Mobilā versija
+0.2°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
5. decembris, 2016
Drukāt

Tomātaudzētāji “Mežvidi” pārstrādās ogas un kaņepes (5)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
Viedoklis

Evita Bacule-Treščilova, "Swedbank" Lauksaimniecības menedžere Latgalē: Mūsdienu tehnoloģiju izmantošana ļauj strādāt ekonomiski un efektīvi. Uzņēmums nepārtraukti pilnveidojas, un tas ļauj noturēt latiņu produkcijas kvalitātes nodrošināšanai, ražojot ekoloģisku produkciju. Mūsdienu tehnoloģiju izmantošana ļauj strādāt ekonomiski un efektīvi. Nu jau uzņēmums ir pārtapis par daudznozaru uzņēmumu, kas nodrošina ne tikai dārzeņu ražošanu, bet arī pārstrādi, kā arī tiek sniegti dārzeņu noliktavu pakalpojumi. Ieteiktu nākotnē fokusēties uz šo virzienu attīstīšanu, nepaplašinot darbības sfēras. Patiess prieks par uzņēmīgiem cilvēkiem, kas saskata uzņēmējdarbības iespējas Latgalē, radot arvien jaunas darba vietas. Lielā mērā šā uzņēmuma nākotnes attīstību nosakām arī mēs, pircēji, izdarot izvēli par labu Latvijā ražotai ekoloģiskai pārtikai.

nakotnes_saimnieciba_logo
Latvijā jau labi pazīst Kārsavas novadā augušos “Mežvidu” tomātus. Jau drīzumā ķekaru tomātiem var pievienoties citas šķirnes, jo uzņēmuma saimnieki plāno paplašināt siltumnīcu platības un uzsākt tomātu un ogu pārstrādi, ko varētu eksportēt. Jaunākais “Mežvidu” projekts saistīts ar kaņepju pārstrādes izveidošanas iecerēm, kas savā ražošanas procesā arī varētu izmantot biomasas koģenerācijā iegūto siltumu.

Divas šķirnes

“Latgales dārzeņu loģistika” pushektāra platībā tomātus audzē jau piekto sezonu. Kad viesojamies Klonešnīkos, darbinieki steidz fasēt sarkanos un dzeltenos ķekaru tomātus veikaliem, kur tos uzņēmums piegādā bez starpniekiem.

Siltumnīcā pašlaik aug 13 tūkstoši tomātu stādu, viens tomātu ķekars var sasniegt 600 – 700 g svaru. Rindstarpas ir 2 m platas, starp kolonnām ir 8 m. Tomāti tiek audzēti speciālā substrātā, kas tiek apgādāts ar nepieciešamajām barības vielām. Pa vidu tomātiem laidelējas kamenes, kurām iekārtotas speciālas mājiņas, savukārt vēl neredzamāki ir bioloģiskie plēsēji, kas savu darbu sāks darīt pavasarī, mostoties dažādiem kaitēkļiem.

Ražošanā kārsavieši izmanto holandiešu tehnoloģiju, kas aprobēta pašu mājās. Izstrādes stadijā nolūkojuši somu pieredzi, vairākus gadus izmantojuši dāņu konsultantu padomus. Kārsavieši audzē divas tomātu pamatšķirnes – dzelteno ķekaru (‘Balzano’ šķirne) un sarkano ķekaru (‘Endevour’ šķirne). Vēl tiek mēģināts audzēt arī brūno tomātu un mazo sarkano ķekariņu, kas ir saldāks un vēl garšīgāks nekā parastais sarkanais ķekaru tomāts. Izmēģinājuma stadijā ir divas plūmju tomātu šķirnes. “Sezonā izaudzējam 60 – 70 kg tomātu no kvadrātmetra. No trešās šķiras un bezšķiras tomātiem gatavojam tomātu sulu. To dara mūsu partneris Dagdas novadā ZS “Eži”, un sulu var iegādāties Latvijas lielākajos veikalos,” atklāj galvenais agronoms Juris Gruduls.

Piesaistīs ES naudu

Lai izveidotu pārstrādi, pašlaik ES līdzfinansējuma saņemšanai Lauku atbalsta dienestā tiek izvērtēti iesniegtie projekti un, pēc optimistiskā scenārija, vasaras otrajā pusē, rudenī uzņēmums varēs sākt pārstrādi. Pārstrādes projektu plānots realizēt kopā ar siltumnīcu audzēšanas zonas paplašināšanu. Jau pagājušajā gadā kārsavieši sertificējuši noliktavu bioloģisko dzērveņu pārstrādei un fasēšanai, kuras varēja iegādāties “Rimi”. Šogad “Rimi” piegādājuši partneru audzētās zemenes. Ir doma attīstības projektos veidot savu pārstrādi un papildu noliktavas telpas pārstrādes produktu uzglabāšanai.

