Ekonomika
Bizness

Divdesmit amatnieku apvienojas, lai kopīgi spētu iziet pasaulē 13


Amatnieku ģildes dibinātājs Jēkabs Dimiters: “Šobrīd ar “Northmen” zīmolu tiek ražoti ap simt izstrādājumu un nodarbināti vairāk nekā 20 meistari – sadarbības partneri.”
Amatnieku ģildes dibinātājs Jēkabs Dimiters: “Šobrīd ar “Northmen” zīmolu tiek ražoti ap simt izstrādājumu un nodarbināti vairāk nekā 20 meistari – sadarbības partneri.”
Publicitātes foto

Mūsdienu sabiedrības negatīvais fenomens ir tā saucamā “šodien pērc, rīt izmet” antikultūra. Ar to joprojām cīnās un konkurē derīgo, labo lietu kultūra. Tās ir lietas, kuras šodien pērk un paaudžu paaudzēm neizmet, jo tās kalpo gadsimtiem. Tādi ir arī rokas darbarīki, kas būs vajadzīgi tikpat ilgi, cik pastāvēs cilvēka rokām darinātas lietas. Jauno tehnoloģiju un it kā arhaisko amatniecības tradīciju sintēzi iemieso laikmetīgas amatnieku apvienības.

Attālinātā savienība

Brīvo amatnieku ģildes “Nothmen” sākums bija pāris domubiedru īstenotās idejas, kas šobrīd jau ir izaugušas par vairāk nekā 20 amatnieku kopu. Pirmais ģildes nosaukums bija “John Neeman Tools”, bet 2017. gadā tā izaugusi par “Northmen” (biedrība ar šādu nosaukumu reģistrēta 9. decembrī pērn). Brīvo – tāpēc, ka brīvprātīga un atvērta. “Northmen” – tāpēc, ka meistaru darbi sakņojas arī ziemeļvīru – vikingu, kuršu – skarbi izsmalcinātās estētikas tradīcijā. Taču ne tikai tajā, bet daudzu tautu amatniecības pieredzes mantojumā. Ģilde – tāpēc, ka tās biedri darbojas savstarpējā, mērķtiecīgā saziņā un tai ir kopēji mērķi, kritēriji un vērtības.

“Ilgus gadus nostrādāju kino jomā. Paralēli daudz laika pavadīju Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pētot tradicionālo kultūras mantojumu un autentisko koka māju celtniecību,” stāsta ģildes izveidotājs Jēkabs Dimiters. “Kino lietā man pietrūka matērijas. Ja taisi video, dienas beigās skaties uz ekrānu, kaut ko esi radījis, bet netveramu. Gribējās kaut ko tveramu, lai ir ko paņemt rokā. Vēlējos pēc veco laiku modes, izmantojot rokas instrumentus, pats sev uzbūvēt īstu koka māju. Biju izpētījis, ka, piemēram, angļi un franči būvē koka konstrukcijas ar lieliem masīviem kaltiem. Īstie namdaru kalti bija atrodami Kanādā un ASV, tomēr par augstām cenām. Tepat Trikātā atradās pazīstams kalējs Krišs, kas pēc maniem izmēriem uztaisīja teicamus asmeņus namdaru kaltiem. Manu meklējumu pieredze parādīja, ka pasaulē ir maz meistaru, kas darina speciālos namdaru instrumentus. Izlēmu, ka jāpamēģina tos ielikt interneta pārdotuvē “eBay”. Kad pirmos instrumentus pārdevu, sapratu – lieta ir vajadzīga.”

Tālāk instrumenti nonāca amatnieku forumos un pie atzītiem pasaules meistariem, kuri tos novērtēja. Tēšamo cirvi testēja 70 gadus vecs amerikāņu namdaris. Izrādījās, viņš 20 gadus esot meklējis ideālu cirvi baļķu tēšanai un nu viņa meklējumi beigušies – īstais cirvis atrasts. Kad tāds cienījams meistars, kura rokas vērtējušas simtiem cirvju, tā saka, sirds iesilst. Angļu kokgriezējs Robins Vuds uzzīmēja grebjamo cirvīti koka apdarināšanai. Kad to aizsūtījām, viņš to novērtēja un uzrakstīja labu atsauksmi, un mēs nosaucām šo cirvīti viņa vārdā – “Robin Wood”.

