Foto – Anda Krauze

Tomāti – superdārzeņi
. Kas vērtīgs tajos? 0

Šis ir laiks, kad tomātus varam pieēsties pilnu vēderu, turklāt ne tikai ievestos, bet vietējos, sulīgos, pašu dārzos augušos. Atvesti no laukiem un  sarindoti uz palodzes, tie lēnām sārtojas arī manās mājās.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Bet, ja savas dobes vai gādīgu radinieku, kuri izaudzē tomātus, nav, tad pēc tiem jādodas uz tirgu vai veikalu. Tomātu piedāvājumu kādā no augusta pēdējām dienām vispirms devos lūkot uz Rīgas Centrāltirgu. Parastie sarkanie te dabūjami par 0,75 līdz 1,50 eiro kilogramā, aveņu tomāti – par 0,80 līdz 1,40 eiro, bet ķiršu tomāti – 3,30 līdz 3,50 eiro kilogramā. Neparastākus tomātus todien piedāvāja kāda saimniece no Jelgavas rajona. Tā dēvētās vērša sirdis viņas stendā varēja dabūt par 1,80 eiro/kg, bet pavisam neparastus, dzeltenus iegarenus tomātus ar “uzrautiem deguntiņiem” (šķirne ‘Buratīno’) par 1,70/kg. Savukārt lielveikalā “Stockmann” plašā izvēlē Getliņos audzētie tomāti – sarkanie ‘Montenegro’ (1,99 eiro/kg), aveņu (1,99 eiro/kg) un dzeltenie (2,40 eiro/kg). Dabūjami arī zemnieku saimniecībā “Kliģeni” Cēsu pusē audzēti ķiršu (1,65 eiro/300 g) un dzeltenie plūmju (2,98 eiro/750 g) tomāti. Vienlaikus te var iegādāties arī no Nīderlandes ievestus lielos sarkanos un ķiršu tomātus. Bet visneparastākā izskata tomātus man izdevās atrast lielveikalā “Maxima”. Te plauktos iegūluši ne tikai sarkanie (audzēti Latvijā un Nīderlandē) par 0,75 eiro/kg, aveņu (Polija, 1,45/kg), dzeltenie (Latvija, 1,99/kg) un ķiršu (Nīderlande, 2,78/kg) tomāti, bet arī oranži, brūni sarkansvītroti (šķirne ‘Kumato’, 2,79/kg), sarkani ar zaļām svītrām (Spānija, šķirne ‘Mini Zebrino’, 0,99 eiro/250 g). Bet visdārgākie “Maxima” atrodamie bija glāzītēs fasēti vidēji lieli zaļsarkani iekrāsoti tomātiņi (šķirne “Safari”), kas maksāja 3,69 eiro par 250 gramiem.

Cik veselīgi ir tomāti, vaicāju uztura speciālistei Lizetei Mālderei:

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kā visiem citiem dārzeņiem, arī tomātiem ir maza enerģētiskā vērtība (aptuveni 22 kcal/ 100 g), taču tie ir bagāti ar balastvielām (1 – 2 g/100 g), minerālvielām (mangāns, kālijs), taukos un ūdenī šķīstošajiem vitamīniem (A, C, folskābe) un antioksidantiem. Likopēns, zeaksantīns, alfa un beta karotīni, luteīns, holīns u. c. bioloģiski aktīvie savienojumi tomātus lielā mērā padara par superdārzeni. Ilgstoši un regulāri iekļaujot dārzeņus, to vidū arī tomātus, ikdienas ēdienkartē, var samazināt daudzu mūsdienu dzīvesveida radīto slimību, kā, piemēram, diabēta, sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību attīstības risku. Tomēr tāpat kā jebkuru pārtikas produktu, arī tomātus nav ieteicams lietot pārmērīgi daudz. Ēdienkartei jābūt daudzveidīgai. Tajā jāiekļauj dažādi pārtikas produkti, kas bagāti ar olbaltumvielām, taukiem un ogļhidrātiem. Dienā ieteicams apēst četras līdz piecas dārzeņu porcijas, kombinējot dažādas krāsas dārzeņus. Vērtējot lielās līnijās, enerģētiskā vērtība, olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu daudzums visos tomātos ir līdzīgs, bet dzeltenas un oranžas krāsas dārzeņos ir vairāk flavonoīdu, beta un alfa karotīnu, kas organismā pārveidojas par A vitamīnu, uzlabojot imūnās sistēmas darbību, kā arī ādas un gļotādu veselību. Toties sarkanajos tomātos ir vairāk karetonoīdu, piemēram, likopēns, hesperadīns. Tomātos atrodamo likopēnu uzskata par vienu no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas spēj novērst neveselīga dzīvesveida un apkārtējās vides piesārņojuma radītās izmaiņas šūnu līmenī. Tādējādi tiek apgāztas visas pretrunīgās runas par tomātu veselīgumu. Tomātu garšu, krāsu, vērtīgo uzturvielu daudzumu, citas īpatnības būtiski ietekmē arī augšanas apstākļi – gaismas un uzturvielu koncentrācija, šķirnes daudzveidība u. c. faktori.

Tomātus termiski apstrādājot, vitamīnu koncentrācija, protams, samazinās. Galvenais, kas jāpatur prātā, gatavojot krājumus ziemai: tomātus un citus dārzeņus nevajag atkārtoti karsēt. Ja ēdienkartē bieži iekļaujat termiski apstrādātus dārzeņus, noteikti neaizmirstiet ēst arī svaigus.

Dažkārt, īpaši, ja tomāti ēsti pārāk lielā daudzumā, tie var izraisīt nepatīkamu organisma pretreakciju – kas izpaužas kā ādas problēmas – izsitumi, pumpas – vai gremošanas traucējumi – vēdera sāpes, dedzināšana, caureja, tekošs deguns u. c. simptomi. Šādas tomātu izraisītas nevēlamas izpausmes var piemeklēt jebkurā vecumā, bet visbiežāk skar mazus bērnus. Taču tās ir pārejošas.

Visveselīgākie, protams, ir tie tomāti, kuri ar mīlestību audzēti pašu dārzā. Taču, ja savas dobes nav, labi ir arī tie tomāti, kas nopērkami veikalos. Tikai atcerieties – uzturā iekļaujiet daudzveidīgus produktus un ievērojiet higiēnas pamatprasības – pirms baudiet dārzeņus, tos kārtīgi nomazgājiet.