Top izmaiņas APK – diskusija turpinās 0
Februārī rakstījām par izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuras ierosināja CSDD. Pavisam drīz savu, šķietami nedaudz, tomēr būtiski atšķirīgu izmaiņu variantu iesniedza Valsts policija. Saeimas Juridiskā komisija pirmajā piegājienā galīgu lēmumu nepieņēma.
Tāpat to nespēja Satiksmes drošības padome. Diskusija turpinās. Tai pievienoties aicināju “Stūres kluba” biedrus. Lūk, viņu viedokļu konspekts, lai atvieglotu pārskatu, dalīts trīs grupās.
Par CSDD variantu
Ivars Caune: “Uzskatu, ka pirmie desmit km, protams, ir jāatstāj kā pieļaujamā zona līdz sodīšanas ātrumam. Tā ietvertu arī visas iespējamās tehniskās kļūdas. Tātad CSDD variants mūsu sabiedrībai (braucējiem, ķērājiem, ceļu uzturētājiem, ekonomikas stāvoklim) šobrīd būtu atbilstošākais.”
Jānis Grīnhofs: “Pirmie desmit kilometri jāliek mierā. Nebūtu arī prātīgi likt maksāt lielu sodu par to, ka, braucot pa normālu ielu, esi sagrēkojis par 20 km/h. Tādēļ sliecos uz CSDD piedāvāto variantu. Jau tagad redzams, ka daudzi braucēji stingri ir piezemējuši savus lidojumus. Taču izlēcējiem, skrējējiem, kas arī agrāk, tā teikt, nospļaujoties maksājuši sodus, Ls 5 vai 10… Sodam ir jābūt, tas cilvēku disciplinē, taču pielikti lati nemainīs bīstamāko braucēju domāšanu.”
Jānis Štrauss: “Noteikti atbalstu CSDD variantu. Pašreizējā politiski ekonomiskajā situācijā paaugstināt sodus ir amorāli, jo tas nozīmē atbalstīt slēptu nodokļu paaugstināšanu (visi zinām, ka šobrīd sodi ir iekļauti budžeta veidošanā).
Es personīgi neesmu dzirdējis pietiekamus argumentus, ko šobrīd uzlabotu ceļu satiksmē VP piedāvātā sodu palielināšana. Tā tikai vairotu “kases aparātu” peļņu un konsolidētu budžetu. Palielināt sodus nav arī praktiska iemesla, jo tik lēna satiksme kā šobrīd, man subjektīvi liekas, nav bijusi nekad.”
Aivars Borovkovs: “Maza piezīme – mana pieredze komunikācijā ar ierēdņiem saka – a viņiem “pie kājas”, ka satiksme tik lēna!!! Tā varētu kaut vispār apstāties…”
Pauls Timrots: “Mans viedoklis – ar savu izmaiņu variantu policija parāda, ka tiešām peld vienā laivā ar radaru uzstādītājiem. Tā jau ir īsta tirgošanās – ja jūs mums neļaujat smelt piķi no tiem, kas pārkāpj līdz 10 km/h, tad mēs gribam šos zaudējumus “atsist” ar cenas dubultošanu nākamajā solī no 11 līdz 20 km/h. Veikals bez jebkāda sakara ar satiksmes drošību.”
Didzis Kalnietis: “Kā mēs visi skaidri zinām, sodu palielināšana, bardzība utt. nedod būtisku uzlabojumu problēmas risināšanā. VP ilgstoši trūkst citu ideju, kā uzlabot satiksmes drošību un kārtību uz ceļiem, izņemot jaunu ierobežojumu uzlikšanu un sodu paaugstināšanu. Pilnīgs neprofesionālisms! CSDD šajā ziņā ir krietni domājošāka organizācija!
Tikko atgriezos no atvaļinājuma, kura laikā atkal pabiju Austrijā un Itālijā. Šķērsojot Poliju un Lietuvu, kārtējo reizi nonācu pie domām par to, kā, nejēdzīgi, bez skaidras loģikas saliekot ierobežojumus, atbildīgās valsts instances satiksmes dalībniekos izraisa pilnīgu lavīnveida nihilismu, kad uz ātruma ierobežojumiem arī tur, kur tie ir puslīdz pamatoti, vairs nereaģē neviens – neraugoties uz iespējamajiem sodiem.”
Der daļa no policijas ierosmēm
Arnis Blodons: “Pārkāpums līdz 20 km – vieglajiem der pirmās tabulas modelis, virs 20 km pieņemami arī stingrāki sodi, kā VP tabulā. Tas jau nozīmē apzinātu noteikumu ignorēšanu. Tad arī sodam jābūt ļoti bargam.”
Oskars Irbītis: “CSDD ierosinājums labs – pietiekama tolerance, atbilstoša pastāvošajai situācijai.
Bet tas tikai attiecībā uz vieglajiem automobiļiem. Par kravas automobiļiem – smago automobiļu vadītājiem būtu jāuzņemas lielāka atbildība, un VP vairāk jāveic kravas automobiļu kontrole. To pieļautie ātruma pārsniegumi tiešā mērā ietekmē CSNg sekas, jo tomēr pat neliels ātruma palielinājums būtiski palielina smaga, piekrauta kravas automobiļa kinētisko enerģiju un postījumu nodarīšanas iespēju. Tādēļ varētu veidot apvienojumu starp abiem ierosinātajiem sodu izmaiņas variantiem – vieglo automobiļu vadītāju sodi CSDD variantā, bet kravas automobiļu un autobusu vadītāju sodi pēc VP varianta. Es ierosinātu arī piemērot analogus sodus, kādi ir par radara detektora vai antiradara lietošanu, kravas automobiļu vadītājiem, kas kaut kādā veidā mēģina apiet ātruma ierobežotājus vai tahogrāfa ierīces. Mūsu valstī ir ļoti liela neizmantota niša kravas automobiļu un autobusu vadītāju kontrolei, kas neprasa praktiski nekādus tehniskus ieguldījumus (salīdzinājumā ar radaru ieviešanu), – tahogrāfu datu kontrole satiksmē. Policijas ekipāžai ir nepieciešama tikai kontroles karte vai/un datu nolasīšanas ierīce. Tad būtu iespējams veikt pārkāpumu fiksēšanu un sodu iekasēšanu kaut vai par visu kravas automobiļa vadītāja darba nedēļu. Protams, vajadzētu veikt policijas darbinieku apmācību par maršruta analīzi utt. Tā tiktu veikta arī darba un atpūtas ciklu analīze, lai novērstu braukšanu nogurumā, kas ir pielīdzināma braukšanai dzērumā.”
