Mobilā versija
Brīdinājums +17.6°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
8. decembris, 2016
Drukāt

Tomasa Vinterberga bērnības ainas filmā “Komūna”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Tomasa Vinterberga loma dāņu un skandināvu kino kontekstā nav apspriežama, un viņa jaunākā filma “Komūna”, ko iedvesmojuši režisora bērnības notikumi, tika demonstrēta Berlīnes kino festivālā, kur Trīne Dūrholma saņēma “Sudraba lāci” kā labākā aktrise.

Pirms daudziem gadiem Tomass Vinterbergs bija viens no čaklākajiem “dogmas” idejiskajiem bīdītājiem, kurš kopā ar Larsu fon Trīru izstrādāja pamatprincipus, pēc kādiem būtu jāveido kino. Pats no tiem nu jau labi tālu atkāpies un šajā laikā uzņēmis virkni filmu, kas skatītāju kinoapziņā atstājušas spilgtus nospiedumus (“Svinības”, 1998, “Oskaram” nominētā filma “Medības”, 2012), Vinterbergs ar drāmu “Komūna” atgriezies bērnībā, kuras notikumus izspēlē skandināvu drāmu labākajās tradīcijās.

70. gadu vidus. Pēc tēva nāves Ēriks manto viņa milzīgo māju Kopenhāgenā. Sapratis, ka nomaksāt visus rēķinus ģimenei nav pa kabatai, viņš grasās to pārdot, taču, paklausot sievas Annas lūgumam, māju ne vien patur, bet arī ievācas tajā uz dzīvi kopā ar Annu un abu 14 gadus veco meitu un izsludina tādu kā konkursu apakšīrnieku atlasei. Raibu raibā kompānija – bohēmai piederīgie, intelektuāļi un vienkārši dīvaiņi, kas novācas zem viena jumta, – vakarus pavada sarunās, viņiem ir kopīgi prieki un bēdas, taču pavisam drīz noskaņojumu pārņem visslēptākās vēlmes un iekāres un nenovēršama drāma, kas risinās aiz blakusistabas durvīm, un iemesls ir pavisam vienkāršs – mīlas trijstūris.

Dānija “Komūnu” izvirzīja arī “Oskaram” kā labāko filmu ārzemju valodā, taču Amerikas Kinoakadēmijas biedriem bija citas prioritātes šajā kategorijā. Tomēr nav jau tā, ka Vinterberga jaunākā lente pavisam palikusi bez balvām. Berlīnē tā bija iekļauta konkursā un saņēma “Sudraba lāci” par Trīnes Dūrholmas darbu, to demonstrēja Čikāgā, par labāko montāžu to apbalvoja Eiropas Kinoakadēmija, kā arī nominēja savai balvai kategorijā “Eiropas aktrise” (T. Dūrholma).

“Komūnas” ideja sakņojas paša Vinterberga bērnībā, un, kā viņš kādā no intervijām atzinās, tas bijis traks, tomēr fantastisks laiks, kad notikuši nemitīgi strīdi, kurš mazgās traukus, kad acu priekšā nemitīgi ņirbējuši kaili dzimumorgāni, lijis alus un stundām ilgušas dažnedažādas diskusijas. Komūnā mītošo iedzīvotāju drāmu un traģēdiju sāpes tika dalītas uz daudziem pleciem, un tomēr, ar humoru atskatoties uz reiz piedzīvoto, ko piepušķotā versijā Vinterbergs ieskicējis panākumus guvušā lugā, kas kļuva par pamatu šīs filmas scenārijam, viņš filozofē par cilvēka spēju sakārtot savu dzīvi, kas vienmēr ir atkarīga no dažādiem apstākļiem. Dzīvojot ne cēlā vientulībā, bet kopā ar citiem cilvēkiem, var iegūt ne vien pilnasinīgāku sabiedrības kopainu, bet arī emociju dažādību, un “Komūnas” gadījumā tā kalpo arī kā sabiedrības tikumu un netikumu komentārs, ko nostalģisku padara retromūzikas fons, kurā ieskanas arī Eltona Džona balss.

 

UZZIŅA:

“Komūna”/”Kollektivet”/”The Commune”

Dānija, Zviedrija, Nīderlande, 2016.

Režisors: Tomass Vinterbergs

Lomās: Trīne Dūrholma, Ulrihs Tomsens, Helēna Reingārda Neumane

No 9. decembra “Kino Citadele”, “K Suns”, “Splendid Palace”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+