Mobilā versija
+17.7°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
4. decembris, 2016
Drukāt

Top 5: Ģeniāli cilvēki ar ļoti nelāgu raksturu (2)

Foto AFP/Scanpix/LETAFoto AFP/Scanpix/LETA

Lielākā daļa ievērojamu cilvēku tikai ļoti retos gadījumos ir arī patīkami ļaudis. Mēdz būt tā, ka savā īpašās nozīmības pašapziņā šīm personām totāli “aizbrauc jumts”. Lūk, daži šādi neciešamie ģēniji.

Stīvs Džobss

Vispirms līdzgaitnieku atmiņā viņš saglabājies kā tips, kurš prata meistarīgi pazemot citus cilvēkus. Gan darbinieki, gan tuvākie draugi jau faktiski nākamajā mirklī pēc viņa nāves sāka klāstīt par to, cik nejauks, nepieklājīgs un vienkārši gražīgs un kaprīzs viņš bijis. Savus Apple darbiniekus viņš apveltījis nekaunīgiem, visrupjākajiem lamu vārdiem, turklāt ar īpašu baudu rīkojis publisku zākāšanu, beigās augstprātīgi paziņojot par upura atlaišanu “tūlīt un nekavējoties”. No viņa nejaukā rakstura bieži vien cietuši arī gluži nejauši cilvēki – pavāri restorānā, ierindas policisti un tamlīdzīgi. Viņš bijis arī ļoti untumains sadzīves lietās. Viņa sieva atceras, ka Džobss aptuveni astoņus gadus nav varējis izvēlēties mēbeles mājai. Kādā reizē Ņujorkas viesnīcā viņam pēkšņi licies, ka numurā esošās klavieres nav novietotas gluži pareizā vietā, tāpēc nakts vidū pieprasījis pārvietot smago instrumentu. Līdzgaitnieki pauduši, ka šīs un citas Džobsa nelāgās dīvainības skaidrojamas ar viņa iedzimto perfekcionismu un slimīgo pieķeršanos aplamajam sauklim par to, ka laiks ir nauda, kas kļuva par viņa apmātību. Viņš nevēlējās zaudēt ne sekundi sava laika, iztērējot to it kā nelietderīgi, tāpēc īpaši nerēķinājās ar citiem cilvēkiem.

Nikolā Tesla

Šis cilvēks ļoti ievērojami apsteidza savu laikmetu, turklāt pats to lieliski apzinājās. Laikabiedri atceras, ka viņam bijis ļoti grūti kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Viņu allaž nomākušas dažādas fobijas. Piemēram, viņš paniski baidījās no mikrobiem, tāpēc katru reizi pēc mazgāšanas rokas slaucīja tīrā dvielī. Cita Teslas uzmācīgā ideja bija uzskaite. Viņš rēķināja pilnībā visu – cik gabalu ēdiena ir šķīvī, cik soļus veicis katru dienu, kāds bijis kafijas tasītes vai zupas trauka tilpums un tamlīdzīgi. Turklāt Tesla bija arī mācības par cilvēku rases selekciju jeb eigēnikas atbalstītājs. 1935. gadā izdevums Liberty publicēja Teslas rakstu “Mašīna, kas izbeigs karu”, kur līdztekus daudzām citām domām viņš izteica pieņēmumu, ka līdz 2100. gadam eigēnika jau būs kļuvusi par ikdienišķu praksi, savukārt īpatņus, kuri “nav piemēroti” vairošanās procesam, piespiedu kārtā “likumīgi” sterilizēs.

Alfreds Hičkoks

Hičkoks bija absolūts perfekcionists, filmēšanas laukumā izspiežot aktierus gluži kā citronus, nereti pārkāpjot visas saprāta robežas. Viņam piemita visnotaļ specifiska humora izjūta. Piemēram, reiz filmā “39 soļi” nodarbinātajiem aktieriem vajadzēja visu dienu staigāt, saslēgtiem roku dzelžos, kurus viņiem bija uzlicis pats režisors, paziņodams, ka atslēgas kaut kur pazaudējušās. Kādā citā reizē viņš sastrīdējies ar filmas “Putni” zvaigzni aktrisi Tipiju Hedrenu, par ko izlēmis viņai atriebties visnotaļ savdabīgi. Hedrenas meita Melānija Grifitsa kā dāvanu saņēma no Hičkoka lelli ar mātes sejas vaibstiem, viņai guļot… zārkā. Laikabiedri atceras – kā sarunas biedru Hičkoku neviens nav spējis paciest ilgāk par dažiem mirkļiem.

Foto- LETA/AFPFoto- LETA/AFP

Roberts Fišers

Lieliskais amerikāņu šahists, pasaules šaha eksčempions, mūža nogalē kādā mirklī pēkšņi sāka publicēt plašsaziņas līdzekļos skandalozus un ļoti provokatīvus paziņojumus: viņš apgalvoja, ka tā dēvētā holokausta nekad nav bijis, turklāt apsūdzēja ASV par to, ka visi to vadītāji atrodas “absolūtā žīdu pakļautībā”, kā arī pauda atbalstu 2001. gada 11. septembra terora aktu sarīkotājiem Ņujorkā. Neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu savos apgalvojumos Fišers bija no patiesības, amerikāņu varas iestādēm tas ļoti nepatika, tāpēc anulēja viņam ASV pilsoņa pasi. Vēlāk viņš pats demonstratīvi atteicās no ASV pilsonības un izbrauca uz Islandi. Taču arī emigrācijā viņš turpināja gānīties par ASV īstenoto šaušalīgo laupītāja politiku, saceļot vēl virkni skaļu skandālu, par ko amerikāņu vara jau vēlējās viņu atgūt un sodīt.

Mihails Ļermontovs

19. gadsimta krievu dzejnieka raksturu un pasaules uzskatus lielā mērā ietekmēja savstarpējās attiecības viņa ģimenē. Māte nomira, kad viņš vēl bija mazs zēns, savukārt viņa tēva un viņa vecmāmiņas attiecības bija vienkārši klaji naidīgas. Lielākā daļa laikabiedru pauduši visnotaļ pretrunīgus vērtējumus. Daudzi uzsvēruši, ka Ļermontovs bijis ārēji ļoti nepievilcīgs vīrietis, ar acīmredzamām galvas un visa ķermeņa disproporcijām, turklāt arī viņa iedaba bijusi atbaidoša. Viņš bijis ļauns, skaudīgs, sīkmanīgs cilvēks, kurš izcēlies ar spēju nemitīgi “spļaut indi” par visu un visiem. Reiz viņš pat atļāvies publiski nolamāt kādu profesoru, kurš mācībstundā, viņaprāt, sniedzis absolūti nepilnīgu materiālu. Lai gan citi pauduši, ka patiesībā aiz šīs neciešamās ārējās čaulas slēpusies tīra un lieliska dvēsele, ko zināmā mērā apliecina arī Ļermontova dzeja. Iespējams, tiem, kuri viņu personīgi nepazina, dzejas uzburtais tēls varēja radīt arī gluži citu priekšstatu par šo ģēniju ciltij pieskaitāmo savdabi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja daba kaut kur ir dāsna, tad citur ir skopa…

  2. Fišers nepatika tāpēc, ka teica patiesību acīs !

Draugiem Facebook Twitter Google+