«Tomātu karš» pāraug priekšlikumos 0
Saistībā ar pagājušajā nedēļā notikušajiem “tomātu nemieriem” zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzdeva Lauksaimniecības departamentam izstrādāt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļautu dārzkopjiem savstarpēji apmainīties ar esošo dārzeņu sēklām vai tās pārdot nelielos daudzumos.
Pašlaik Eiropas Komisija izstrādā jaunu regulas projektu par sēklu izplatīšanu. Tā neattieksies uz privātām kolekcijām un tajās audzēto sēklu izplatīšanu.
2. martā Zemkopības ministrijā notikušajā diskusijā Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka lūdza izteikt priekšlikumus, kā mazdārziņu un piemājas saimniecību īpašniekiem dot iespēju iegādāties sēklas no privātām kolekcijām, vienlaikus ievērojot arī lieltirgotāju intereses.
“Apaļā galda” dalībnieki vienprātīgi secināja, ka privātās augu kolekcijas ir Latvijas nacionālā bagātība, tādēļ valstij par kolekcionāriem būtu jārūpējas. Ierosināts definēt, kas ir valsts nozīmes kolekcija, un tām piešķirt nacionālās kolekcijas statusu. To īpašniekiem valsts varētu sniegt atbalstu, piemēram, samaksājot par vērtīgu šķirņu reģistrāciju (pašlaik vienas šķirnes reģistrācija Latvijā maksā 200 – 300 un pat 500 latus!).
Kolekcionāriem, kā arī vērtīgu daiļdārzu īpašniekiem ar likumu varētu paredzēt samazināt nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Kolekcionāram būtu savi pienākumi – atbildēt par nosaukumu pareizību, rūpēties, lai kolekcijā nebūtu slimību. VAAD katru gadu apsekotu šīs kolekcijas, lai veiktu fitosanitāro kontroli.
Lai pēc kolekcionāra nāves viņa mūža darbs neaizietu nebūtībā, būtu jānosaka arī kolekcijas pārņēmējs.
Tika ierosināts, lai kolekcionāriem un citiem privātiem audzētājiem būtu tiesības nelielos apjomos izplatīt pašu audzētās sēklas. Tās tirgot varētu tikai pats audzētājs, bez starpniekiem. Ar kolekcionāra piekrišanu kolekcijas varētu iekļaut tūrisma maršrutos kā apskates objektus.
Tika runāts arī par citām lietām. Lai nemaldinātu patērētājus, uz sēklu paciņām jāraksta šķirnes oriģinālais nosaukums, bet latvisko tulkojumu, ja vēlas, var norādīt iekavās. Dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte paskaidroja, ka latviski var atveidot jebkuras valodas vārdus, pat japāņu hieroglifiem ir transliterācija angļu valodā.
Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska interesējās, kāpēc jaunu šķirņu reģistrācija Latvijā ir tik dārga un ilga. Piemēram, mūsu rododendru audzētāji ir atteikušies no savu šķirņu reģistrēšanas Latvijā, jo par vienu šķirni jāmaksā ap 500 latiem. Viņi tās reģistrē Lielbritānijā – aizsūta auga fotogrāfiju un saņem šķirnes sertifikātu zelta burtiem. Kaut gan šķirne reģistrēta tikai kluba ietvaros, selekcionāram ar to pietiek, jo viņa lolojumam ir piešķirts vārds un to var laist tautās.
SIA “Kurzemes sēklas” direktors Andris Kiršentāls un uzņēmuma galvenais agronoms, Latvijas Agronomu biedrības priekšsēdētājs Māris Grīnvalds pastāstīja, ka viņu uzņēmums katru šķirni pārbauda, divus gadus audzējot savās siltumnīcās, izmēģinājumu lauciņos vai zemnieku saimniecībās. Tikai tad, ja redzams, ka tā ir piemērota Latvijas apstākļiem, šīs sēklas piedāvā pārdošanai. Taču vairākums sēklu ir audzētas citur Eiropā. “Kurzemes sēklas” piedāvā arī vietējās šķirnes.
Anta Sparinska atgādināja, ka agrāk ļoti lielu vērību veltīja introdukcijai, bet tagad šis jēdziens vairs nav modē. Taču Eiropā ir stipri atšķirīgas klimata zonas. Pat Latvijā ir trīs klimata zonas – rietumu, vidus un austrumu, un tās ņem vērā, izvēloties ābeļu un citu augļu koku stādus.
Mārīte Gailīte ir pārliecinājusies, ka mūsu klimatam vispiemērotākās ir Nīderlandē izveidotās un audzētās tomātu šķirņu sēklas. Zemniekam, lai nopelnītu, vajag šķirnes, kas garantē stabilu ražu, un to var dot tikai pārbaudītas šķirnes.
Elga Bražūne pastāstīja, ka pērnvasar Rīgas svētkos, kuros viņi piedalījās, ārzemnieki – ķīnieši, spāņi un portugāļi – bija pārsteigti par tomātu daudzveidību. Ārzemju šķirņu tomāti, kuru sēklas Bražūni saņem no citiem kolekcionāriem, pirmajā vasarā Latvijā aug samērā vāji, taču vēlāk aklimatizējas. Jānis Bražūns piebilda, ka ļoti svarīgi ir saglabāt ģenētisko daudzveidību. Ir šķirnes, kas neatbilst lielražotāju prasībām, jo slikti panes transportēšanu, augi nav viendabīgi, raža nav izlīdzināta, un tās nekad neiekļūs ES katalogā. Taču ir audzētāji, kuriem tieši šīs šķirnes padodas labāk, un viņi tās prasa.
Uzziņa “Tomātu kara” īsā vēsture 28. janvārī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektori sastādīja administratīvo protokolu dārzeņu audzētājai Elgai Bražūnei, kura dārzkopības entuziastu kluba “Tomāts” seminārā Rīgā pret ziedojumiem piedāvāja savā dārzniecībā “Neslinko” audzētās dažādu šķirņu tomātu sēklas. VAAD konstatēja trīs pārkāpumus – nepārbaudītu sēklu tirdzniecību, nereģistrētu šķirņu sēklu tirdzniecību un saiņojuma marķējuma neatbilstību. Elgas Bražūnes administratīvo pārkāpumu bija plānots izskatīt 27. februārī. Uz sēdi ieradās daudz cilvēku. Elga Bražūne lūdza lietu izskatīt atklātā sēdē, taču VAAD darbinieki tam nepiekrita. Datums, kad VAAD izskatīs Elgas Bražūnes administratīvo pārkāpumu, vēl nav zināms. Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 103.5 pantam par sēklaudzēšanas, sēklu tirdzniecības, sagatavošanas un glabāšanas prasību pārkāpšanu Elgai Bražūnei var uzlikt naudas sodu no 5 līdz 150 latiem. Ja šādu pārkāpumu konstatēs atkārtoti gada laikā, naudas sods būs no 150 līdz 500 latiem. |
