Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. oktobris, 2016
Drukāt

Lauksaimnieki pērn spējuši nopelnīt vairāk: Klajā nāk TOP100 (12)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Katru gadu pirmajā trijniekā graudi cīnās ar dārzeņiem un cūkām. SIA "Uzvara-Lauks" ar SIA "Sabiedrība Mārupe" un ar SIA "Gaižēni". Arņa Vēja vadītā saimniecība atkarojusi pirmo vietu no SIA "Sabiedrība Mārupe" ar lielāko graudu ražas kopienākumu tās vēsturē.

TOP100 lauksaimniecības uzņēmumu kopējā peļņas bilance (no kopējās peļņas atņemot kopējos zaudējumus) pērn bijusi 30,4 miljoni eiro, kas ir 45% pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gada rezultātu (20,9 miljoni eiro).

Turklāt lielāko lauksaimniecības uzņēmumu devums valsts budžetam nodokļu veidā pērn sasniedza 19 miljonus eiro, tai skaitā, iedzīvotāju ienākumu nodoklis samaksāts 4,8 miljonu eiro apmērā, sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas 8,6 miljonu eiro apmērā, liecina “crediweb.lv” pētījums.
2015. gadā Latvijā tika nokulta graudu rekordraža – kopumā trīs miljonu tonnu, tas ir par trešdaļu vairāk nekā 2014. gadā. Tas panākts gan ar lielākām apsēto lauku platībām, gan ar augstāku ražību, turklāt visos valsts reģionos, jau rakstīja “Latvijas avīze”.

Piemēram, saimniecība “Uzvara-lauks” ar 29% apgrozījuma pieaugumu atkal atguvusi nozares līdera statusu, tās apgrozījums pērn sasniedzis 9,5 miljonus eiro. Arņa Vēja saimniecības pieaugums panākts ar lielāku graudu ražas kopienākumu, t.i., saimniecība sasniedza vēsturisko lielāko savu graudu kopražu – 32,9 tūkstošus tonnu, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienlaikus ar lielajām ražām ir samazinājušās produkcijas cenas, tā, piemēram, kviešu iepirkuma cena pēdējā gada laikā turas zem 150 eiro par tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, salīdzinājumam, piemēram, 2015. gada pirmajā pusē tā bija sasniegusi apmēram 180 eiro par tonnu. Vērtējot šī gada ražas, prognozes liecina, ka notiks atkāpšanās no rekordiem.

Graudkopības uzņēmumi, kuriem pērn izdevies ievērojami palielināt apgrozījumu, runā arī par arvien augstāku ražību, ko izdodas panākt dažādām kultūrām. Tāpat lielākie lauksaimniecības uzņēmumi turpina palielināt savu zemju platību gan pērkot, gan nomājot zemes. Piemēram, pērn “Saldus agro” piepirkuši 55 hektārus zemes, gada pārskatā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Benze, “Uzvara-lauks” iegādājušies 87 hektārus zemes, “Agrolats” apstrādātas zemes apjomu palielinājis par 63 hektāriem.

Lauksaimnieku TOP100 meklējiet 6.oktobra “Latvijas Avīzē”

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Saimnieki un kalpi būs vienmēr, jo visi cilvēki nav vienādi: ne fiziski, ne garīgi, ne pēc spējām un rakstura īpašībām. Un ideālas ekonomiskās sistēmas arī pasaulē nav, kur visiem būtu vienādi labi. Reālā dzīve rāda, ka patreiz Rietumeiropas un Ziemeļamerikas demokrātiskās sistēmas variants gan ekonomiski, gan sociāli ir tas optimālais arī priekš 21. gs. Komunisti jau savā laikā deklarēja, ka visi cilvēki ir vienādi un ka sabiedriskojot ražošanu, visiem būs labi. Čiks vien no tā visa iznāca, tikai apslaktēja spējīgākos un pati valsts iedzīvojās preču deficītā. Mēģināja un “uzlaboja”, līdz pati sistēma sabruka līdz ar valsti. Var jau vaimanāt un gausties, bet no tā paēdis nebūsi. Vairāk jāpaļaujas pašam uz sevi, ir jāizmanto esošās iespējas un jāstrādā, citu variantu nav.

