Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. augusts, 2016
Drukāt

Toma Sojera stāsts Dailes teātrī – visiem vecumiem (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

31. augustā notiks Dailes teātra sezonas pirmā pirmizrāde – izrāde bērniem pēc Marka Tvena “Toma Sojera piedzīvojumi”, ko Lielajā zālē iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko. Jauniestudējums veidots kā izrāde visai ģimenei: bērniem – lai kopā ar izrādes varoņiem dotos aizraujošos piedzīvojumos, bet pieaugušajiem – lai tie atcerētos, kādi reiz bija un par ko sapņoja. Toma Sojera un viņa labākā drauga Haklberija Fina lomās – aktieri Lauris Dzelzītis un Gints Andžāns.

 

Dmitrijs Petrenko jau veidojis vērā ņemamu skaitu izrāžu gan Dailes, gan citos teātros, tomēr “Toms Sojers” būs viņa debija Dailes teātra Lielajā zālē. Bērnu izrāžu lauciņā gan režisors jau veiksmīgi darbojies, Latvijas Leļļu teātrī iestudējot izrādi “Neglītais pīlēns”, kas izpelnījās aizvadītā gada “Spēlmaņu nakts” balvu par labāko izrādi bērniem vai pusaudžiem.

“Godīgi sakot, nevaru apgalvot, ka Marka Tvena populārā grāmata par palaidni un piedzīvojumu meklētāju Tomu Sojeru bija mana mīļākā bērnības lasāmviela. Ja pareizi atceros, tai pieķēros pavēlu – kad sāku lasīt, jau šķita, ka tā ir bērnu literatūra. Tagad, meklējot materiālu izrādei, iespaids bija pretējs – šķita, šī ir nopietna literatūra pieaugušajiem, kas tomēr der arī bērniem,” taujāts par iemeslu, kādēļ ķēries pie pasaules bērnu literatūras bestsellera, stāsta režisors Dmitrijs Petrenko.

Ja atminamies, Toms Sojers ir asprātīgs, viltīgs, paslinks, bet arī labestīgs un atsaucīgs puišelis. Viņš vienmēr grib, kā labāk, bet sanāk, kā nu sanāk. Kopā ar saviem labākajiem draugiem bezpajumtnieku Haklberiju Finu un Džo Hārperu Toms piedzīvo dažādas dēkas, kuru laikā viņš paspēj atrast savu īsto mīlu, kļūt par liecinieku šaušalīgam noziegumam, atmaskot slepkavnieku, aizbēgt no mājām, kļūt par pirātu, apmaldīties bezgalīgā alā un atrast neticamus dārgumus.

Izrādes galvenais jautājums, ko vēlas uzdot režisors, – kā dzīvot godīgi, nemelojot sev un citiem. “Pieaugušie taču māca bērniem, ka jābūt godīgam, bet reizē stāsta, ka ne vienmēr var teikt visu, ko domā. Šis ir jautājums, ko Toms risina un uzdod to arī pieaugušajiem – jautājums par to, kas notiks ar pasauli, ja visi būs godīgi.”

Laikam jau grūti būtu iedomāties kādu piemērotāku Toma Sojera lomai kā aktieri Lauri Dzelzīti. “Lauris ir labs, profesionāls aktieris, kurš spēj būt gan bērnišķīgs, gan nopietns, gan cinisks, gan ļoti sirsnīgs. Tās ir visas kvalitātes, kas vajadzīgas šim raksturam. Man ļoti simpatizēja arī fakts, ka Lauris kā aktieris un cilvēks rada priekšstatu par sevi kā par tādu taisnības un godīguma cīnītāju. Mēģinājumu procesā viņš iesaistās ar sirdi un dvēseli, un es dzirdu aktierus, tāpēc ka vēlos, lai viņi dzird arī mani.”

Jautāts, kādai vecuma grupai īsti veidota gaidāmā izrāde, Dmitrijs mazliet samulst. “Man vienmēr grūti pateikt, izrāde paredzēta tai vai citai mērķauditorijai. Jau iestudējot “Neglīto pīlēnu” Leļļu teātrī, man laiku pa laikam atgādināja, lai neaizmirstu, ka šī ir bērnu izrāde. Es veidoju izrādes tā, lai tā patīk man. Un manī dzīvo gan bērns, gan pieaudzis cilvēks. Esmu pārliecināts, ka būtībā nav tādu “bērnu” un “pieaugušo” adresātu – ja izrāde ir godīga, tad to sapratīs gan vieni, gan otri. Arī dzīvē ar bērniem runāju kā ar līdzvērtīgiem cilvēkiem, un man šķiet, šis tonis ir īstais – viņi to novērtē un tikai tad tu bērniem esi interesants. Arī teātrim jārunā ar bērniem kā ar cilvēkiem, nevis kaut kādiem iedomātiem mutantiem.”

Kā mūsdienās teātrī uzrunāt un aizraut mazo skatītāju – jautājums par to, ko teātris var sniegt tādā pasaulē, kurā bērnu prātus un uzmanību saista animācija un datorspēles. “Piekrītu, teātrim ir pamatīga konkurence citās jomās. Mans uzskats – teātris var piedāvāt spēlēšanos. Arī mūsu izrādē – ir iespēja redzēt, kā no parastām lietām, ar minimāliem, nosacītiem teātra līdzekļiem iespējams atraisīt iztēli. Man pašam svarīgāk par to, vai izrādes beigās būs aplausi, ir cerība, ka bērni uzdos vecākiem izrādes rosinātus jautājumus un veidosies jauna saruna.”

 

Varbūt noder!!

Režisors: Dmitrijs Petrenko

Scenogrāfe – Sintija Jēkabsone

Kustību konsultante – Inga Krasovska

Komponists – Reinis Ozoliņš

Gaismu māksliniece – Jūlija Bondarenko

Kostīmu māksliniece – Baiba Litiņa

Lomās: Lauris Dzelzītis, Gints Andžāns, Mārtiņš Upenieks, Ilze Vazdika, Ērika Eglija, Gints Grāvelis, Lauris Subatnieks, Ieva Florence, Inga Krasovska, Artūrs Dīcis, Artis Robežnieks, Mārtiņš Počs.

Tuvākās izrādes: 31. VIII 18.00; 1., 30. IX 18.00; 20., 21. X 18.00; 29. X 15.00

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. izrāde pilnigi noteikti nav domāta pieaugušajiem (man nepatika), mazākiem bērniem arī nē (aiz manis sēdošā mamma nepārtraukti atreferēja meitai notiekošo), bērniem? varbūt puišiem 8-12 gadi? bet tādā gadījumā neliela auditorija..
    + scenogrāfija manā uztverē nabadzīga bērnu izrādei (parasti bērnu izrādes ir bagātīgas un krāsainas).
    palika depresīvs iespaids kopumā (sorry – aizgāju prom pēc pirmā cēliena – ļoti cītīgi gaidīju starpbrīdi).
    saraustīta izrāde, manuprāt slikts režisūra. ilgi nenoturēsies.

Pazīstamajai dziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Triju Zvaigžņu ordeniOtrdien, 6. decembrī plkst. 13 izcilajai latviešu operdziedātājai Marinai Rebekai pasniegs Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, savukārt jau janvārī mūsu titulēto dziedātāju redzēsim komponista Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" koncertuzvedumā.
Draugiem Facebook Twitter Google+