Foto – LETA

Tomēr gatavos ieteikumus akcīzei par neveselīgu pārtiku 0

Latvijas lielāko pārtikas uzņēmumu vadītāji vakar diskusijā ar veselības ministri Ingrīdu Circeni vienojās par ieteikumu gatavošanu akcīzes nodokļa piemērošanai tā saucamajiem neveselīgās pārtikas produktiem līdz 1. novembrim. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Veselības ministrijā pirms sanāksmes uzskatīja – akcīzes nodoklis piemērojams vien trīs neveselīgo pārtikas produktu grupām – saldinātajiem dzērieniem, enerģijas dzērieniem un sālītajiem našķiem, tostarp arī gaļas žāvējumiem. Pēc ministres Ingrīdas Circenes, kas dienu agrāk bija veikalā pētījusi kartupeļu čipsu cenas, teiktā, piemērojot 100 eiro lielu likmi uz 100 kilogramiem šā produkta, cena paciņai kāps no 19 līdz 21 santīmam. “Vai tā būs katastrofa? Tirgu šīs izmaiņas nesagraus,” pārliecinoši skaidroja ministre. Viņa arī vērsa uzmanību, ka Latvijas iedzīvotāju veselība ir novērtēta kā 33. labākā Eiropā, ka aizvien vairāk no neveselīgajām transtaukskābēm un dažādām piedevām cieš bērnu veselība. Ministre, atsaucoties uz dažādiem pētījumiem, uzsvēra saistību – ja, piemēram, vieglais alkoholiskais kokteilis maksās vairāk, tad jaunieši to dzers mazāk. Jaunieši arī nepērkot vai pērkot maz apšaubāmas kvalitātes dzērienus “točkās”. Svarīgi arī, ka valsts parakstījusi Vīnes deklarāciju, apņemoties ierobežot hroniskās neinfekcijas slimības, veicot pasākumus neveselīgu uztura paradumu ierobežošanai.

Slimību profilakses un kontroles centra pētniece Iveta Pudule atgādināja – pēc saldināto gāzēto dzērienu izņemšanas no skolu kafejnīcām to patēriņš samazinājās vismaz divas reizes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pārtikas produktu ražotāju argumenti visvairāk balstījās uz viņu konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem, uz valstij maksāto nodokļu summām. Tika arī piesaukta Pārtikas un veterinārā dienesta nespēja kontrolēt robežas un represīvo iestāžu nespēja cīnīties ar nelegālā tirgus darboņiem, uz ko ministre atbildēja, ka ministrija darbu sāk ar legālo tirgu. Pārtikas ražotāji ieteica uzlabot izglītošanas darbu, tomēr pēc brīžiem pat skaļām diskusijām ministre un pārtikas nozares pārstāvji vienojās par sadarbību sabiedrības veselības ilgtermiņa stratēģijas izveidē. Pārtikas produktu ražotāji ministriju arī aicināja iepazīstināt ar veselīga dzīvesveida iniciatīvām un pievērsties arī sadzīves ķīmijas nozarei, tostarp tās iespējamajai regulēšanai ar lielākiem nodokļiem, lai mazinātu dabas piesārņojumu.

Nākamajā gadā tā saucamo neveselīgās pārtikas nodokli, visticamāk, vēl nepiemēros. Ražotāji bez īpaša entuziasma un ministre vienojās par regulāru sadarbību šā nodokļa gatavošanā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.