×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
11. janvāris, 2018
Drukāt

Top jauns likums, kas praktiski palīdzēšot reemigrantiem (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Elīna Pinto

Ārlietu ministrijā (ĀM), kas uz ārzemēm emigrējušo tautiešu motivēšanu atgriezties atpakaļ Latvijā nosaukusi par vienu no savām šā gada prioritātēm, top jauns likums par diasporu. Tas paredzēšot arī praktisku palīdzību reemigrantiem, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Likuma saturu ĀM izstrādās kopā ar Latvijas Universitātes migrācijas pētniekiem, kuri iepriekš aptaujās uzzinājuši, kādu atbalstu no valsts sagaida potenciālie reemigranti. Likuma pirmās aprises varētu tapt pēc trim mēnešiem, un tad arī būs zināms, kurām valsts un pašvaldību iestādēm kā obligāta prasība būs pienākums palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem sākt dzīvi Latvijā. Vēl pāragri spriest, vai pašvaldībām šīs prasības būs jāpilda no sava budžeta vai arī naudu iedalīs valsts.

“Nereti ir ļoti praktiski jautājumi, kā iegūt mājokli, kā tiešām pieteikties rindā uz bērnudārzu, jo tas saistīts ar dzīvesvietas deklarēšanu. Kādā veidā labāk risināt jautājumu ar mantu pārcelšanu, jo atsevišķas pašvaldības ir sniegušas palīdzību pat tādos jautājumos. Apkopojot šādus jautājumus, ietvert sistēmisku risinājumu likumā,” skaidro ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa – Lukaševica (“Vienotība”). Savukārt darba devējiem kā obligāta prasība varētu parādīties pienākums sludinājumos pie vakancēm norādīt atalgojumu. Tautiešiem ārzemēs tas palīdzētu saprast, vai maz vērts pieteikties darbam Latvijā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LNT rīta raidījumam „900 sekundes” apliecināja, ka reemigranti var diezgan būtiski risināt Latvijas darba devēju iztrūkstošā darba spēka problēmu. “Iespējams, mums ir kopīgi jārada vietne, kurā ir skaidra informācija sadarbībā ar uzņēmējiem, kuras ir tās darba vietas, kuras ir darba iespējas, jo atgriešanās būs 90% saistīta ar darba iespējām, ar atalgojuma iespējām,” sacīja Kučinskis.

Eiropas Latviešu apvienības aptauja gan rāda, ka potenciāli vislielākā reemigrantu grupa tuvākajos gados būtu seniori ar ārzemēs nopelnītām pensijām. 89% no aptaujātajiem to gan nedarīšot, kamēr Latvija nebeigs ar nodokli aplikt ārvalstu pensijas. Šobrīd tikai no ASV, Kanādā, Ukrainā un Krievijā nopelnītajām pensijām Latvijā nenovelk ienākumu nodokli. Saeimas Pilsonības un migrācijas lietu komisija šonedēļ vienojās, ka situācija ir jāmaina. Priekšlikums būs Latvijā sākt piemērot ienākumu nodokli ārvalstu pensijām no tāda neapliekamā minimuma apmēra, kāds tas bija reemigranta mītnes zemē ārzemēs pensionēšanās brīdī. Gaidāma gan liela politiskā cīņa ar Finanšu ministriju, lai pierādītu, ka tas nenozīmēšot zaudējumus valsts budžetā. Puse no reemigrējušiem tautiešiem saņem pensijas intervālā no 800 līdz 1600 eiro.

“Ja pieņemam, ka Eiropas valstīs šis neapliekamais minimums svārstās starp 600 un 800 eiro, tad tas atstāj pietiekami lielu maržu, no kuras mūsu iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmums bagātinātu un dotu ieguldījumu pašvaldību spējā nodrošināt pakalpojumus, gan kopumā celt dzīves līmeni,” saka Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto. Eiropas Latviešu apvienība uzskata, ka labums Latvijas ekonomikai no pensionāru iztērētās naudas būšot lielāks nekā ārzemēs nopelnīto pensiju aplikšana ar nodokli. Turklāt pirktspēja tad tiktu celta Latvijas novados, no kuriem emigrācija bijusi aktīvākā. Apvienība arī šonedēļ cenšas gūt Saeimas deputātu atbalstu, lai ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem ļautu deklarēt divas adreses – vienu Latvijā, otru ārvalstīs.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. rakstīt jau var — bet čiks vien sanāk !!

  2. Kaut kā neiet kopā Kučinska murgi par darbaspēka atgriešanos un vid sapņi par biezajiem pensionāriem. Nu nebrauks atpakaļ ne vieni, ne otri! Bez finansu bezjēgas vēl būtiskāka ir šīs mafiozās valsts attieksme pret cilvēkiem. Un agonija.

  3. Represijas pret tautu turpina Atbildēt

    “… Šobrīd tikai no ASV, Kanādā, Ukrainā un Krievijā nopelnītajām pensijām Latvijā nenovelk ienākumu nodokli “- te nu bija, kanādietei no pesijas eatvelk, krieviem arī – divas pensijas un neatvelk, Ukraina, ASV – izredžetie, bet citiem dzenas pakaļ iedzīvoties.

    Tas pats notika ar dzīvojamo māju privatizāciju – ap 90 % vecajās, īpašnieku mājās paaudzū paaudzēs dzīvoja latvieši, inteliģence, mākslinieki utt., viņiem dzīvokļu nekompensēja, neļav privatizēt un neatmaksāja, bet iebraucējiem no Kriewvijas, Ukrainasm kuri galvenokārt kā “speciālisti, saņema dzīvokļus un privatizēja. Latvietim trīs pirkstu kombinācijas. Tāpat ar dzīšanos pakaļ izbraukušajiem ekonomiskajiem bēgļiem dzīties pakaļ un noraut naudiņu, nebrauciet mājās – mēs, valsts vara, jūs APLAUPĪSIM.

    Ak jā, “krievi vainīgi”, ka no Latvijas latvieši, Latvijas pilsoņi aizbēga.

    • Iebraucēja stāsts Atbildēt

      Mums dzīvokļus piešķīra jaunajās mājās, jo mums vajadzēja. Kads sūdzējas, ka 14 kvm dzīvojot paliela ģimene, stāv rindā un dzīvokļi nedod, bet kā tad mēs varējuši saņemt dzīvokli? Skaidrojums: mēs Sibīrijā pārdevām savu māju un nolēmām barukt uz Rīgu dzīvot, kads pačukstēja, ka tā var dabūt. Atbraucām ar trīs maziem b;erniem, mitinājāmies stacijā Rīgā, tad pie mums atnāva no partijas komitejas, pateica – tā nekārtība, ģimene ar bērniem mitinās stacijā, Nāca komanda iun mums piešķīra 3 istabu dzīvokli jaunājā mājā, tagad to privatizējām. Miers un pīpēšana, mums pienākas, mums vajag. Un mums jāmokās, vietejiem. Jums bija, ir jumts virs galvas, mums nekā nebija. Skaidrs – tas ir dzīvs piemērs, tikai uzvārdu un adresi aizmirsu.

      Neko darīt, bija vienlīdzība un vienlīdzīgākie ar iesauku – “svētās govs” politika. Tā turpinās arī brīvajā Latvijā kompartijas grupējuma valdībā – pensionāriem no ārzemēm – patīrīt kabatas?!

Draugiem Facebook Twitter Google+