Tīrs un garšīgs ūdens pašu raktā akā. Uzzini, kā pie tādas tikt 0
Tīrs dzeramais ūdens ir viena no lielākajām vērtībām ikvienā mājā. Bez tā nevarēs pagatavot rīta kafiju vai tēju, dienišķo maltīti, brūvēt vīnu, paveikt simtiem ikdienā nepieciešamu darbību.
Ne bez pamata tiek apgalvots, ka svaigākais un dzīvākais ūdens ir tieši grodu akā. Vēl svaigāks tas mēdz būt tikai avotiņā, taču to diezin vai izdosies atrast teju katrā pagalmā vai saprātīgā attālumā no mājas, bet ūdensnesošo slāņu krustpunktu – gan.
Jāmeklē rīkstnieks
Grodu akās ūdens uzkrājas no gruntsūdeņu virsējā slāņa. Tajā visbiežāk ir kvalitatīvs dzeramais ūdens, kas izfiltrējies caur māla slāni vai rupju granti. Jo tuvāk virszemei atrodas ūdensnesošais slānis, jo aka būs seklāka. Grodu akas dziļums reti kad pārsniedz desmit metru. Rīkstnieki iesaka aku rakt tur, kur 5–7 m dziļumā krustojas vairākas āderes.
Kā atrast piemērotāko vietu? Protams, var lūgt ģeologu palīdzību un veikt kontrolurbumus, taču nav nekā labāka par pieredzējuša rīkstnieka padomu. Vēl drošāk, ja atrašanās vietu noteiks divi speciālisti, kuri viens par otra vizīti nezina. Tautas novērojumi liecina, ka mierīgos vakaros virs ūdens āderēm var novērot odus dejojam, tomēr mazie lidonīši nebūs drošākā zīme akas atrašanās vietai. Rīkstniekus var meklēt Latvijas Rīkstnieku un zintnieku brālībā.
Vieta jāizvēlas rūpīgi
Lai nebūtu jāuztraucas par ūdens kvalitāti, akai jāatrodas vismaz 10 m attālumā no sauso tualešu bedrēm, kanalizācijas tīkla, citām pamestām akām, bet vēl tālāk no lopkopības objektiem, cilvēku un dzīvnieku apbedīšanas vietām, mēslojuma un ķimikāliju noliktavām.
Paša pieredze liecina, ka svarīgi izvēlēties ne tikai akas vietu, bet arī rakšanas laiku. Teorētiski, protams, var rakt jebkad, kamēr zeme nav sasalusi, tomēr prātīgāk to darīt, kad ilgāku laiku nav lijis. Ja sausā laikā ādere spēj dot pietiekami daudz ūdens, arī ziemas spelgonī un ilgstošā sausumā nevajadzēs uztraukties par ūdens trūkumu.
Triju vīru darbs
Kad vieta izvēlēta un atvesti grodi, laiks ķerties pie rakšanas. Parasti vajag trīs racējus. Viens ar lāpstu īsā kātā rok zemi pašā apakšā, otrs ar trīsi un izturīgu spaini izvelk to virspusē, trešais satver izcelto spaini un zemi aizved tālāk no akas. Tāpat vismaz triju vīru spēks vajadzīgs, lai savā vietā novietotu grodus.
Jāsāk ar bedri, kas diametrā ir mazliet lielāka par akas groda caurmēru un ir groda dziļumā. Būs vajadzīgs arī izturīgs trijkājis, virve, trīsis spaiņa izvilkšanai un bloku sistēma, ar ko pacelt grodu. Jāatgādina, ka standarta grods sver aptuveni 770 kilogramu.
Arī spainim būs jāiztur liels svars, tāpēc vislabāk izmantot celtniecības darbiem paredzēto plastmasas spaini. Tam no biezāka metāla sametina jostu un pietiekami stipru osu. Spainis ir konisks, un, jo smagāka būs krava, jo trauks vairāk ieķīlēsies jostā. Oriģinālās osas šādiem spaiņiem ir pārāk neizturīgas. Pašam racējam noteikti jālieto aizsargķivere, jo pat krītošs māla pikucis no vairāku metru augstuma var radīt nopietnas problēmas.
Uzmaniet līmeni!
Kad bedre izrakta, tajā ielaiž pirmo grodu. Tūlīt uz tā novieto nākamo un turpina rakt no akas iekšpuses, turklāt mazliet platāk, nekā ir groda caurmērs. Grodi pamazām sēžas uz leju, un, kad augšējā mala sasniedz zemes virskārtu, novieto kārtējo grodu. Nevar iztikt arī bez līmeņrāža, jo jāraugās, lai grodi zemē grimtu absolūti vertikāli. Pat nelielas nobīdes dēļ tie var ieķīlēties un akas tālāka rakšana kļūt neiespējama.