Ģilde

Jaunās paaudzes amatnieku apvienības mērķis ir dzīvot decentralizētā kvalitatīvā un dabiskā vidē – laukos – un tur radīt unikālas lietas. Ģildē meistari darbojas katrs savā darbnīcā. Kodols ir 4 – 5 biedri, kas tiekas reizi mēnesī. Modernās tehnoloģijas saziņu atvieglina, ieslēdz datoru un vari tērziņā tikties kaut katru vakaru. Biedru attiecības regulē iekšējas vienošanās. Tur nav darba devēju un ņēmēju, priekšnieku un strādnieku. Visi strādā viens otra labā. Visi zina, cik izstrādājums maksā, un katrs zina, cik viņš par to saņems. Galvenais, jāseko darbu kvalitātei. Ja uztaisa 400 cirvjus un vienā cirvī izlūst robs, kā reiz arī notika, jo bija par stipru norūdīts, cilvēks, kas nopērk šo cirvi, var to nobildēt, ielikt internetā, parādot, ka ģilde “netur kanti”, un visu pārējo 399 cirvju labā reputācija tiktu ievainota. Amatnieku kopiena ir atvērta, šobrīd ģilde jau ir internacionāla un tajā darbojas meistari namdari un zobenu kalēji no citām zemēm.

“Teicu, mums te ir brālība – vai viņi nebūtu ar mieru pievienoties. Domāju, prestižu meistaru klātbūtne papildus parāda, ka neesam tikai lokāla apvienība. Dzīvojam uz planētas Zeme, un tā izplatījumā ir ļoti maziņa un kļūst vēl mazāka, ja norobežojies ar to, ka dzīvo Līgatnē, Cēsīs vai Rīgā. Ja nav tvēriena un plašas kopainas, ja nav saziņas ar jebkuru pasaules vietu, veidojas izolēta vide. Ir amatnieki, kas brauc uz gadatirgiem. Mēs izmantojam interneta iespējas un lietu gatavojam konkrētam pasūtītājam. Meistaram strādājot nav riska, ka darbs varētu palikt plauktā, nav jādomā, kur to pēc tam likt. Var strādāt mierīgi, darbu apcerot,” stāsta Jēkabs.

Ģilde eksportē ne tikai cirvjus, koka traukus, nažus un jostas, bet arī zināšanas. Piemēram, uzraksta kāds cilvēks no ASV, ka vēlas uzbūvēt skaistu koka māju, viņam ir mežs, tikai nav meistaru. Ģildē ir šādi meistari. “Piemēram, man paziņas šeit, Latvijā, projektē kādas ekskluzīvas ASV karabīnes repliku (kopiju), kuras cena ir 200 000 dolāru. Latvieši grib uztaisīt labāku, bet par 30 000 dolāru! Labāku un septiņas reizes lētāku… Vai arī zviedru kaltie cirvji ir ļoti kvalitatīvi, taisīti uz simtgadīgām iekārtām. Zviedri rūpnīcā gadā izgatavo 20 000 cirvju, mēs radām daudz mazāk. Zviedri to dara pēc senām, taču rūpnieciskām tehnoloģijām, mēs kā amatnieki, nevis rūpnieki – kā senāk, ar rokām. Uz lietām ir gan ģildes “Northmen” zīmogs, gan katra meistara individuālais,” iepazīstina Jēkabs.

Meistara tēls

Aroda meistari pasauli ar savu mākslu mūsdienās iepazīstina ar īsfilmu palīdzību. Kad vienkoču Rihards būvēja laivu, divās nedēļās Jēkabs nofilmēja sešu stundu garu materiālu, no kura uztaisīja 15 minūšu video esenci. Sanāca hipnotisks kino, kas cilvēkos raisa vēlēšanos pašam paņemt rokās instrumentus un izveidot savu laivu vai jebko izgatavot no koka.