  2. 19 miljoni valsts budžetā no lielākajiem lauku ražotājiem ir” pupu mizas” salīdzinot ar to, ko šie lielsaimnieki saņem pretī ar visādām subsīdijām un no ES fondiem! Būtībā viņi nosmeļ lauvas tiesu no visām ES naudām. Žurnālistiem ir godīgi jāatspoguļo situācija laukos, nevis te jāliela atsevišķas ražotāju grupas. Kā padomju laikos – izceļot tikai pirmrindniekus un nepasakot, no kādām un cik lielsaimniecībām šie skaitļi savākti. Ja tās ir 100 TOP saimniecības, tad vidēji uz saimniecību nodokļos ir nomaksāts 190 tūkst.! Bet cik tās ir saņēmušas subsīdijās un citādās piemaksās? Tas pats “Uzvara-lauks”, ja viņiem ir 4000 ha l/s zemju, platībmaksājumos vien saņem 240 tūkst. eiro (neskaitot citas subsīdijas un piemaksas)! Ar ko te lielīties un plātīties? Ja žurnālists nevar objektīvi parādīt situāciju, tad viņam nav ko smērēt papīru, bet jāiet pastrādāt kāda fermā, lai iepazītos ar reālo situāciju laukos!

  3. Tipiskie letiņi. Jūs rakstu vispār izlasijāt? Tie 19 miljoni valsts budžetam, kā arī sociālās iemaksas un IIN- tas viss dēļ kalpiem arī!

  4. Šitie paši budži vēl pāris nedēļas atpakaļ vaimanāja pēc valsts atbalsta. Smagākais gads, lieli zaudējumi utt.
    Ne kapeiku! Šie ne ar ko neatšķiras no Andrīšiem un Aivariņiem. Pārējie Latvijas un Eiropas iedzīvotāji viņiem šos miljonus kā tādi jampampiņi aiz žēlabām saziedo.

  5. Cienìtais gadìjumá neesat marksisma ļeñinisma teorijas fans?

  6. Kad grib,tad iedod naudu.Lieiakoties maksa minimalo,lai apietu nodoklus.Daziem piemaksa ,tapat uz rokas.VIDam,nav laika kontrolet,jo kaskejas sava starpa.

  7. kapitālisms rullē! Atbildēt

    Un kalpi pie lauksaimniekiem strādā un turpinās strādāt par minimālo algu. Bagātie kļūs bagātāki pateicoties kalpu darbam un sviedriem, bet nabadzīgie kalpi kā bija, tā paliks nabadzīgi.
    Normāli būtu, ka arī kalpi pēc 20 nostrādātajiem gadiem varētu atļauties nopirkt nelielu saimniecību par iekrāto naudu. Bet ko ta iekrāsi, ja maksā minimālo algu un jādzīvo no rokas mutē.
    Drīzi pienāks diena, kad saimnieki nevarēs sev atrast kalpus. Būs jābankrotē.

    • Kas strādniekam liedz kļūt par saimnieku? Visiem ir vienādas iespējas, tikai, kā katrs tās māk izmantot!

      • kapitālisms rullē! Atbildēt

        Lai nopirktu 1 hektāru lauksaimniecības zemes, tad vajag no 1000-3000 eiro. Vēl jau vajag arī tehniku, garāžu, lopus, stādāmo sēklu, iespējams, ka zemesgabalā nebūs elektrība un tā būs jāievelk.
        Ja saimnieks kalpam maksā 380 eiro mēnesī, tad kalpam nav pat teorētisku iespēju kļūt par saimnieku.
        Nepasen LA bija raksts par zemnieku, kurš vienlaikus strādā par ugunsdzēsēju nodaļas komandieri. Un šis zemnieks nopelna tik daudz, ka katru gadu spēj piepirkt klāt savai saimniecībai jaunus 30-40ha zemes. Domāju, ka pateicoties lētajiem kalpiem.
        Kapitālisma pamatlikums – neļauj dzimt un attīstīties konkurentiem! Saimnieks nemaksā kalpiem labu algu, jo kalps ar labu algu var nopirkt zemi, tehniku un var kļūt par konkurentu (noņems citus kalpus, nopirks treknākos zemes gabalus, stāvēs priekšā rindā dažādos Eiropas fondos…).
        Tieši tāpēc kalpu bērni bēg no laukiem uz Rīgu, citām lielajām pilsētām un ārzemēm. Laukos iespējas ir tikai un vienīgi bagāto saimnieku bērniem; pārējiem būs būt par šo bagāto kalpiem. Tā kā robežas ir vaļā, tad pēc 20 gadiem laukos vairs nebūs kalpu – tur dzīvos tikai pensionāri. Lielsaimniekiem būs jābankrotē.

        • Protams šodien no plikas vietas par lielsaimnieku netiksi. Bet vai tāpēc lielsaimnieki jānosoda. Un diez vai tie ir “kalpi” ar minimālo algu, kas strādā ar to smalko tehniku, kāda ir lielsaimniekiem.

        • Ja jau reiz tam izkalpinātājam iet tik labi tad Tu kalpa dvēsele, aizej uz banku paņem kredītu uz 1,95 % un taisi tik augšā savu saimniecību, protams savā biznesa plānā saraksti visu savu ,,šokolādi” par to kā bosam viss ciki piki lobās.Uz priekšu.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+