Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. augusts, 2015
Drukāt

Tirpst, dedzina un salst kājās. Kas par vainu? (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņai:

  No neiropātijas cieš apmēram 15% cukura diabēta slimnieku, taču, veicot neirometriju, to atklāj ne mazāk kā pusei pacientu.

 Tikai 8% cukura diabēta slimnieku polineiropātiju konstatē jau diagnozes noteikšanas brīdī.

 Diabētiskā neiropātija ir netraumatisku kāju amputāciju iemesls 50 – 75% gadījumu.

Parasti, sākot just tirpšanu, durstīšanu vai dedzināšanu kājās, sirgstošais par diskomforta iemeslu uzskata vēnu vainas, mugurkaula vai pēdu kaites. Cits to izskaidro ar “stāvošu darbu”, taču tā var būt arī neiropātijas pazīme.

Ja rodas pastiprinātas slāpes, vajadzība biežāk apmeklēt tualeti un asins analīzēs atklāj paaugstinātu cukura līmeni, ārsts parasti ne tikai izraksta medikamentus, bet arī nosūta uz neirometriju, lai pārbaudītu nervu impulsu pārvadi smalkajās nervu šķiedrās. Cukura diabēta slimniekiem tiek bojāti sīkie asinsvadi, kuri apasiņo nervus. Ja neizdodas pietiekami labi stabilizēt cukura līmeni, vispirms cieš sīkās nervu šķiedras, tādēļ sākas tirpšana un dedzināšana, ir traucēta temperatūras un sāpju uztvere.

 

Pēc ilgas slimošanas

“Veselības centra 4” neiroloģe Inese Blumberga stāsta, ka parasti vispirms cukura diabēta slimniekiem zūd temperatūras un vibrācijas izjūta. Bieži ir paaugstināts jutīgums, kad ir netīkami pat maigi pieskārieni, traucē apģērbs un zeķes. Vēlāk kājas kļūst nestabilas, pēdās sākas dziļās jušanas traucējumi.

Visbiežāk sākumā neiropātija skar tos nervus, kas nodrošina pēdu atliekšanu, kā arī acu kustības. Ja bojāti kustību nervi, rodas muskuļu vājums, līdzsvara zudums un pārvietošanās grūtības, ja jušanas nervi – tirpšana, nejutīgums, dedzinošas vai saldējošas sāpes, neredzamu “zeķu sajūta”. Nepatīkami simptomi plaukstās mēdz rasties tikai tad, kad traucējumi kājās jau sasnieguši ceļa locītavas līmeni.

Lielākoties diabētiskā neiropātija sākas pakāpeniski. Tikai retumis tā attīstās pēkšņi, vienlaikus ar diabētu, un šajā gadījumā, slimību kontrolējot, nepatīkamās izjūtas drīz vien pāriet.

Neiropātijas izpausmes ir saistītas ar slimības ilgumu, cukura līmeni asinīs un ārstēšanas efektivitāti. Visbiežāk tā attīstās pēc apmēram 25 slimošanas gadiem.

 

Vaina nervos vai mugurkaulā?

Cukura diabētu parasti atklāj mūža otrajā pusē, kad radušās izmaiņas arī mugurkaulā. Tad svarīgi atšķirt galveno diskomforta un sāpju cēloni, tādēļ jāveic magnētiskā rezonanse. Tas ir īpaši svarīgi, ja radusies diska trūce un tiek apsvērta operācijas nepieciešamība. Diabētiskās neiropātijas gadījumā būs mazāk izteiktas sāpes mugurā, muskuļu stīvums un kustību ierobežojums. Parasti, ja problēma slēpjas mugurkaulā, sāpes un tirpšana ir tikai vienā kājā, bet, ja ir diabētiskā neiropātija, simptomi izpaužas simetriski. Tirpšanu rokās biežāk izraisa mugurkaula kakla daļas nervu sak­nīšu saspiedums, piemēram, diska trūces gadījumā.

Tā kā neiropātiju var izraisīt ne tikai cukura diabēts, jāizvērtē, vai tai nav cits iemesls – aknu, nieru, vairogdziedzera vai infekciju slimības, pārmērīga alkohola lietošana vai citi.

“Nervu šķiedras centrālās ass cilindru apņem mielīna apvalks,” skaidro daktere Blumberga. “Kad tiek nospiestas nervu saknītes, piemēram, karpālā kanāla sindroma gadījumā, traumētais apvalks atjaunojas. Taču ja ārsts uzrakstījis slēdzienu “demielinizējoša aksonāla neiropātija”, diemžēl atjaunošanās nenotiks un būtiski uzlabot pašsajūtu nebūs iespējams.”

 

Kā palīdzēt nerviem

Inese Blumberga uzsver – lai mazinātu neiropātijas izpausmes, pats svarīgākais ir nodrošināt normālu cukura līmeni asinīs, tāpēc apzinīgi jālieto zāles un jāievēro diēta. Svarīgi ierobežot alkohola patēriņu, jo arī tas veicina cukura līmeņa paaugstināšanos.

Ja atklāts diabēts, īpaši jāuzmana pēdas, jo pasliktinātās asinsrites dēļ pat sīkas traumas gadījumā mēdz veidoties pušumi, kuri slikti dzīst un pārvēršas čūlās, kas savukārt rada gangrēnas attīstības risku. Lai to nepieļautu, svarīgi pēdas pareizi kopt un apmeklēt pēdu aprūpes kabinetu.

Uzlabot bojāto nervu funkciju un atjaunot impulsu plūsmu iespējams ar šim nolūkam paredzētiem medikamentiem. Nevajadzētu brīnīties, ja ārsts izrakstījis antidepresantus vai pret­epilepsijas līdzekļus, jo arī šie medikamenti palīdz pret neiropātiskām sāpēm.

Noderīgi būs arī B grupas vitamīni. Neiroloģe iesaka tos sākumā injicēt, lai stimulētu organismu, un pēc tam turpināt lietot tablešu veidā.

Svarīgi nodrošināt labu venozo asinsriti un novērst kāju tūsku. Ieteicamas dūņu aplikācijas zābaciņu veidā, kas uzlabos mikrocirkulāciju, mazinās tūsku un veicinās nervu impulsu pārvadi. Vēlamas ūdens procedūras, taču spēcīga duša un zemūdens masāža var būt par stipru.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kurš vēl spēj ticēt ārstiem?

Draugiem Facebook Twitter Google+