Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2014
Drukāt

Top kārtība atļaujām darījumiem ar lauksaimniecības zemi (8)

Foto - Zanda BirzeFoto - Zanda Birze

Zemkopības ministrijā sagatavoti noteikumi, kā pašvaldībās dos atļaujas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkumiem, kurus kopš 1. novembra ierobežo Saeimā pieņemtie likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”grozījumi.

Kā zināms, šie likuma grozījumi paredz stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. Citu starpā viņiem jāsaņem vietējā pašvaldībā īpaši izveidotas komisijas piekrišana. Pircēji – fiziskās personas brīvi var nopirkt vien līdz 10 hektāriem, savukārt uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi – tikai līdz 5 hektāriem zemes.

Valdībai iesniegtajā Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēts, ka novada pašvaldībām jāizveido šīs komisijas vismaz ar pieciem vēlētiem pašvaldības pārstāvjiem. Komisijas darbību finansēs no valsts budžetā kārtējam gadam novadu pašvaldībām piešķirtās naudas apmēra. Lēmums par lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā vai atteikums komisijām būs jāsagatavo desmit darba dienu laikā.

Ja pārdošanai paredzēts tāds nekustams īpašums, kurā ietilpst zeme, kurai vietējā pašvaldība noteikusi citu lietošanas mērķi, tad komisijas atļauja būs vajadzīga tikai tādam darījumam, kurā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem lielāku platību nekā visas pārējās ietilpstošās zemes platības ar citu lietošanas mērķi.

Cita starpā noteikumos skaidrots, kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomnieks un Latvijas zemes fonda pārvaldītājs īsteno likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Likumā noteikts, ka pirmā roka ir kopīpašniekiem; nomniekiem, kuriem pirmpirkuma tiesības ierakstītas zemes nomas līgumos; Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam. Lai nomnieks spētu izmantot pirmpirkuma tiesības, zemes nomas līgumi jānoslēdz rakstiski vismaz uz pieciem gadiem un jāreģistrē vietējās pašvaldībās.

Saņemot iesniegumu no pircēja, kuram nav šo pirmpirkuma tiesību, pašvaldības komisija triju darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas elektroniski vai rakstiski paziņo par to atsavināmās zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Vai izmantot pirmpirkuma tiesības, tas nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam jāizlemj desmit darba dienu laikā.

Noteikumu projektā ir arī paredzēts, kā pašvaldībai paziņo par noslēgtajiem zemes nomas līgumiem. Zemes nomniekam vai īpašniekam tas jāizdara mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe saka, ka Ministru kabineta noteikumu projekts ir pavirši sagatavots – ne velti tas Ministru kabineta komitejā jau divreiz atlikts un varētu tikt skatīts tikai pēc divām nedēļām.

“Pirmkārt, noteikumi par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi ir novēloti – tie bija jāsagatavo līdz 1. novembrim, kad stājās spēkā minētie likuma grozījumi, kas paredz stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. Saskaņā ar likumu jau pašlaik vietējo pašvaldību pienākums ir pieņemt pircēju iesniegumus un izlemt – piekrist vai nepiekrist darījumam. Otrkārt, vairāki Ministru kabineta noteikumu projekta punkti ir pretrunā ar likumu. Piemēram, likumā noteikts, ka pašvaldības komisijā jābūt arī valsts pārvaldes pārstāvim, turpretim noteikumu projektā paredz, ka komisiju veido pieci vēlēti vietējās pašvaldības pārstāvji,” skaidro LPS pārstāve.

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns atzīst, ka ar Zemkopības ministrijā sagatavoto kārtību zemes pirkumiem vēl neesot iepazinies. Kaut arī tā vēl nav apstiprināta, pašvaldībā komisiju jau veidojot. “Novembrī gan vēl neviens zemes pircējs, kuram būtu vajadzīga atļauja, nav pieteicies,” piebilst pašvaldības vadītājs.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Saeimas prieksedetaja aicinaja mus tikt briviem no PSRS laika likumiem un paradumiem .Ari es2014 g 3.9 vestule MK prezidentei 8 punkta AICINAJU no visiem likumiem un MK noteikumiem IZSLEGT vardu “IERADIT” un TM IEREDNES S.SAUKUMA-LAIMERE,KUCANE,MILEVSKA atbilderaksta ka izslegsana NAV PAMATOTA . Cikilgi dzivosim PSRS precizitates sistema?