“Domāju, ka cilvēkiem ir apnikušas uzbrūkošās reklāmas, kurās visu laiku kaut ko iestāstoši muld. Mēs nesakām – pērc. Filmās neizskan neviens vārds, tajās ir darba skaņas, norises atmosfēra. Tomēr notiekošo pēc šīm skaņām un darbības saprot katrs – korejietis vai etiopietis. Svarīgi ir radīt sajūtu, ka neviens nemelo. Ticamībai jābūt tik augstai, lai nevienu brīdi nevienam pat prātā neienāk, ka tas varētu nebūt pa īstam. Katrreiz, kad cilvēks paņem rokā mūsu cirvi, kaltu vai nazi, kurā elpo arī amatnieka dvēsele, viņš sajūtas kā viens no pasakas dalībniekiem, jo zina, kā tapis rokturis, kā asmens…” spriež Jēkabs.

Vienīgais “Northmen” tirgus placis ir viņu interneta platformas – “Facebook” un mājaslapa. Ģilde neizmanto lielo tirgotāju katalogus un neslēdz līgumus ar vairumtirgotājiem. Cita lieta ir izsoles. Tā pasaulē dara meistari, kuru darbi ir ļoti pieprasīti. Piemēram, uz kāda ASV nažu meistara asmeņiem ir rinda četru gadu garumā un tie maksā 4000 dolāru. Tomēr reizi mēnesī notiek izsole un asmenim cena var uzskriet līdz pat 10 000 – 15 000 dolāru. Arī ģilde izstrādāja šāda veida izsoļu sistēmu un pagaidām veiksmīgi. Protams, lietai pašai par sevi jābūt prestiža cienīgai. Īpaši svarīgi tas ir smalkām, unikālām lietām – zobeniem, pulksteņiem, laivām u. tml.

Plāni

Top īpašu pulksteņu projekts ar Damaskas tērauda un melnozola apdares ciparnīcu. Melnozols izcelts Anglijā no septiņus metrus dziļa kūdras purva. Kūdras slānis aug tikai par milimetru gadā, tātad var rēķināt, ka ozolam ir ap 7000 gadu. Arī presētai kūdrai, kas tiks izmantota pulksteņa iepakojumā, ir neparasts un smalks raksts. Pulksteņa korpuss tiks darināts no sausajā ledū rūdīta Damaskas tērauda ar safīra kristālu stiklu un izcilāko Šveices pulksteņa mehānismu…

“Šobrīd netālu no Līgatnes veidojam vietu, kas būs “Northmen” ģildes reprezentatīvs centrs. Ir daudz ļaužu, kas mūs vēlas satikt un apciemot, lido arī ar helikopteriem. Paša amatnieka mājas ir patvērums atpūtai, apcerei, no pasaules apslēptai dzīvei. Topošajā ģildes centrā varēsim organizēt arī kursus. Cilvēki no visas pasaules grib apgūt dažādus amatus un par kursiem ir gatavi arī maksāt. Pie reizes varēsim iepazīstināt viesus ar Latvijas kultūru, veidot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar dažādiem cilvēkiem,” spriež Jēkabs.

UZZIŅA

Vēsture: ģildes jau kopš 11. gadsimta

Viena no vācu vārda “Gilde” nozīmēm ir amatnieku apvienība.

Radniecīgais vācu vārds “gelten” nozīmē gan maksāt, gan ziedot.

Arī latviski senāk lietotais ģermānisms “ģeld” ar nozīmi “der” ir mājiens par derīgo.

Sākotnēji ģildēs apvienojās meistari un tirgotāji. Sociālekonomisko izmaiņu gaitā 11. gs. izveidojās atsevišķas tirgotāju ģildes un amatnieku cunftes.

Kad 13. gs. sāka dibināt ģildes arī Rīgā, tajās apvienojās visi naminieki. Pēc Rīgas iestāšanās Hanzas savienībā 1282. gadā Rīgā nodibināja Svētā Gara ģildi, kurā ar laiku izveidojās divi grupējumi: Lielajā ģildē apvienojās tirgotāji, Mazajā ģildē – amatnieki.

Ģildes līdz pat 19. gadsimta vidum pārvaldīja Rīgas tirdzniecību un amatniecību.

Latvija pēc neatkarības atgūšanas centralizēti izveidoja Amatniecības kameru.

LA.lv