“Vēlamies arī paplašināt siltumnīcu un izveidot vēl vienu 0,6 ha lielu siltumnīcu korpusu. Zem viena jumta varēs ietilpināt gan pārstrādi, gan siltumnīcu. Gribam, lai pircējs mūsu preču zīmīti “Mežvidi izlolots Latgalē” uztver kā sinonīmu kvalitatīvai, dabiskai lauksaimniecības produkcijai no Latgales,” pauž Juris Gruduls.

Viņš uzsver, ka augu kopšanā un aizsardzībā nelieto ķīmiskos līdzekļus, bet bioloģiskos līdzekļus, līdz ar to saimniekošana notiek ar bioloģiskām metodēm. Šo principu izmantošanu atspoguļo uz tomātu iepakojuma esošā kamenīte un uzraksts “Bez pesticīdiem”. “Mūsuprāt, iegādājoties tomātu vai jebkuru citu dārzeni vai augli, mums būtu jāaizdomājas, ko ēdam mēs paši un vēl jo vairāk – ko liekam galdā mūsu bērniem. Protams, ziemas audzēšana, izmantojot bioloģiskos principus, nav lēta. Mēs darām visu iespējamo, lai vēl vairāk efektivizētu ražošanu un padarītu mūsu tomātus pieejamus jebkuram Latvijas iedzīvotājam, bet mums pašiem kā pircējiem ir jādomā līdzi, vai nav, piemēram, labāk iegādāties mazāk, bet labu produktu, nevis salikt iepirkuma grozā nepārbaudītu preci. Mēs pieprasām no mūsu valdības darīt visu ražošanas attīstībai mūsu valstī un emigrācijas novēršanai, bet paši tajā laikā neizvēlamies Latvijā ražotu produktu! Jebkurā brīdī varam noplūkt tomātu no zara un to apēst. No atbildīgo dienestu pārbaudēm mēs nebaidāmies un esam tajās pat ieinteresēti, lai kārtējo reizi parādītu, ka audzējam tiešām “zaļo produktu” bez pesticīdiem,” uzsver Gruduls. “Mežvidu” tomātiem piešķirta “Zaļā karotīte”. Nākotnē ražošanā varētu pilnībā pāriet uz bioloģisko saimniekošanu, to atbilstoši sertificējot.

Par lēmumiem

Agronoms arī lepojas, ka šajos konkurences ap­stākļos, kad tirgu ietekmē importa uzbrukumi, uzņēmums turas un strādā, uzturot pie dzīvības šo vietu. Līdz Krievijas robežai ir kādi 15 km un darba vietu nav daudz. SIA “Latgales dārzeņu loģistika” pašlaik ir nodarbināti 15, vēl ar šo biznesu ir saistīti gan loģistikas pakalpojumu sniedzēji, gan koksnes resursu sagatavotāji u. tml.

Darbinieki ir no Kārsavas un apkārtējiem pagastiem, kadru mainība ir neliela. “Viena ģimene šā darba dēļ pārcelsies dzīvot uz Klonešnīkiem, pašlaik tiek būvēta māja, un, cerams, tas būs tikai sākums veselam ciematiņam nākotnē. Ir arī darbinieki, kas atgriezušies mājās no ārzemēm, un esam priecīgi, ka ieguldām kaut mazu, bet savu artavu mūsu tautiešu mājupceļā. Mūsuprāt, valdībai ir stipri jāpadomā par to, kādu ietekmi tās lēmumi atstās nākotnē,” tā agronoms.

