis teica, ka negodīgums šajā nozarē nemaz nav tik augstā līmenī, tas esot fragmentārs.

LA.lv