Foto – EPA/LETA

Sievietes aktīvāk jāiesaista Informācijas tehnoloģiju nozarē 4

Eiropas Komisija (EK) aizsākusi kampaņu, kuras mērķis – izcelt tās sievietes, kuras darbojas informāciju tehnoloģiju nozarē (IT) un ar savu piemēru var iedrošināt arī jaunietes aktīvāk pievērsties karjerai tajā.

Reklāma
Reklāma

Orientēties uz veiksmi


Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Uz šādu soli EK pamudinājusi it kā sausā statistika, kas, neraugoties uz digitālās ekonomikas un aplikāciju nozares straujo izaugsmi, joprojām liecina – sieviešu šajā nozarē ir neticami maz. Tikai deviņas no simts aplikāciju izstrādātājiem ir dāmas. Tikai 19% no IT nozares vadošajiem amatiem ieņem sievietes, kamēr citās pakalpojumu nozarēs šis skaitlis ir 45%. Arī uzņēmējas sievietes IT nozarē ir vien 19%, bet citās pakalpojumu nozarēs – 54%. IT darbinieku vidū sieviešu īpatsvars ir mazāks par 30%, turklāt samazinās arī to sieviešu īpatsvars, kuras ieguvušas augstāko izglītību datorzinībās – trīs procenti sieviešu salīdzinājumā ar desmit procentiem vīriešu no visiem augstskolu beidzējiem.

“Tehnoloģijas ir pārāk svarīgas, lai tās atstātu tikai vīriešiem! Nav vairs tā, ka IT jomā strādātu tikai daži nūģi – tehnoloģijas ir modē, un tām pieder nākotne! No aplikāciju izstrādātājiem tikai 9% esot sievietes? Nu gan! Pamēģiniet kodēšanu un redzēsiet, cik tā interesanta. Mēs vēlamies radīt forumu, kurā sievietes stāstītu par to, kā guvušas panākumus tehnoloģijās,” kampaņu aizsākot, uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēli Krusa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nēli Krusa aicina ne vien sievietes, bet arī vīriešus uzņemt video par kādu digitālu veiksmes stāstu un dalīties ar to, lai iedvesmotu aizvien jaunas meitenes un sievietes izšķirties par labu datorzinībām.

Interese neliela, 
bet stabila


EK vēlmei pievērst vairāk sieviešu karjerai informātikā, izrādās, ir kāds pavisam prozaisks ekonomisks pamatojums. Aprēķināts – ja digitālajā jomā sievietes būtu nodarbinātas tikpat bieži kā vīrieši, Eiropas iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu palielinātos par aptuveni deviņiem miljardiem eiro, kas esot 1,3 reizes vairāk nekā Maltas IKP. To apstiprinot jau pārbaudīts fakts, ka organizācijās, kurās vadošos amatos ir lielāks sieviešu īpatsvars, ieņēmumi no pamatkapitāla ir par 35% lielāki nekā citās līdzīgās organizācijās, bet akcionāru gūtie kopējie ieņēmumi – par 34% lielāki. Mazsvarīgs nav arī fakts, ka IT speciālistu atalgojums ir pat ļoti konkurētspējīgs – tas vairākkārt pārsniedz citās nozarēs strādājošo darba samaksu. Ja reiz sievietes nodrošina lielākus ienākumus un, izvēloties IT jomu, var pelnīt vairāk, kādēļ daiļā dzimuma pārstāves tik maz ir pārstāvētas nozarē?

“Īsti nezinu, kādēļ tā ir,” saka Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. “Mani novērojumi liecina – tā kā sievietes ir apzinīgākas būtnes par vīriešiem, viņas dara to, kas nepieciešams jebkurā nozarē, nevaicājot, kāpēc to vajag. Protams, tas izklausās nedaudz pārspīlēti, tomēr ir fakts, ka vīriešu pārsvars vērojams nozarēs, kas attīstās, paplašinās, tā teikt, “ir uz viļņa”. Vīrieši nevēlas darīt darbu, “kas kādam taču ir jādara”. To dara sievietes,” secina dekāns. Tomēr viņš uzsver, ka IT nozarei nepieciešami visdažādākie prāti, jo tikai 20% no tās aizņem teksta uzrakstīšana pro­grammatūrai, kas ļauj sistēmām strādāt. “Tā ir plaša nozare, kurā jāstrādā kolektīvā – organizatoriskie jautājumi, psiholoģija, mākslas un dizaina pasaule, tas viss veido IT nozari,” uzsver J. Borzovs.

