Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. oktobris, 2012
Drukāt

TM: Valstī dalītā īpašuma problēma ir plaši izplatīta

Latvijā dalītā īpašuma un zemes piespiedu nomas problēma ir diezgan plaši izplatīta – uz to norāda gan statistikas dati, gan arī iedzīvotāju aktivitāte, aicinot šo jautājumu risināt, šodien žurnālistiem sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Viņa pastāstīja, ka visā Latvijā, diezgan izteikti Rīgā, ir izveidojušies gadījumi, kad atjaunotas zemes tiesības bijušajiem īpašniekiem arī tādos gadījumos, kad uz zemes atrodas daudzdzīvokļu ēkas. Līdz ar to izveidojusies zemes piespiedu nomas attiecības.

Medina informēja, ka Latvijā kopumā ir vairāk nekā 17 000 dalītā īpašuma vienību – gan tādu, uz kurām atrodas komercbūves, gan arī daudzdzīvokļu mājas. Rīgā šī problēma ir īpaši izteikta – pilsētā ir vairāk nekā 3000 šādu vienību, no kurām vairāk nekā 1000 ir tādu, kur uz cita īpašnieka zemes ir uzbūvētas daudzdzīvokļu mājas.

“Pašreizējā situācijā zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku attiecības ir nelīdzsvarotas un ir jāmeklē sabalansētāki risinājumi,” sacīja Medina. Viņa uzsvēra, ka tas ir pirmais solis dalītā īpašuma un piespiedu nomas maksas jautājuma risināšanā. Patlaban vēl nav atrasts risinājums tam, vai abus īpašumus jāapvieno un kā to izdarīt.

Ar grozījumiem tiks mainīta līdzšinējā pieeja attiecībā uz nomas maksas apmēru, turpmāk to nosakot līdz 6% gadā no kadastrālās vērtības, ņemot vērā piespiedu nomas maksas noteikšanas kritērijus. Patlaban zemes nomas maksa ir noteikta 6% apmērā no kadastrālās vērtības.

Tieslietu ministrijas Vispārējo civiltiesību nodaļas speciāliste Kristīne Kinča skaidroja, ka šis procentuālais apmērs ir noteikts, ņemot vērā vidējos termiņus hipotekārajiem kredītiem. Viņa paskaidroja, ka ar jauno regulējumu plānots panākt, ka abas puses runā par zemes nomas maksu, jo daudzos gadījumos vienošanās nenotiek un automātiski tiek piemērota 6% likme.

“Vairs nebūs iespējams automātiski un visos gadījumos ieviest 6% – būs noteikti kritēriji, pēc kuriem jānosaka nomas maksa,” paskaidroja Kinča.

Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” arī paredz saglabāt principu, ka pusēm par nomas maksu ir jāvienojas. Savukārt gadījumos, kad savstarpēju vienošanos nav iespējams panākt, nomas maksu noteiks tiesa.

Tāpat likumprojekti paredz atteikties no nosacījuma, ka papildus nomas maksai nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+