Indulis Rukuts: “Piekrītu par pirmajiem 10 km/h (t. sk. tehniski iespējamās kļūdas) CSDD variantā, tālāk gan varētu būt pēc pilnas programmas bez kādiem brīdinājumiem.
Nu nav amorāli paaugstināt sodus! Amorāli ir pārkāpt noteikumus – to nepamanīt, nesodīt utt., tajā skaitā dzīvot (braukt) ar dubultu morāli: piemēram – apdzīvotā vietā, kur atļauts 50 km/h, kopējā plūsma parasti ir 60 – 65 km/h. Kā to paskaidrot apmācāmajam?! Varbūt tā: iekļaujies kopējā plūsmā, bet, ja notiks CSNg un ekspertīze noteiks, ka ātrums ir bijis virs atļautā, – būsi vainīgs ar visām no tā izrietošajām sekām! Viennozīmīgi esmu par braukšanu ar baudu (t.sk. ātri – not. rob. vai spec. paredzētās viet.), bet es gribu paļauties uz to, ka citi ievēros CSN, līdz ar to tas jādara arī man. Un es to daru, ne tikai darba specifikas spiests. Un vēl – noteikumi darbojas un ir jāievēro ne tikai “bīstamās” vietās, bet arī Dzelzavas ielas galā. Pārkāpumam seko sods – tas ir normāli, pārkāpumi turpinās, sodi paaugstinās – tas ir likumsakarīgi! Nebūs pārkāpumu – nebūs vajadzīgi ne valsts, ne privātie radari.”
Bet ja skatāmies plašāk…
Ivars Caune: “Hokeja spēles un rezultāta ietekmē gribas uzrakstīt ko sliktu. Pavīdējusi ideja, kā “izčakarēt” fotoķērājus un viņu “radiniekus” – brauksim visi tā sterili un nepārkāpsim noteikumus ne par matu. Nu, nu… Sveikā jau cauri vienalga netiksim.
Pirms pāris nedēļām uz visdārgākā, arī par mūsu naudu būvēta, tilta notika virkne avāriju. Pats tur braucu un redzēju sekas. Cietušie bija ierastajā ātrumā (limitu robežās) braukuši no Pārdaugavas puses un, protams, nezināja, ka tilts, lūk, ir specifisks, ka to nevar kaisīt ar to pašu (arī par mūsu naudu pirkto) līdzekli, kuru kaisa uz visiem pārējiem ceļiem. Bija sākuši sāniski slīdēt, bija atsitušies pret tilta labās puses bortu (paldies Dievam, par mūsu naudu būvētais borts izturēja) un ar norautiem buferiem vai spārniem tur arī palikuši. Ārprāts! Kāds noteikti jāsoda!
Bet pāri visām resoru un korporatīvo saišu barjerām atrast tos galēji neprofesionālos kaisītājus ir pārāk grūti. Un sodu saņemam atkal mēs visi – gan tie, kas bortā iebrauca, gan tie, kas mācēja neiebraukt, – un vairākas nedēļas velkamies pāri tiltiem ar 50 km/h! Labi vēl, ka vispār neaizliedza kustību pāri Daugavai.
Bet tā taču varētu iegūt pirmo vietu Eiropā par izcilu CSNg statistiku uz tiltiem! Jā – brauksim vairākus mēnešus, nepārkāpjot ātrumu 50 km/h, tad pāriesim uz 40 km/h utt. Forša nākotne rādās…”
Arnis Blodons: “Lasot biedru komentārus, nāku pie atziņas, ka diskusija ir formāla ņemšanās par to, vai pasaules gals iestāsies tāpēc, ka brauksim +1 vai +10 km/h. Pamatproblēmas – nelikumīgas darbības (sodi pienāk auto īpašniekam, nevis, kā nosaka likums, vadītājam); valsts amatpersonas lobēts privātbizness (Teilāna k-gs jau esot iegādājies porše kaijenu vai kādu citu tikpat dārgu monstru); privātuzņēmējs, kas veic komercdarbību pašvaldību teritorijā bez komercdarbību konkrētajā teritorijā apstiprinošas licences, – šķiet, nevienu neinteresē. Un izskatās, ka nevienu no godājamajiem pilsoņiem neuztrauc šī tautas slaukšana, piesaucot Lielo Satiksmes Drošības Dievu. Štrunts par ceļu kvalitāti un tiesībām braukt civilizēti, nebaidoties represīvu kāšamo metožu. Kungi, kuri ar putām uz lūpām aizstāv savu mazo drošības biznesu, finansētu no attiecīgajām struktūrām, aicina braukt zem atļautā ātruma, manis pēc var iet… kur jau nu mēs parasti ejam. Nonivelēt diskusiju par braukšanas garu, likuma izpratni (gan valstij, gan pilsoņiem) līdz kilometru un milimetru uzskaitei man ir nepieņemami.”