Uzskatāms piemērs esot pēdējos gados realizētā nekonsekventā politika pret vietējās (zaļās) enerģijas ražotājiem, no kuriem vairākums ir lauksaimnieki. Balstoties uz sākotnējo atbalstu, daudzi ieguldīja lielus līdzekļus un uzņēmās saistības, lai ražotu vietējo zaļo elektroenerģiju, efektīvi izmantotu siltumu savās fermās, kūtīs, siltumnīcās, koksnes kaltēs, tādējādi radot daudzus simtus un pat tūkstošus jaunu darba vietu laukos, nodrošinot Latvijas energoneatkarību un jaunu ražotņu attīstību, kā arī esošo paplašināšanu. Pieaugot elektrības cenai, kuras cēlonis lielākoties bija iepriekšējos gados sniegtais dāsnais atbalsts dabas gāzes izmantošanai, par vainīgiem pirmām kārtām pasludināja vietējos ražotājus, kuriem nebija spēcīgā gāzes lobija. Agronoms domā, ka būtu jāvērtē, kas būs izdevīgi pēc gada, diviem vai desmit, kad gāzes cenas atkal celsies.

Līdz šim siltumnīcas izveidē un aprīkojumā ieguldīts vairāk nekā pusotrs miljons eiro, blakus esošajā biomasas koģenerācijas elektrostacijā un šķeldas katlu mājā ir investēts vēl krietni vairāk.

Jaunajos projektos uzņēmuma saimnieki izskata iespēju izmantot ne tikai siltumenerģiju, bet arī aukstumu, kas tiek iegūts triģenerācijas procesā, tādējādi, īpaši vasaras periodā, vēl efektīvāk izmantojot biomasas koģenerācijas procesā saražoto siltumenerģiju. Tas ļautu papildus regulēt klimatu siltumnīcās, kas ir ļoti būtiski, strādājot ar bioloģiskajiem saimniekošanas paņēmieniem. “Mežvidu” siltumnīcas paplašināšana un pārstrādes izveidošana ir saistīta ar jaunas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību, kas tai nodrošinātu nepieciešamo siltumenerģiju un, iespējams, nākotnē arī piegādātu saražoto elektroenerģiju augu gaismošanai. Kārsavieši cer, ka Ekonomikas ministrija beidzot saskaņos atjaunojamās enerģijas atbalsta sistēmu Eiropas Komisijā un nenoteiktības laiks ražotājiem beigsies.

Nākotnes iezīmes

* izmanto modernākās apgaismes tehnoloģijas diodes un augstspiediena nātrija lampas tomātu audzēšanā;

* plāno dubultot siltumnīcu platības un uzsākt tomātu un ogu pārstrādi, ko varētu eksportēt;

* nodrošina produkcijas piegādi veikalu tīkliem visā Latvijā bez starpniekiem;

* augu kopšanā un aizsardzībā nelieto ķīmiskos, bet tikai bioloģiskos līdzekļus;

* efektīvāk izmantojot biomasu, triģenerācijas procesā plāno iegūt aukstumu, kas vasarā ļautu regulēt klimatu siltumnīcās.

PUBLIKĀCIJA TAPUSI SADARBĪBĀ AR swedbank

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Sveiki,
    Es esmu kundze SOFIA ROJAS privāts aizdevumu aizdevējs, kas dod dzīves laikā alternatīvās aizdevumus. Jums ir nepieciešams steidzami aizdevumu, lai notīrītu savu parādu vai jums ir nepieciešama kapitāla aizdevumu, lai uzlabotu savu biznesu? Vai jums ir pagriezts pa bankām un citām finanšu iestādēm? Jums ir nepieciešams konsolidācijas vai hipotekāro kredītu? Redzēt ne tālāk, jo mēs esam šeit, lai visiem jūsu finanšu problēmas. Mēs aizņemties līdzekļus, lai cilvēkiem, kam nepieciešama finansiāla palīdzība, kas ir slikta kredītu vai nepieciešama nauda, lai samaksāt rēķinus, ieguldīt biznesā ar likmi 2%. Es vēlos izmantot šo mediju, lai informētu plašu sabiedrību, ka mēs piedāvājam uzticamu palīdzību un saņēmēju, un būs gatava piedāvāt jums aizdevumu.

    Rakstiet mums uz: (sofiarojasfirm@gmail.com)

  2. Ilgu laiku pirku šos Mežvidu tomātus, lai gan reizēm lielu atšķirību nejutu no tiem mākslīgajiem. Nevaru apgalvot vai tā ir balta patiesība, bet pārstāju pirkt tad, kad kāds no Spānijas atbraukušais sacīja, ka esot tur Mežvidu kastēs ar Mežvidu uzlīmēm vietējos pakojot tomātus fūrēs uz Latviju. Atvainojos, ja mans paziņa ir kļūdījies.

  3. Holandē audzētie tomāti ir bez garšas un smaržas. Ja šeit tā pati tehnoloģija izmantota, tad kādas atšķirības būs?

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+