  2. Kad beidzot sapratisiet ,ka bez”MERNIEKU LAIKIEM”t. i VINLAIDUS INSTRUMENTALAS ZEMES UZMERISANAS NEDRIKST ZEMI TIRGOT? Ieradisana un grafiska uzmerisana ir PSRS produkts,un 0,01 ha precizitati var iegut platibas aprekinot pec koordinatu metodes ,ko iegustam no instrumentalas uzmerisanas.Pasreizeja metodika ir lidzvertiga ,ja 100 m skrejiena laiku nosaka ar 1900 gsienas pulksteni

  3. Un ko man darīt ja gribu nopirkt lauku māju ar 15 ha zemes? Kāpēc man Latvijas pilsonim jāizdomā kautkādas mahinācijas lai tiktu pie šī īpašuma? Kā uzsākt nodarboties ar lauksaimniecību ja jau pašā sākumā valsts liek šķēršļus? Manuprāt šo likumu pieņēma priekš lielajiem zemniekiem kuri ar mazāku konkurenci varēs pirkt 10 ha un vairāk!

    • Un tas pat ir ļoti labi,ka tādi kā Jus neko nevares nopirkt.Jo to ,ka Zemnieku saeima lielo zemnieku intereses bida izmaiņas minetajā likumā bija zināms jau pagajušo gadu.Tagad ir pienācis 1.novembris un Jus esat pamodies.
      Taču tad,kad š.g.3 jūljā saeima 3 lasijumā pieņēma šis izmaiņas Jus taču nepiketejat pie saeimas.Tā kā tagad nav ko gaudot.

    • Jūs arī tagad varat nopirkt lauku māju ar 15 ha zemes, nebūdams lauksaimnieks. Vispirms nopērciet, piemēram, 1/4 domājamo daļu no šī īpašuma. Tas ir mazāk par likumā noteikto minimumu, un to jūs drīkstat. Ja kāds jautā, kāpēc pērkat domājamo daļu? – A vairāk naudas patreiz nav! Pēc kāda laika varēsiet nopirkt atlikušo īpašuma daļu, jo jums kā kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības, atbilstoši Civillikumam.
      Šīs jaunās likuma normas, aizstāvot lielo zemes īpašnieku tiesības, faktiski padara tukšus Latvijas laukus. Piemēram, pilsētnieks noskatījis skaistu viensētu ar saimniecības ēkām, dīķi, pirtiņu, ābeļdārzu un gabaliņu meža. Grib pirkt, lai vecumdienās varētu dzīvot laukos. Bet nedrīkst, jo zemes platība par lielu – 12ha! Zemi nopērk lielsaimnieks, nošķūrē māju un saimniecības ēkas, iznīcina ābeļdārzu. Paliek plika vieta, skats kā Ukrainas stepē. Pazīstu lielsaimniekus, kuriem jau pieder kādas četras – piecas viensētas un viņi nezina, ko darīt ar ēkām (vai nošķūrē tās ar buldozeru), jo viņus interesē tikai zeme!
      Šis likums ir vēl ļaunāks nekā padomju laikos, kad viensētas iznīcināja piespiedu kārtā un cilvēkus sadzina.

      • …. un cilvēkus sadzina ciematos.

        • Nemaz jau nevajag lielsaimniekus, to, kuri nodarbojas ar lielsaimniecību lauksaimniecību nav nemaz tik daudz, labāk paskatieties, kam patiesībā pieder Latvijas zeme, ne jau lielsaimnieki ir topu augšā viņi ir vai nu apakšā vai vispār nav sarakstos.
          bandītu laiki ir sākušies Latvijā. Zemi izpērk, lai vēlāk to pārdotu uzturēšanās atļauju gribētājiem par lielu naudu. Ko nu lielsaimnieki tiem jau pašiem jāskatās, lai reiderisma veidā nepazaudē savu saimniecību. Jo Latvijā par parakstu viltošanu nevienu nesoda………

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+