Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Tīrs pagalms. Kur un kā atbrīvoties no dažādiem atkritumiem

kauss2

Atkritumu savākšana, šķirošana, deponēšana un pārstrāde jau kļuvusi par pastāvīgu saimniecības nozari, kurā nodarbina lielu skaitu cilvēku, apgroza prāvus finanšu resursus un izmanto progresīvas tehnoloģijas. Atkritumu kalnu likvidēšanā piedalās arī zinātnieki, kuru piedāvāto recepšu klāstā ir biogāzes ražošana, siltumenerģijas iegūšana un pat ainavu parku veidošana.

 

Atkritumu vākšana

Pašlaik Latvijā ievieš šķiroto atkritumu sistēmu, kurai ir vairākas priekšrocības. Atdalot iepakojumus no sadzīves atkritumiem, jūtami var samazināt kopējo atkritumu daudzumu poligonos un, piedevām, daudzko var otrreiz pārstrādāt. Visbiežāk no kopējās masas atdala stiklu, papīru, metālu, koku, PET un plastmasu. Otrreizējā atkritumu pārstrāde ļauj ietaupīt enerģiju un dabas resursus.

Pie bīstamajiem atkritumiem pieskaita izmantotās baterijas, autoriepas, krāsas, luminiscējošās lampas un dažādas ķimikālijas. Par to savākšanas kārtību atsevišķi jāvienojas ar attiecīgo uzņēmumu.

Atkritumu šķirošana ir cieši saistīta ar jauno materiālu tirgu. Uzņēmumi šajā jomā jaunas iespējas atrod reizē ar inovatīviem risinājumiem, izveidojot pat oriģinālas sistēmas kā, piemēram, Valmierā, kur ir gan EKO laukumi un punkti, gan EKO maisi un kastes. Piemēram, EKO kastes izmanto birojos liekā papīra un kartona savākšanai. Tikko kāda ir piepildīta, to bez maksas savāc un aizved. Bez maksas iztukšo arī EKO somas, kuras novieto pie mājām. Bīstamos atkritumus un autoriepas var nodot EKO laukumos. EKO punktos toties ir publiski pieejami konteineri šķirotajiem atkritumiem. Ieviešot šādas sistēmas, ir jāpārvar tikai viens šķērslis – iedzīvotāju neapzinīgums.

 

Būvgružu specifika

Māju siltināšanas plašās programmas dēļ pašlaik īpaši aktuāla ir būvniecības atkritumu vākšana. Vienojoties ar celtniecības uzņēmumiem, iespējams uzreiz sašķirot šos atkritumus pa to veidiem, piemēram, tīri būvgruži, kokmateriāli, beramās izolācijas, plastmasas, metāls un citi. Savākšanai izmanto dažādus metāla konteinerus, sākot ar 1,5 m3 līdz 30 m3 tilpumam, gan 1,1 m3 polipropilēna maisus. Pasūtot metāla konteineru, klientam nav jāpievērš uzmanība asiem priekšmetiem, piemēram, dzelzsbetona lauskām, kā arī atkritumu kopējam svaram, turklāt piepildīšanai var izmantot manipulatoru – kausu. Būvgružu maisus turpretim pat nedrīkst piekraut tikai ar ķieģeļu vai dzelzsbetona atliekām, vispirms tur jāsaber smalkākas frakcijas, lai, maisu paceļot, viss svars negulstas uz asajām šķautnēm. Maisus nedrīkst arī novietot zem zemām gaisvadu līnijām vai koku zariem, kraujot celt pāri citu personu īpašumam, jo vienmēr pastāv risks, ka kāds var tikt sabojāts.

Pašreiz Valmierā jaukti būvniecības un citu lielgabarīta atkritumi, piemēram, nonāk poligona “Daibe” atkritumu pārstrādes centra apcirkņos, kur tos izber un novērtē, bet pēc tam ar traktortehniku atlasa tīrus būvgružus, metālu, kokmateriālus, plastmasu, iepakojumu un citus speciālos atkritumus. Kad apcirknī atkritumi sašķiroti, pārējos izlaiž caur smalcinātāju un noglabā nākamajām paaudzēm.

– Lai izglītotu nākamos dabas draugus un arī klientus, mūsu uzņēmums regulāri organizē dažādus konkursus. Iesaistot vides kvalitātes uzlabošanā skolniekus un pat pirmskolas vecuma bērnus, rodas izpratne par atkritumu saimniecību, par resursu saudzēšanas nepieciešamību, – stāsta SIA “ZOOA” Nestandarta atkritumu savākšanas nodaļas speciālists Ritvars Reiss.

 

UZZIŅA PETpudeles

• Kamēr uz Zemes bija maz iedzīvotāju, atkritumi neradīja problēmas, jo bija daudz brīvu zemes platību, turklāt visu saiņoja dabiskos materiālos. Koks, metāls, papīrs, vilna, lins, kokvilna un āda laika gaitā bioloģiski noārdījās. Tiesa, iepakojumam izmantoja arī mālu un stiklu, kas, lai arī nesadalījās, tomēr dabu nebendēja un vidi nepiesārņoja.

• Pasaules iedzīvotāju skaits tagad jau pārsniedz 7 miljardus. Iezīmējas nepatīkama tendence – atkritumu apjoms pieaug straujāk nekā preču apjoms. Piemēram, Eiropā, preču ražošanai kāpjot par 10 %, atkritumu daudzums palielinās apmēram par 15 %.

• Atkritumu invāzija notiek arī Latvijā. Aprēķināts, ka nedēļas laikā viens iedzīvotājs rada apmēram 6 kg atkritumu, mēneša laikā – ap 28 kg, bet gadā – 333 kg atkritumu (pēc “Eurostat” datiem). Pieļauj, ka ik gadu Latvijā uzkrājas apmēram 600 – 700 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu.

• Tagad sadzīves produktu iepakojumam plaši izmanto sintētiskos, arī kompozītmateriālus, kas bioloģiski nesadalās vai sadalās ļoti lēnām. Daba tos nespēj asimilēt, tāpēc šie atkritumi piesārņo vidi. Jaunie iepakojumi turklāt ir ļoti izturīgi.

• Plaši pielietotā PET plastmasa ir izturīga, ar mazu mitruma un gāzu caurlaidību. Visvairāk to izmanto minerālūdeņu, gāzēto atspirdzinošo dzērienu un eļļas pudeļu ražošanai. Dabā tā noārdās ļoti lēni, tālab nepieciešams to otrreiz pārstrādāt un iegūt arī citas vērtīgas lietas.

 

SVARĪGI

• Lielgabarīta elektropreces neizjauktas var novietot pie sadzīves atkritumu konteineriem, kur tās savāc apsaimnieotāji. Ar ieņēmumiem, ko iegūst, pārdodot iekārtu vērtīgākās detaļas, nosedz izmaksas, pārstrādei nogādājot nevērtīgās detaļas.

• Sauso atkritumu konteinerā nedrīkst bērt karstus pelnus, izdedžus, akmeņus, būvgružus, koku zarus, lapas. Šāds konteiners nav domāts arī lielgabarīta priekšmetiem un šķidrumiem, medikamentiem.

• Ja šķirotajiem atkritumiem domātā konteinerā ir vairāk nekā 50 % sadzīves atkritumu, to savāc sadzīves atkritumu mašīna, jo saturs vairs nav izmantojams. Ja redzat, ka nepareizi izmanto šķirotajiem atkritumiem paredzētos konteinerus, vajadzētu aizrādīt!

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+