Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. janvāris, 2015
Drukāt

TM grib ierobežot masu mediju iespējas publiskot informāciju par kriminālprocesiem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, paredzot plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem.

Grozījumus izstrādājusi darba grupa, kurā bija pārstāvji no dažām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, taču nebija pārstāvēta neviena no žurnālistu profesionālajām organizācijām, mediju īpašnieki un vadītāji.

Pašlaik likums nosaka, ka nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas, bet tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi, paredz pašreizējā likuma redakcija.

Savukārt TM piedāvātie grozījumi paredz noteikt aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim. TM arī rosina noteikt, ka nav publicējamas pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas.

TM izstrādātajā likumprojektā teikts, ka lietas atspoguļojumā nav pieļaujama tādu ziņu publicēšana, kuras pārkāpj nevainīguma prezumpciju vai privātās dzīves neaizskaramību.

Papildus ar grozījumiem tiek precizēts, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, teikts TM izstrādātajā likumprojektā.

Kā pamatojums šādām izmaiņām minēta Eiropas Savienības (ES) direktīva, kas paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi cietušo personu privātās dzīves aizsardzībai. Viens no privātās dzīves aizsardzības mehānismiem ir ierobežojumi kriminālprocesa materiālu publiskošanai.

Likumprojektā skaidrots, ka aizliegums publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim plānots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai attiecīgas amatpersonas, kā arī personas, kurām amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda likumā paredzētajā kārtībā.

“Krimināllietas materiālu publicēšana masu informācijas līdzekļos var aizskart gan nevainīguma prezumpciju, gan arī privātas dzīves neaizskaramību. Materiālu, tostarp lietā esošo pierādījumu, publicēšana, kamēr notiek kriminālprocess un kriminālprocesā nav stājies spēkā galīgais nolēmums, pārkāpj personu tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā. Publicējot lietas materiālus sabiedrībā, kamēr notiek lietas izskatīšana tiesā, tiek izteikts viedoklis par personas vainu nozieguma izdarīšanā, kas var subjektīvi iespaidot tiesu, taisot spriedumu,” likumprojekta anotācijā pauž TM.

Uz jautājumu, kāpēc šo grozījumu izstrādē netika iesaistītas žurnālistu organizācijas, ministrijā atbildēja, ka grozījumi sagatavoti darba grupā, kas izveidota direktīvas par cietušo personu minimālajiem standartiem ieviešanai. Pamatā darba grupa strādāja ar Kriminālprocesa likuma normām, līdz ar to piesaistītie speciālisti pamatā ir krimināltiesību eksperti.

“Ņemot vērā, ka grozījums paredz ietvert likumā regulējumu, kas jau pašreiz pastāv Kriminālprocesa likumā, grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nav uzskatāms par konceptuālu. Attiecīgi nebija nepieciešamības pieaicināt darba grupā žurnālistu organizācijas,” skaidro TM.

Ministrijā papildina, ka likumprojekts bija ievietots ministrijas mājaslapā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai un ieinteresētajām personām tika dota iespēja iesniegt viedokļus, kā arī izsludināšana valsts sekretāru sanāksmē uzskatāma par projekta nodošanu izvērtēšanai plašākam personu lokam.

Tāpat ministrija pauž, ka līdz ar šiem grozījumiem netiek samazinātas sabiedrības tiesības zināt informāciju.

TM skaidro, ka grozījums paredz aizliegumu publicēt kriminālprocesa materiālus, proti, likumprojekta 7.panta 2.daļas pirmais teikums paredz, ka nedrīkst publicēt pašus materiālus, bet joprojām var publicēt ziņas par kriminālprocesu, piemēram, ziņas par to, kas materiālā ir rakstīts. “Normas būtība ir aizliegums publicēt dokumentu, kas atrodas lietas materiālos tieši tādā formā, kāds tas ir lietā. Jo pat gadījumā, ja tiek aizkrāsots personas vārds un dati, nereti no materiāla kopumā var izsecināt informāciju, kas ļauj identificēt cietušo,” skaidro TM.

Papildus attiecībā uz atbildību nekādi grozījumi netiek izdarīti, proti, atbildība joprojām paredzēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 12.pantā – tiesības ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu ir ģenerālprokuroram, Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram un finanšu ministram.

Tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja tas publicējis aicinājumu izmantot vardarbīgas vai kādas citas pretlikumīgas metodes, publicējis aicinājumu nepakļauties Latvijas likumiem, noteiktā termiņā un apmērā nav samaksājis likumos paredzētos nodokļus un nepakļaujas valsts finanšu iestāžu kontrolei, publicējis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par neslavas celšanu un goda aizskaršanu, valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu un bērnu pornogrāfiju, un gada laikā atkārtoti izdarījis citus šī likuma noteikumu pārkāpumus.

Prokuratūra pagaidām, kamēr likumprojekts ir izstrādes stadijā, publiski to nekomentēs, sacīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. Prokuratūra vispirms izvērtēšot likumprojektu un tad sniegšot savu atzinumu par to.

Grozījumi vakar tika skatīti valsts sekretāru sanāksmē.

Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders uzskata, ka, zinot Latvijas politisko kultūru, Preses likuma atvēršana ir bīstama pēc būtības un raisa bažas. Viņš uzsver, ka šie grozījumi līdz to pieņemšanai vēl var ievērojami mainīties.

“Tieši šonedēļ, pēc Parīzē notikušā briesmīgā nozieguma, visi deklarē, ka tas ir bijis vērsts pret vārda brīvību. Grozījumu iesniedzēji ņirgājas par Eiropas valstu līderiem, kuri tikko vienojās stiprināt vārda brīvību,” aģentūrai LETA sacīja Paiders.

Pēc viņa teiktā, Kriminālprocesa likumā jau ir šāds regulējums, taču tas neskar informācijas līdzekļus, kuri ir ārpus Latvijas jurisdikcijas. Turklāt, ja šādu normu pieņem, ir jābūt pieejamam krimināllietā iekļauto dokumentu reģistram, jo citādi nav iespējams zināt, vai kāds dokuments, piemēram, vēstules kopija, kura nonāk žurnālista rīcībā, ir vai nav kādas krimināllietas materiāls.

Paiders skaidroja, ka veids, kādā kāds var tikt pie krimināllietas materiāla, skar tikai gadījumus, kad kāds ir ieinteresēts, lai sabiedrība uzzina patiesību, jo ir gadījumi, kad pierādījumi netiek iekļauti krimināllietā. Šādos gadījumos tie, kuriem ir pieeja materiāliem, informē par tiem sabiedrību, šādi novēršot safabricētas un neobjektīvas lietas. Līdz ar to pastāv bažas, ka šie grozījumi apdraud arī tiesības un taisnīgu tiesu.

Savukārt Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne sacīja, ka, viņasprāt, TM izstrādātie grozījumi “neapkaro presi”, kā sākotnēji varētu likties. Arī viņa uzskata, ka jāizvairās no tādas pirmstiesas kriminālprocesa informācijas paušanas, kas varētu traucēt izmeklēšanu un skart cietušā intereses, piemēram, publicējot noklausītu sarunu atšifrējumus.

“Tiklīdz lietu iztiesā atklātā sēdē, žurnālists var korekti atreferēt dzirdēto, sēžot tiesas zālē. Tas ir publisks process. Noprotams, ka grozījumi sagatavoti, lai aizsargātu cietušā intereses, taču arī iztiesāšanas laikā žurnālistam būtu korekti pajautāt, vai cietušais piekrīt, ka par viņu tiek publicētas ziņas. Ja cietušais labprātīgi sniedzis žurnālistam interviju, tad tur nekādu pārkāpumu nav. Ja prese paziņo, ka cilvēks jānotiesā, vēl pirms tiesa pasludinājusi savu spriedumu, tad tas ir nekorekti, un tā ir sabiedrības un tiesas ietekmēšana,” uzskata Jermacāne.

Viņa nenoliedz, ka nereti skaļās lietās ar preses starpniecību tiek izdarīts spiediens uz tiesu, lai arī formāli tiesnesim, taisot spriedumu, vajadzētu vadīties tikai pēc pierādījumiem, nevis tā, kas rakstīts presē. “Tajā pašā laikā arī tiesneši ir cilvēki, turklāt vēl dažādi. Esmu pati redzējusi, ka tajās lietās, kur prese paziņojusi, ka apsūdzētais ir vainīgs, zināmā mērā tiesas spriedumi bijuši bargāki,” uzsvēra Jermacāne.

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+