Runājot par to, cik daudz jaunietes izvēlas Datorikas fakultāti, studijas pabeidz un turpina strādāt nozarē, dekāns norāda uz stabilu proporciju, kas nemainīga esot pēdējos piecus sešus gadus. “No pieciem studentiem viena ir meitene. Tādā pašā proporcijā viņas ir arī starp fakultātes beidzējiem, un šīs proporcija saglabājas arī tālākajos posmos,” skaidro J. Borzovs. Par tālākajiem posmiem, kas saistās ar darba vietas izvēli, dekāns runā ar pārliecību, jo Datorikas fakultātei nepieciešamās prakses vietas nodrošina sadarbība ar aptuveni 70 uzņēmumiem, kuros lielākoties pēc studijām jaunieši arī paliek. “Par darba vietu trūkumu IT nozarē sūdzēties nevar – pašlaik konkurence vairāk ir nevis par tām, bet gan starp darba devējiem. Diemžēl tas dzen uz leju kvalitāti,” uzskata dekāns.

Reklāma
Reklāma

900 000 vakanču


EK aplēses liecina, ka pēc dažiem gadiem visā Eiropā IT nozarē varētu pietrūkt pat līdz 900 tūkstošiem IT darbinieku. “O, nemaz nezināju, ka tik daudz speciālistu vajadzēs,” izsaucas Datorikas fakultātes maģistrantūrā studējošā Anna Mjagkova. Jauniete atzīst, ka tehnoloģijas un to piedāvātie risinājumi viņu interesējuši jau kopš bērnības. “Nekad neesmu domājusi, ko par to sacīs citi. Protams, zinu, ka ir stereotips – sievietes nesaprot tehnoloģijas. Tomēr es tā nedomāju. Savu izvēli nenožēloju, un būtisks aspekts ir arī tas, ka vidējās algas nozarē ir augstākas nekā citiem,” atklāj Anna. Maģistrantūras studijas viņa savieno ar darbu kādā apdrošināšanas kompānijā, kurā strādā par tādu kā tehnisko un funkcionālo konsultantu, veicot divu cilvēku darbu: “Līdz šim klienta vēlmes apzināja viens, bet nepieciešamos risinājumus izstrādāja cits cilvēks. Es to daru viena.”

EK statistika liecina – IT nozarē ir 20% sieviešu līdz 30 gadu vecumam, kuras ieguvušas datorzinību bakalaura diplomu, taču vecumā pēc 45 gadiem sieviešu ar šādu kvalifikāciju ir tikai 9%. Tikmēr darba devēji sūdzas, ka nevar atrast IT speciālistus, un Eiropā itin drīz varētu pietrūkt pat līdz 900 tūkstošiem IT darbinieku. Labu IT darbinieku laikam trūkst arī Latvijā. “Pēdējā mēneša laikā vērojama tāda kā personālpārvaldes kompāniju invāzija – gandrīz katru dienu saņemu divus trīs darba piedāvājums IT nozarē,” smejot saka Anna.

Tikmēr Juris Borzovs norāda – Latvijā speciālistu trūkumu, turklāt ne tikai IT jomā, nosaka vēl kāds faktors. “Ņemot vērā aizvien zemāko dzimstību, Latvijā situācija ar gadiem var kļūt vēl trakāka. Nu ko mums var pārmest, ka negatavojam jauno maiņu – kur tad lai mēs to ņemam, ja bērni nedzimst? ” viņš vaicā.

Fakti


Kampaņā var iesaistīties, izveidojot video ar stāstu par to, kā jums kā sievietei sokas digitālajā nozarē. Augšupielādēt to var “Facebook” lapā “Every Girl Digital”.